Publicēts: Valdības Vēstnesis, nr.251, 1922.gada 7. novembrī

Satversmes sapulcei 100 gadi - 1922.gada 7.novembris Satversmes sapulcei 100 gadi - 1922.gada 7.novembris Satversmes sapulcei 100 gadi - 1922.gada 7.novembris

Saeima.
Atklāšanas sēdē 7. novembrī.

Publikas telpas jau ilgi priekš atklā­šanas pārpildītas, valdības ložās visi ministri, diplomātu ložas — ārzemju valstu priekšstāvji.

Saeimas atklāšanas sēdi atklāj, lielgabaliem rībot, taisni pulksten 12
Satversmes Sapulces prezidents J. Č a k s t e  ar sekošu runu:
“Augstā sapulce!
Šinī brīdī Latvijas valstī stājas spēkā Latvijas jaunā valsts satversme.

Šī jaunā satversme ieved Latvijā jaunu iekārtu, viņa rada pa daļai jaunus valdības orgānus un ciešāki noteic tikpat esošiem kā arī jauniem orgāniem viņu funkcijas.

No šī brīža šī jaunā satversme būs tas pamats, uz kura varēs darboties valdības iestādes, un valdības personas labāki un pilnīgāki, nekā tas līdz šim bija iespējams. Mēs cerēsim visi un būsim pārliecībā, ka jaunā satversme mums līdzēs galīgi nodibināt Latvijā likumību un taisnību un līdz ar to tautas labklājību un kārtību.

    Lai šī jaunā valsts satversme padara Latviju laimīgu un stipru!
    Dievs, svētī Latviju!”

(Nodzied valsts himnu).

“Jūs, mani kungi, es apsveicu šodien šinī sapulcē. Jūs esat no tautas raidīti darīt svarīgu darbu.
Es esmu pārliecināts, ka jūs to darīsiet nesavtīgi, pēc labākās apziņas, pēc labākās pārliecības par godu un par svētību mūsu dārgai tēvijai.”

Tālāk prezidents paziņo, ka viņš pagaidām turēsies pie Satversmes Sapulces kārtības ruļļa un lūdz līdzšinējo Satversmes Sapulces sekretāru Ivanovu ieņem vietu pie prezidija galda, līdz ievēlēs Saeimas sekretaru; tāpat uzaicina līdžšinējos balsu savāķējus izpildīt savus pienākumus. Pēc tam ievēl trīs balsu skaitītājus.

Tad stājas pie Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas.

13. Saeimas sēdes stenogrammas 2018- 2022.gads 

Sēžu numerāciju sesijā (rudens, ziemas, pavasara) Saeima sākas no jauna. Tas rada nepārskatāmību. Sēžu dalīšana daļās, klausīšana atšķirīgos datumos rada sekas: piedalās debatēs vieni deputāti, bet balsošanā ir cits sastāvs. Stenogrammas var izlasīt - labajā pusē klikšķinot uz saites. 
12. Saeimas sēdes stenogrammas 2014- 2018.gads 

Sēžu numerāciju sesijā (rudens, ziemas, pavasara) Saeima sākas no jauna. Tas rada nepārskatāmību. Sēžu dalīšana daļās, klausīšana atšķirīgos datumos rada sekas: piedalās debatēs vieni deputāti, bet balsošanā ir cits sastāvs. Stenogrammas var izlasīt - labajā pusē klikšķinot uz saites. 
11. Saeimas sēdes stenogrammas 2012- 2014.gads 

Sēžu numerāciju sesijā (rudens, ziemas, pavasara) Saeima sākas no jauna. Tas rada nepārskatāmību. Sēžu dalīšana daļās, klausīšana atšķirīgos datumos rada sekas: piedalās debatēs vieni deputāti, bet balsošanā ir cits sastāvs. Stenogrammas var izlasīt - labajā pusē klikšķinot uz saites. 

