Ikviens pilsonis ir arī likumdevējs!
Parakstot likumu tiks stiprināta aizsardzība bērniem un ģimenēm (Satversme 110.pants)
Ievads:
"Drosmīgā, sīkstā, latviešu tauta!" – šī Ēvalda Valtera uzruna 1988.gadā piecēla kājās tūkstots cilvēku zālē. Ir vērts ieklausīties tautas dainā arī šodien: “Man pieder tēvu zeme, ar visām atmatām, Man pašam kungam būt, man pašam arājam!”
Šajā rakstā par to – kādus vārdus runāt, lai ikviens atšķirtu:
arājs-pats-sev-kungs rīkojas ar cieņu: nekad nelūdzas, bet lemj pats! Arī likumus.
Tautu veido no dzimtām, dzimtas – no ģimenēm, ģimene - no konkrētiem cilvēkiem. Ja ir rakstīts: “suverēnā vara pieder tautai”, tas arī jāsaprot kā rakstīts: ikvienam pilsonim pieder daļa šīs varas. Ikviens pilsonis ir arī likumdevējs. Nevar visi sapulcēties, nav tik liela stadiona. Bet var aiziet katrs atsevišķi - parakstīt likumu. (Nevis lūgumrakstu!)
Latvijas valsts dibinātāji ir noteikuši –
Satversme: 64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.
Redzam: tauta paraksta likumu. Katrs saka - es nobalsoju. Patiesos vārdus čukst sirdsbalss. Neiederas, atbaida vārdkopa - "vākšana", “parakstu vākšana”. To runāt uzspiež ierēdņi.
Būsim brīvi! Sākam teikt un rakstīt sirdsbalss valodā! – Nāc, paraksti likumu!
Līdz šā gada 29.jūlijam ir atvērta iespēja - nelaid to garām!! – paraksti likumu, izteic savu gribu! (Izlēmīgi rīkojoties, Tu aizstāvēsi sevi un stiprināsi tautas dzīvo spēku).
Parakstāmais likums grozīs Satversmes 110.pantu. Likums stiprinās bērnu aizsardzību, dabisku ģimeni.
Netieši, stiprina valsts pamatus – jo pilsonība Latvijā ir balstīta dzimtu pēctecībā.
Līdzpilsoņi nezina to, ka tautai pieder likumdošanas tiesība. Nezina to, ka Latvijā katrs pilsonis ir arī likumdevējs.
Pirmais solis, - ir jānotic, ka tauta-likumdevējs šobrīt lemj pa īstam! Vienkārši: rīkojies, un Tava griba piepildīsies!
Jāstāsta tas ir radiem un draugiem, lai viņi rīkojas tāpat - paraksta likumu.
Citādi, dēļ savas nezināšanas. pilsoņi paši atsakās, laiž garām iespēju lemt. Palaiž garām iespēju aizsargāt sevi.
Līdz šim ir bijis ieradums: lūgties, klanīties, izdabāt, sūtīt žēlabainus lūgumrakstus, vai otrādi - lamāties, vai tukši rosīties, likt ķeksīšus aptaujās, kuras nav saistošas.
Šo noskaņojumu var mainīt! Tagad ir īstais brīdis - katrs var rīkoties kā pilsonis-likumdevējs! (Un, ja to izdarīsi vienreiz, tad nākošā reizē būsi daudz pārliecinātāks par savām tiesībām veidot tādu sabiedrību, kādu uzskati par pareizu).
Visdrošāk parakstīt likumu, darot to klātienē - pašvaldībā- uz papīra (pretī saņemot kvīti): visos pagastos un novadu centros, kā arī LR konsulātos ārvalstīs.
Vairumā novadu - bez maksas. (MK noteiktā max. takse ir 1,42 euro).
SVARĪGI – izmantojiet iespēju: apliecinātājs izbrauc uz māju. Šim nolūkam - jāuzraksta iesniegums. Norādot iemeslu: slims, vecs vai cits.
Par faktu, ka esi parakstījis likumu, saņemsi “uz rokas” apliecinājumu,. Aptuveni līdzīgi, kā notiek iepriekšējā balsošana vēlēšanās. Griba tiek ieskaitīta tautas nobalsošanā, kura notiks vēlāk.
Arī tad, ja ar parakstītāju kas atgadās (smaga slimība vai pat nāve), parakstītā balss saglabā spēku, tiks ieskaitīta.
Ērti ir likumu parakstīt valsts portālā www.latvija.lv/pv
Bez maksas un ātri. Nepilnība -
1) trešdaļai iedzīvotāju nav pieejas internetam, nav elektroniskā paraksta iespējas.
