Centrālajai Vēlēšanu komisijai
CVK priekšsēdētājai Kristīnei Bērziņai
Smilšu ielā 4, Rīgā, LV-1050
Rīgā, 2022. gada 28. martā. Nr.20
Par biedrības iestāšanos par novērotāju ar CVK lēmumu Nr. 4 izsludinātajā parakstu vākšanā
Ar Centrālās vēlēšanu komisijas 22.02.2022 lēmumu Nr.4 "Par parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumu "Grozījumi Likumā par ostām"" izsludināta un notiek parakstu vākšana no 10.03.2022. līdz 08.04.2022 visā Latvijā un LR konsulātos ārvalstīs.
Mūsu skatījumā, no CVK puses ir veikts apjomīgs darbs.
CVK ir izveidojusi kvalitatīvus plakātus, kuros nepārprotami redzams, ka paraksta 10.03.-08.04. tautas nobalsošanas sasaukšanu.
Par parakstu vākšanas kārtību Latvijā un ārvalstīs ir pieņemtas CVK instrukcijas. Noteikts pienākums pašvaldībām un konsulātiem informēt vēlētājus, tajā skaitā arī vietējās avīzēs, uzdots darboties, lai parakstīšanās būtu ērta vēlētājiem. Ir arī pienākums komisijai izbraukt pie vēlētāja.
CVK ir panākusi finansējumu 828 952 eiro. No tā pašvaldībām izsniegti 576 390 EUR (11.03.2022. lēmums Nr.9). Salīdzinot, tagad ir pat divreiz lielāks nodrošinājums kā bija 2020. gada parakstu vākšanā.
Ikvienam pilsonim bez izņēmuma ir jāzina, kad un kur Latvijā notiek CVK izsludināta konstitucionāla (Satversmē nosaukta) procedūra: tiešā likumu lemšana tautas nobalsošanā. Ja kādam nav laikus paziņots, tad ar šo neizdarību pilsonim ir liegta iespēja piedalīties lemšanā.
Mūsu biedrība saskata strukturālo nepareizību – netiek pildīts Satversmes 90. pantā noteiktais amatpersonu pienākums informēt pilsoņus par viņu tiesībām. Otrkārt notiek izdomājumu tiražēšana medijos un pilsoņu iespaidošana, lai tie apjuktu, neizmantotu savas tiesības un neietu parakstīt lēmumu rīkot tautas nobalsošanu.
20.03.2022. raidījumā "de facto" pārraidīts CVK darbu diskreditējošs sižets ar titriem "par valsts naudu sarīkota parakstu vākšana tuvojas fiasko", par it kā bezjēdzīgu 828 952 eiro izšķērdēšanu tautas nobalsošanas sasaukšanai, kuru parakstīt pilsoņi nenāk. Portāls TVNet.lv raksta "Atšķirībā no vēlēšanām, parakstu vākšanā CVK nedrīkst cilvēkus īpaši aicināt, jo parakstīties jānāk nevis visiem, bet tikai tiem, kas uzskata, ka ostām nav jākļūst par valsts uzņēmumiem", šo izteikumu esot teikusi CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. Neticam, ka CVK priekšsēdētāja nesaprot, ka parakstīšanās nav pret likuma pieņemšanu, bet par Prezidenta lēmumu nodot likumprojektu visas tautas nobalsošanai. Videoierakstā, to saka diktors aizkadrā, bet ekrānā rāda K.Bērziņu. Sižets ir samontēts tā, ka maldina skatītājus un lasītājus.
Faktiski, raidījums veic likumā aizliegtu aģitāciju pret referenduma sasaukšanu un līdz ar to rodas jautājums, kas šo aģitāciju apmaksā.
TV žurnālistiem vairāk būtu jāinteresējas par no budžeta 1 984 801 EUR izmaksu partijām, par šīs naudas izmantošanas lietderību?
Ja prezidents ir apturējis likumu un nodevis lemt tautai, tad bez ierunām ir jāpilda Satversme un jāļauj šai lemšanai notikt. Tas nāktu par labu visiem. Ja likums labs, tad tauta to apstiprina. Ja likums slikts – nav traģēdija, ja likumu neapstiprina un liek autoriem to pārstrādāt vai atsaukt. Patiesi, nav skaidrs, kāpēc likuma autori un opozīcija nenāk sabiedrības priekšā, izvairās sniegt skaidrojumu un aprēķinus?
Labas pārvaldības princips: lietas risināmas pēc iespējas tuvāk cilvēkam.
Kā augstāk minējām, CVK sagatavotā normatīvā bāze, skaidrojumi kā arī sarūpētie finanšu līdzekļi ir kopumā pietiekami, lai 2022. gadā – Satversmes simtgadē – kvalitatīvi augstākā līmenī iesaistītu vēlētājus likumu lemšanā. Šo uzdevumu uzsvēra Valsts prezidents, TV uzrunā skaidrojot, kāpēc viņš nodod tautas lemšanai likumu par Ostām.
Dienžēl ir pašvaldības, kur parakstīšana ir kļuvusi praktiski nepieejama vēlētājiem, piemēram, Ventspils novadā likvidētas 11 parakstu vietas (2020. gadā bija 12 vietas), atstājot tikai vienu parakstu vietu uz visu plašo novadu. "Es nevaru aizbraukt 70 km līdz Ventavai, es gribētu parakstīt, bet palikšu neparakstījis" – mūsu biedrībai ziņo novada iedzīvotājs.
Pašlaik spēkā esošajā likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" (08.11.2012. grozījumu redakcijā) nav sadaļas par kārtību, kādā darbojas novērotāji tajos gadījumos, kad prezidents ir apturējis likumu un notiek parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai. Citiem vārdiem, ir "baltais caurums" šodienas likumdošanā.
Satversmes ievadā ir rakstīts: "Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu".
Augstākais likumdevējs Latvijā ir tauta. (Satversmes 2., 64. panti).
Jebkādā formā veikta kavēšana sasaukt tautas nobalsošanu apdraud gan suverenitāti (tautas varu), gan demokrātiju (balsošanas brīvību) – abus vienlaikus.
Izpildot Latvijas pamatlikumā - Satversmes preambulā ietverto pilsoņu pienākumu aizsargāt tautas suverenitāti un Latvijas valsts demokrātisko iekārtu, pilsoņu dibinātā biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" iestājas par novērotāju parakstu vākšanā, kura izsludināta ar CVK 22.02.2022. lēmumu Nr.4 un notiek laikā no 2022. gada 10. marta līdz 2022. gada 8. aprīlim.
Lūdzam Centrālo vēlēšanu komisiju paziņot visu parakstīšanās punktu vadītājiem par biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" iestāšanos par novērotāju ar CVK 22.02.2022. lēmumu Nr.4 izsludinātajā parakstu vākšanā.
Iesniegums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu
Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!
