Labdien!

Trešdien, 2022.gada 14.decembrī notiks Saeimas balsojums par MK jauno sastāvu. Biedrība APPL iebilst pret I. Lībiņas-Egneres virzīšanu Tieslietu ministra amatam, jo uzskata, ka šīs personas rīcība ir mazinājusi pilsoņu iespējas piedalīties valsts pārvaldē, tādējādi graujot valsts pamatus. 

Pamatojumā ir sekojoši fakti:

1. Līdz 2012. gada 1. aprīlim Latvijā bija jāievieš regula (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvām (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32011R0211). MK 21.12.2011 iesniedza likumprojektu 175/Lp11, kam bija jāstājas spēkā 2012.gada 1.aprīlī. Saeima par atbildīgo norīkoja I. Lībiņu-Egneri. Likumprojektu skatīja 12.01.2012. un 16.02.2012., un pieņēma likumu 1. lasījumā.

           26.aprīļa sēdē, kad jau no 1. aprīļa regulai vajadzēja būt ieviestai, Saeimas sēžu debatēs parādās idejas par to, ka tauta ir nesaprātīga un tai nedrīkst ļaut pieņemt lēmumus. Šāda ideja ir pretēja Satversmei. Atbildīgā I. Lībiņa-Egnere ar grupu deputātu 2012. gada 26.aprīlī otrā lasījumā pievienoja MK rosināto likumprojektu Nr.175/Lp11 (stiprināt pilsoņu tiesības) citam likumprojektam Nr.79/Lp11 (Satversmes 14.panta izpilde - tiesības atlaist Saeimu). Sēdē sprieda likuma būtību grozīt uz pretējo, proti, ierobežot pilsoņu tiesības ierosināt jaunas likumdošanas, faktiski prasot uzlikt ierobežojumus tautai. (Skat. likumprojektus Nr.175/Lp11, 79/Lp11, 358/Lp11, 417/Lp11).

           Iejaucās Valsts prezidents Andris Bērziņš, prasīja izpildīt regulu, lai ES nesāktu pārkāpuma procedūru pret Latviju. Prezidents nepiekrita ierobežot vēlētāju tiesības, 27.11.2012. rakstā Nr.447 uzsverot, ka portāla tiešsaistes sistēma būs svarīgākais arguments tam, vai likuma grozījumos paredzētā atteikšanās no divu posmu principa parakstu vākšanā atbilst Satversmes 1.pantam.

           2012.gada 18. februārī notika tautas nobalsošana par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kas paredzēja krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu. No visiem dalībniekiem tikai ceturtā daļa atbalstīja šo ideju. Acīmredzami, ka tauta NAV nesaprātīga.

           Saeimas 20.09.2012. sēdē (stenogramma: https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/134) netika apspriests Konstitucionālo tiesību komisijas 17.09.2012. atzinums par Satversmes negrozāmo kodolu (komisijas vad. E.Levits). Netika apspriestas Valsts prezidenta iebildes par likumprojektiem Nr.79 un Nr.175, kas nodoti atkārtotai caurlūkošanai, 03.08.2012., Nr.281. Šo sēdi nepareizi vadīja I. Lībiņa-Egnere. Jau 11.oktobrī virzīja likumprojektu Nr.417, ierobežot vēlētājus.

2. Vēl līdz šim (2022. gada decembrim) regula par ES līmeņa pilsoņu iniciatīvām faktiski nedarbojas divu iemeslu dēļ:

           1) Pilsoņi savā vairumā par šo iespēju vienkārši nezin, jo ne valsts, ne pašvaldības necenšas informēt par šo likumu plašākas tautas masas. Par to neraksta arī privātā prese.

           2) Nav tehniskā nodrošinājuma regulas izpildei, ja ES iniciatīvu rosinātu Latvijas pilsoņi. Lai arī portālā Latvija.lv ir iespējams parakstīt CVK reģistrētus Latvijas likumprojektus, pakalpojums ir “ierakts” portāla katalogā. Portālā nav iespēju parakstīt ES pilsoņu iniciatīvas, kuras arī ir CVK pārraudzībā. Elektroniskais paraksts ir tikai dažiem simtiem tūkstošu vēlētāju.

            Regulas 211/2011 ieviešanai ir izdota otra regula 1179/2011 - tehniskās prasības balsošanas sistēmām (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32011R1179).

           Valsts amatpersonu pienākums ir visādi veicināt pilsoņu iesaistīšanos valsts pārvaldē, tajā skaitā apmācīt apliecinātājus, nodrošināt viņu darbu.

           Krimināllikuma 90. pants (https://likumi.lv/ta/id/88966#p90) nosaka naudas sodus un brīvības atņemšanu par vēlēšanu tiesību un likumprojektu parakstīšanas ierobežošanu un kavēšanu.

           Pareizi būtu, ja parakstu apliecinātāji plānotu savu darbu pretimnākoši un ērti pieejami vēlētājiem, izvietotu informācijas – kad un kur var parakstīt CVK reģistrētos likumprojektus.

           Regula Nr. 211/2011 netika ieviesta plānotajā termiņā 1.aprīlī. Tolaik  sabiedrībā valdīja pacēlums. Ar šo regulu iemājotu ES labvēlīgo attiecību kultūra arī Latvijā.

           Regulas ieviešana tika kavēta. Nokavējuma laikā mainījās attieksme pret vēlētāju tiesībām uz nelabvēlīgu. Kļūdas, kas pieļautas 2012.gadā, nav labotas.

           Latvijas vēlētāju parakstīšanā pašlaik ir likumprojekts,  reģistrēts CVK, atcelt 08.11.2012. likumu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (publ. Latvijas Vēstnesis, Nr.186, 27.11.2012).

        Saeimā galīgajā lasījumā 08.11.2012. nobalsots atšķirīga nosaukuma likums “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Pēc ziņām medijos, iekšējās kārtības pārraudzība Saeimā ir bijusi I.Lībiņas-Egneres kompetencē.

          Nepareiza bija regulas neieviešana un MK virzītā likumprojekta Nr.175/Lp11 pievienošana citam likumprojektam Nr.Lp/79. Nav Ministru kabineta saskaņojuma šādai pievienošanai.

           Uzskatām, ka I. Lībiņa-Egnere ar saviem pienākumiem nav tikusi galā un rīkojusies amorāli un prettiesiski.

           Pastāv pamatotas šaubas par viņas spēju godprātīgi veikt savus pienākumus un būt par paraugu tiesu sistēmā strādājošajiem.

           Aicinām virzīt citu kandidatūru tieslietu ministra amatam.

Biedrības “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” (https://www.atvertaparvaldiba.lv/lv/) mērķis ir izglītot sabiedrību valsts pārvaldes un ekonomikas jautājumos saistībā ar Latvijas  Atvērtās Pārvaldības plānu (https://www.mk.gov.lv/lv/atverta-parvaldiba) kopš 2011.gada, kad Latvija pievienojās starptautiskai iniciatīvai Atvērtās pārvaldības partnerība, Open Government Partnership (OGP).

Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!