2) ir neskaidrība, kā Tavu konkrēto balsi izdalīt no pārējā e-masīva, ja rodas strīdi.
Atgriežoties pie ievadā teiktā -
Vārdiem ir spēks, jārunā pareizi!
Ar nepareiziem vārdiem tiek samulsināts, sapīts cilvēks kā pinekļos.
Kas ir rakstīts Satversmē? –
"iesniedz likumprojektu", "iesniedz pieprasījumu", "notiek tautas nobalsošana".
Izlasām rakstīto vēlreiz. Kļūst redzama vārdu jēga: runa ir par dokumentu–likumprojektu. Runa ir par cilvēka gribas izteikumu (balsi). Projekts ir konkrēts teksts, kuru var apspriest un vērtēt. Ja piekrīti un paraksti – tas kļūst par likumu.
Ko Tu vēlies zināt un dzirdēt – ļaužu gribu (dzīvu balsi)? Vai redzēt bezpersoniskus parakstus. Apdomājot, sajūt: ir atšķirību starp gribu (balsi) un parakstu.
Gribu izteikt var arī mutiski. Noskaidro gribu. Nevāc parakstus. Tāpēc pamatlikuma - Satversmes tekstā nav vārdu “vākšana”, “parakstu vākšana”, tāda netiek prasīta.
Humoram. Iedomājieties skatu: kāds nes maisus ar parakstu lapām uz Saeimu!
Cik ir vajadzīgs maisu, lai tajos saliktu 155 tūkstošus lapu ? Kur liks Saeima šos maisus ?
Vēl joks - kā salikt maisā elektroniskos parakstus.
Valodai pievēršama vērība, jo nevar likt kopā labas un sliktas lietas.
Ir kartupeļu vākšanas talkas, notiek makaltūras vākšana (saudzēt vidi), derīgas nodarbes.
Ikviens saskaras ar nodokļu vākšanu. Reti kuram tā raisa pozitīvas emocijas.
Eksistē arī sliktas lietas. Tautā ir atmiņas par varmācību - ierodas bruņoti ļaudis sētā, paziņo ka veic nodevu vākšanu. Baigā gadā – savāca un izveda cilvēkus.
Norisēs, kuras saistītas ar varas izpildi, vārdam "vākšana" ir tautas zemapziņā negatīva, bremzējoša nokrāsa.
Instinktīvi ļaudis baidās, atturas iesaistīties jebkādās vākšanās. Desmitreiz pārbauda kas ir cilvēki-vācēji, vai tiem var uzticēties.
Turpinām, dažas juridiskās nianses.
Satversmes 64. panta izpildē– likumdošanas vara pieder tautai – ir divi posmi: privātais un oficiālais jeb konstitucionālais. Abu posmu robežšķirtne ir Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmums reģistrēt likumprojektu vēlētāju parakstīšanai (1,5 miljoni vēlētāju).
Privāto posmu redzat ikdienā. Nekur nereģistrējot un neprasot valsts atļauju, tiek gatavotas vēstules, lūgumraksti, petīcijas. Paši vēlētāji apkopo lapas ar apliecinātiem parakstiem.
Lūgumraksti un petīcijas lūdz kādu rīkoties. Tās nevienam nav saistošas. Atkarīgs ni iestādes gribas: var izpildīt lūgumu, bet var arī atteikt.
Citādi ir likumprojekti Satversmes 64.panta kārtībā – tiklīdz likums ir parakstīts (nobalsots), tā kļūst obligāts visiem.
Privātais posms tika atcelts 2012. gadā. Atbilstoši likuma izmaiņām CVK pati ir atcēlusi prasību vēlētājiem apkopot un iesniegt parakstu lapas. Tas nozīmē, ka parakstu vākšana ir atcelta. Šobrīd runa ir, kā pārtraukt nepareizu vārdu lietojumu. Nepareiza valoda traucē vēlētājiem izprast lietas būtību.
Interesei, dažas juridiskās nianses.
Likumdošanas procesā saglabāts ir otrais, oficiālais posms, kuru nodrošina valsts.
Konkrēti atbildīgie ir CVK un Pašvaldību vēlēšanu komisijas. (Par iecirkņu komisijām LR konsulātos 114 ārvalstīs un uz kuģiem nosacīti atbild Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija).
Tiklīdz ir reģistrēts likumprojekts ar CVK lēmumu vēlētāju parakstīšanai, tā tiek dota “zaļā gaisma” Satversmes 64.panta izpildei. Likumdošanas tiesības pieder tautai.