1. Telegramma
2. MK lēmums par Saeimas vēlēšanām
3. MK 4. jūlija sēdes apskats
4. Likums par Saeimas vēlēšanām

Publicēts: Valdības Vēstnesis nr149  1940.gada 5.jūlijs


Latvijas Demokrātiskās Republikas valdības telegrama J. V. Staļinam.

            Ministru kabinets 4. jūlija sēdē nolēma nosūtīt Padomju Sociālistisko Re­publiku Savienības tautu un visas pasau­les darba ļaužu lielajam vadonim
J o s i f a m V i s a r i o n o v i č a m  S t a ļ i n a m  šādu telegramu:
            “Latvijas demokrātiskās Republikas val­dība šodien pieņēmusi likumu par Saeimas vēlēšanām. Tas pēc 6 beztiesīguma un apspiestības gadiem Latvijas tautai atkal atdod viņas brīvību, tiesības pašai lemt par savu likteni un iespēju patiesā draudzībā sadarboties ar lielo Padomju Sociālistisko Republiku Savienību un tās tautām.
            Šajā lielajā vēsturiskajā brīdī Latvijas Republikas valdība Latvijas tautas vārdā sūta Jums, visas pasaules darba tautas ģeniālajam vadonim, pateicību par atgūto brīvību un taisnību.
            Lai dzīvo Latvijas un PSRS draudzība, lai dzīvo ciešā un nesaraujamā Latvijas Republikas un PSRS savienība, lai dzīvo darba tautas vadonis un labākais draugs Josifs Visarionovičs Staļins!"

Telegramu parakstījuši Ministru Prezidents prof. Dr A. Kirchenšteins
un visi valdības locekļi.
*    *    *    *

Publicēts: Valdības Vēstnesis nr149  1940.gada 5.jūlijs

Latvijas Demokrātiskās Republikas valdības telegrama V. M. Molotovam.

Padomju Sociālistisko Republiku Savie­nības valdības galvam V. M. M o l o t o­ v a m Ministru kabinets nolēma nosūtīt šādu telegramu:
            „Dienā, kad demokrātiskās Latvijas val­dība pieņēmusi likumu par Saeimas vēlēšanām, atļaujamies visas Latvijas tautas vārdā izteikt Jums, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valdības galvam un lielā Staļina labākajam draugam, mūs vi­sus apgarojošās pateicības jūtas par Lat­vijas tautas atbrīvošanu. Mēs redzam savu uzdevumu sirsnīgā un godīgā Latvi­jas un Padomju Savienības savstarpējās
palīdzības līguma izpildīšanā un nesarau­jamo saišu stiprināšanā ar PSRS. Mēs esam apņēmušies ziedot visus savus spē­kus, kalpojot mūsu tautai pārliecībā par tās plaukšanu un lielo nākotni un nesarau­jamām saitēm saistoties ar mūsu lielo un vareno kaimiņu.    Lai dzīvo Padomju Sa­vienības valdības galva Vjačeslavs Michailovičs Molotovs, lai dzīvo lielais darba tau­tu vadonis Josifs Visarionovičs Staļins!"

Telegramu parakstījuši Ministru Prezidents prof. Dr A. Kirchenšteins
un visi valdības locekļi.
*    *    *    *
 
Ar gozījumiem lēmuma Nr. 45 redakcijā
Rīgā, 2020. gada 17. decembrī
Centrālā vēlēšanu komisijas
2015. gada 7. septembra lēmums Nr.7
 

INSTRUKCIJA
"Kārtība, kādā apliecināmi vēlētāju paraksti likumu ierosināšanai"

Izdota saskaņā ar likuma " Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 22.panta pirmo un otro daļu, 25.5 panta pirmo un  otro daļu un likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju"  4. un 5.pantu
 
Partijas ir piesavinājušās informācijas monopolu, ar aizliegumu publicēt vēlētāju ierosinājumus, kuri ir reģistrēti CVK iesniegšanai Saeimā.
 
