Mūsu biedrībā vēršas daudzas personas, kuru ģimenēs radušās smagas sekas no ekonomiskās politikas laikā, kad Latvijas Ekonomikas ministrs bija Krišjānis Kariņš. Tiek pausta neizpratne par veidu, kādā tiek virzīta šī kandidatūra, un tiek izteikti lūgumi nepieļaut šīs personas atkārtotu nonākšanu Valsts vadībā.

 

CVK publicējusi vēlēšanu rezultātus pēc kuriem 811`733 (52,41 %) vēlētāju nav pārstāvēti Saeimā, bet 736`940 (47,59 %) vēlētājus Saeimā pārstāvošās 7 partijas (100 mandāti) nespēj vienoties par Valsts attīstības prioritātēm, kuras definētas Satversmes preambulā. Šajā situācijā 66 deputāti, jeb 2/3 Saeimas, kas ir Satversmē paredzētais skaits īpašu lēmumu pieņemšanai, pārstāv tikai 31,39 % (486`148) vēlētāju, kas faktiski ir mazākums un nedrīkst rīkoties Tautas vārdā, jo ir pretrunā Satversmes 2. pantam.

 

Valsts prezidents atbilstoši Satversmei pārstāv Tautas intereses un attiecīgi, lēmuma pieņemšanā Valsts prezidentam ir jāņem vērā plašas sabiedrības viedoklis un Satversmē deklarētie Valsts mērķi, nevis atsevišķu politiķu grupu ieteikumu. 

 

Partija Jaunā Vienotība ar niecīgu vēlētāju atbalstu 56`542 balsu (3,65% no 1`548`673 balsstiesīgo) prasa Valsts prezidentam uzdot viņiem veidot Valsts valdību Krišjāņa Kariņa vadībā, kurš nav Saeimas deputāts un kura kandidatūra vēlētāju balsošanai netika izvirzīta.

 

Ekonomikas ministra amatā laikā no 2004.gada 2.decembra līdz 2006.gada 7.aprīlim K.Kariņš izpelnījās asu kritiku par haotisku rīcību. Iespējami, kļūdas ekonomiskajā politikā veicināja un pastiprināja smagās 2008.gada ekonomiskās krīzes sekas Latvijā. Fakts, ka K.Kariņš nebija kandidātu sarakstā, liedza vēlētājiem iespēju apspriest viņa veikumu un vērtēt politisko atbildību. Savukārt, publiskajā telpā ir ziņas par neskaidriem darījumiem, kuri nav redzami deklarācijās un iespējami, veikti pretrunā ar Interešu konflikta aizlieguma likuma prasībām. Izskanējusī informācija ir tik kritiska, ka rodas šaubas, vai šai personai var tikt dota pielaide Valsts noslēpumam.

 

Zināmā mērā, partijas Jaunā Vienotība pašreizējā rīcība atgādina 2014.gada situāciju, kad aplinkus ceļiem Valsts vadībā nokļuva Solvita Āboltiņa, kuru partijas atbalstītāji bija visvairāk svītrojuši no saraksta. 

 

LR Satversme nosaka, ka vienīgi Valsts prezidents, un neviens cits, var aicināt sastādīt valdību. Neviens nedrīkst pieprasīt nominēt viņu valdības vadītāja postenim, atsaucoties uz kuluāru sarunās iegūtu atbalstu. Pašreizējā politiķu rīcība izvirzot premjera kandidātu ir pretrunā Satversmē noteiktajai kārtībai.