Citiem vārdiem, kad CVK izsludina parakstīšanu, ikviens pilsonis kļūst arī likumdevējs. Likuma parakstīšana ir konstitucionāla procedūra, līdzīga kā vēlēšanas. To aizsargā Krimināllikuma 90., 91. panti. Nedrīkst neviens kavēt likumdevēju, t.i. tautu.
Amatpersonu pienākums ir palīdzēt likumdevējam.
Labas pārvaldības princips prasa izslēgt no agrākajām instrukcijām nepareizos vārdus “parakstu vākšana”. (Atzīmējams: Juridiskā komisija neuzklausīja Terminoloģijas komisijas atzinumu).
Kā minēts, pati CVK ir atcēlusi savu agrākos lēmumus, izslēgusi absurdās prasības –
1) katram vēlētājam - atgādāt savu parakstu lapu uz Rīgu (it kā sods par iniciatīvu: jātērē nauda pastam vai transporta biļetei, lai atgādātu lapu)
2) biedrībai-likumprojekta iniciatoram - sašūt mapēs parakstu lapas un atgādāt CVK.
Sakārtošanas darbs ir sākts, to būtu jāpabeidz. Ir palicis darāmais Centrālājai vēlēšanu komisijai - no dienesta valodas izslēgt nepareizos vārdus “parakstu vākšana”.
Bet vēlētāji jau šodien var rīkoties paši, pārtraukt lietot terminu “parakstu vākšana”. Nav jāgaida, kamēr sarosīsies ierēdņi un izslēgs tos no dienesta valodas.
Vēlētāju zināšanai:
Satversmes 64. panta teksts “Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros” ir saglabāts 1:1, kāds ir 1921. gadā publicētajā projektā.
Tādējādi, nevar apstrīdēt tautas tiesības pašai lemt likumus.
Noslēgumā, aicinu rīkoties
1) paraksti likumu, kas Satversmē stiprinās dabisku ģimeni. Paredzamās sekas: būs dzimstība, būs arī tautsaimniecība un dzīvība.
2) ir vēl otrs likums vēlētāju parakstīšanā - atcelt negodīgos 08.11.2012. grozījumus.
Paraksti šo atceļošo likumu! Mudini draugus!
Atcelt žņaugus, kas ierobežo pilsoņus lemt likumus, nozīmē - celt arī Tavu pašapziņu, Tavu drošību.
P.S. Parakstīšana notiek atkārtoti. Ir jāparaksta vēlreiz 2022. gadā.
Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!
Parakstāmais likums grozīs Satversmes 110.pantu. Likums stiprinās bērnu aizsardzību, dabisku ģimeni.
Netieši, stiprina valsts pamatus – jo pilsonība Latvijā ir balstīta dzimtu pēctecībā.
Līdzpilsoņi nezina to, ka tautai pieder likumdošanas tiesība. Nezina to, ka Latvijā katrs pilsonis ir arī likumdevējs.
Pirmais solis, - ir jānotic, ka tauta-likumdevējs šobrīt lemj pa īstam! Vienkārši: rīkojies, un Tava griba piepildīsies!
Jāstāsta tas ir radiem un draugiem, lai viņi rīkojas tāpat - paraksta likumu.
Citādi, dēļ savas nezināšanas. pilsoņi paši atsakās, laiž garām iespēju lemt. Palaiž garām iespēju aizsargāt sevi.
Līdz šim ir bijis ieradums: lūgties, klanīties, izdabāt, sūtīt žēlabainus lūgumrakstus, vai otrādi - lamāties, vai tukši rosīties, likt ķeksīšus aptaujās, kuras nav saistošas.
Šo noskaņojumu var mainīt! Tagad ir īstais brīdis - katrs var rīkoties kā pilsonis-likumdevējs! (Un, ja to izdarīsi vienreiz, tad nākošā reizē būsi daudz pārliecinātāks par savām tiesībām veidot tādu sabiedrību, kādu uzskati par pareizu).
Visdrošāk parakstīt likumu, darot to klātienē - pašvaldībā- uz papīra (pretī saņemot kvīti): visos pagastos un novadu centros, kā arī LR konsulātos ārvalstīs.
Vairumā novadu - bez maksas. (MK noteiktā max. takse ir 1,42 euro).
SVARĪGI – izmantojiet iespēju: apliecinātājs izbrauc uz māju. Šim nolūkam - jāuzraksta iesniegums. Norādot iemeslu: slims, vecs vai cits.
Par faktu, ka esi parakstījis likumu, saņemsi “uz rokas” apliecinājumu,. Aptuveni līdzīgi, kā notiek iepriekšējā balsošana vēlēšanās. Griba tiek ieskaitīta tautas nobalsošanā, kura notiks vēlāk.