Dokumentu kopa: Saeimas sēžu stenogrammas, Ministru kabineta projekti, Saeimas balsojumi, Satversmes tiesas spriedumi ar skaidrojumiem par 2012.gada likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" un tā grozījumiem.
 

Neoficiālais tulkojums

Atvērtās pārvaldības deklarācija

2011. gada septembris

 

Kā Atvērtās pārvaldības partnerības dalībnieki, kas apņēmušies ievērot principus, kuri noteikti Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, ANO Pretkorupcijas konvencijā un citos piemērojamos ar cilvēktiesībām un labu pārvaldību saistītos starptautiskos dokumentos: 

mēs apzināmies, ka cilvēki visā pasaulē pieprasa lielāku pārvaldības atklātību. Viņi aicina nodrošināt plašāku pilsonisko līdzdalību valsts pārvaldē un meklē iespējas padarīt savas valdības pārredzamākas, atsaucīgākas, atbildīgākas un efektīvākas;

mēs atzīstam, ka valstu pūliņi sekmēt pārvaldības atklātību ir dažādās attīstības stadijās un ka katrs no mums īsteno pieeju, kas atbilst mūsu nacionālajām prioritātēm un apstākļiem, un mūsu iedzīvotāju centieniem; 

mēs uzņemamies atbildību izmantot šo iespēju, lai stiprinātu savu apņemšanos sekmēt pārredzamību, apkarot korupciju, palielināt iedzīvotāju lomu un likt lietā jauno tehnoloģiju priekšrocības, lai pārvaldību padarītu efektīvāku un atbildīgāku;

mēs aizstāvam atklātības vērtību savā saskarsmē ar iedzīvotājiem, lai uzlabotu pakalpojumus, apsaimniekotu valsts resursus, veicinātu inovāciju un veidotu drošākas kopienas. Mēs atbalstām pārredzamības un atklātas pārvaldības principu, lai savās valstīs un aizvien ciešāk savstarpēji saistītā pasaulē sasniegtu lielāku uzplaukumu, labklājību un cilvēka cieņu.  

Mēs kopīgi paziņojam par savu apņemšanos veikt turpmāk minēto.

Redakcija no 15.06.2010.

Valsts pārvaldes iekārtas likums

Stājas spēkā: 16.04.1923.
Likums parakstīts: 23.03.1923.
Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 03.07.1993., Nr. 44
https://www.vestnesis.lv/ta/id/241072
Latvijas Republikas Saeimas
1923.gada 9.marta plenārsēdē pieņemtais

SAEIMAS KĀRTĪBAS RULLIS

Publicēts: 1926, Rīgā, A.Gulbja izdevums
A.Gulbja grāmatu spiestuve, Rīgā, Ausekļa ielā 9.
Glabājas: Latvijas Nacionālā bibliotēka
uzņemts krājumā 16.06.1926. [nr.0309114424]
Latvijas Satversmes Sapulces 
1922. gada 20. jūnija kopsēdē pieņemtais

Likums par Latvijas Republikas
Satversmes spēkā stāšanos un
ievešanu.

Publicēts: “Valdības Vēstnesis”, nr.141, 30.06.1922.

Latvijas Satversmes Sapulces 
1922. g. 9. jūnija kopsēdē pie­ņemtais

Likums par Saeimas vēlēšanām.

Publicēts: 1926, Rīgā, A.Gulbja izdevums
A.Gulbja grāmatu spiestuve, Rīgā, Ausekļa ielā 9.
Glabājas: Latvijas Nacionālā bibliotēka
uzņemts krājumā 16.06.1926. [nr.0309114424]
 
Latvijas Satversmes Sapulces
1922. gada 4. apriļa kopsēdē pieņemtais

 

Sodu likums par Saeimas un paš­valdības iestāžu vēlēšanu un tautas nobalsošanas brīvības un pareizības

un Saeimas darbības traucēšanu.