Latvijas Satversmes Sapulces 
1922. gada 20. jūnija kopsēdē pieņemtais

Likums par Latvijas Republikas
Satversmes spēkā stāšanos un
ievešanu.

1. Satversmes Sapulcē 1922. g. 15. februārī pie­ņemtā Latvijas Republikas Satversme stājas spēkā 1922. g. 7. novembrī pulksten 12 dienā.

2. Pirmās Saeimas vēlēšanas izdarāmas 1922. g.7. un 8. oktobrī.

3. Pirmās Saeimas vēlēšanu vadībai nodibināma Centralā vēlēšanu komisija, kura sastādās no 6 Satver­smes Sapulces ievēlētiem locekļiem, Satversmes Sapul­ces prezidenta pilnvarotas personas un Senāta kopsēdē ievēlēta senatora.

4. Centralo vēlēšanu komisiju sasauc uz pirmo sēdi Satversmes Sapulces prezidijs un komisija pati ie­vēlē priekšsēdētāju un sekretāru.

5. Pirmās Saeimas vēlēšanās katrā apgabalā ie­vēlamo deputatu skaitu nosaka Centralā vēlēšanu komi­sija, aprēķinot šo skaitu proporcionali pēdējās pašval­dības vēlēšanās vēlētāju sarakstos ievesto balsstiesīgo vēlētāju skaitam, bet, kur sarakstu nav, proporcionali balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam.

6. Pirmā Saeima sanāk uz pirmo sēdi 1922. gadā 7. novembrī, pulksten 12 dienā Rīgā. Ja ārkārtīgu ap­stākļu dēļ Saeima nevar sanākt šai laikā un vietā, tad Satversmes Sapulces prezidijs to sasauc laikā un vietā pēc sava ieskata. Tad pat izbeidzas Satversmes Sapul­ces pilnvaras.

7. Saeimas pirmo sēdi sasauc un atklāj Satversmes Sapulces prezidents vai prezidija uzdevumā cits prezidija loceklis un vada to tik ilgi, kamēr Saeima ie­vēlē savu priekšsēdētāju.

8. Līdz Valsts Prezidenta ievēlēšanai viņa vietu izpilda Satversmes Sapulces prezidents.

9. Visās iestādēs, kurās piedalās Satversmes Sa­pulces priekšstāvji, tie turpina piedalīties, kamēr Sa­eima viņu vietā neieceļ savus priekšstāvjus. Lāčplēša ordeņa domē Satversmes Sapulces prezidenta vietā stā­jas Valsts Prezidents, Kultūras Fonda domē — Saeimas priekšsēdētājs.

10. Satversmes astoņdesmit septītais pants stājas spēkā ar sevišķa likuma izdošanu par Valsts kontroli.

 

* * * *