Arī tad, ja ar parakstītāju kas atgadās (smaga slimība vai pat nāve), parakstītā balss saglabā spēku, tiks ieskaitīta.
Ērti ir likumu parakstīt valsts portālā www.latvija.lv/pv
Bez maksas un ātri. Nepilnība -
1) trešdaļai iedzīvotāju nav pieejas internetam, nav elektroniskā paraksta iespējas.
2) ir neskaidrība, kā Tavu konkrēto balsi izdalīt no pārējā e-masīva, ja rodas strīdi.
Atgriežoties pie ievadā teiktā -
Vārdiem ir spēks, jārunā pareizi!
Ar nepareiziem vārdiem tiek samulsināts, sapīts cilvēks kā pinekļos.
Kas ir rakstīts Satversmē? –
"iesniedz likumprojektu", "iesniedz pieprasījumu", "notiek tautas nobalsošana".
Izlasām rakstīto vēlreiz. Kļūst redzama vārdu jēga: runa ir par dokumentu–likumprojektu. Runa ir par cilvēka gribas izteikumu (balsi). Projekts ir konkrēts teksts, kuru var apspriest un vērtēt. Ja piekrīti un paraksti – tas kļūst par likumu.
Ko Tu vēlies zināt un dzirdēt – ļaužu gribu (dzīvu balsi)? Vai redzēt bezpersoniskus parakstus. Apdomājot, sajūt: ir atšķirību starp gribu (balsi) un parakstu.
Gribu izteikt var arī mutiski. Noskaidro gribu. Nevāc parakstus. Tāpēc pamatlikuma - Satversmes tekstā nav vārdu “vākšana”, “parakstu vākšana”, tāda netiek prasīta.
Humoram. Iedomājieties skatu: kāds nes maisus ar parakstu lapām uz Saeimu!
Cik ir vajadzīgs maisu, lai tajos saliktu 155 tūkstošus lapu ? Kur liks Saeima šos maisus ?
Vēl joks - kā salikt maisā elektroniskos parakstus.
Valodai pievēršama vērība, jo nevar likt kopā labas un sliktas lietas.
Ir kartupeļu vākšanas talkas, notiek makaltūras vākšana (saudzēt vidi), derīgas nodarbes.
Ikviens saskaras ar nodokļu vākšanu. Reti kuram tā raisa pozitīvas emocijas.
Eksistē arī sliktas lietas. Tautā ir atmiņas par varmācību - ierodas bruņoti ļaudis sētā, paziņo ka veic nodevu vākšanu. Baigā gadā – savāca un izveda cilvēkus.
Norisēs, kuras saistītas ar varas izpildi, vārdam "vākšana" ir tautas zemapziņā negatīva, bremzējoša nokrāsa.
Instinktīvi ļaudis baidās, atturas iesaistīties jebkādās vākšanās. Desmitreiz pārbauda kas ir cilvēki-vācēji, vai tiem var uzticēties.
Turpinām, dažas juridiskās nianses.
Satversmes 64. panta izpildē– likumdošanas vara pieder tautai – ir divi posmi: privātais un oficiālais jeb konstitucionālais. Abu posmu robežšķirtne ir Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmums reģistrēt likumprojektu vēlētāju parakstīšanai (1,5 miljoni vēlētāju).
Privāto posmu redzat ikdienā. Nekur nereģistrējot un neprasot valsts atļauju, tiek gatavotas vēstules, lūgumraksti, petīcijas. Paši vēlētāji apkopo lapas ar apliecinātiem parakstiem.
Lūgumraksti un petīcijas lūdz kādu rīkoties. Tās nevienam nav saistošas. Atkarīgs ni iestādes gribas: var izpildīt lūgumu, bet var arī atteikt.
Citādi ir likumprojekti Satversmes 64.panta kārtībā – tiklīdz likums ir parakstīts (nobalsots), tā kļūst obligāts visiem.
Privātais posms tika atcelts 2012. gadā. Atbilstoši likuma izmaiņām CVK pati ir atcēlusi prasību vēlētājiem apkopot un iesniegt parakstu lapas. Tas nozīmē, ka parakstu vākšana ir atcelta. Šobrīd runa ir, kā pārtraukt nepareizu vārdu lietojumu. Nepareiza valoda traucē vēlētājiem izprast lietas būtību.
Interesei, dažas juridiskās nianses.
Likumdošanas procesā saglabāts ir otrais, oficiālais posms, kuru nodrošina valsts.
Konkrēti atbildīgie ir CVK un Pašvaldību vēlēšanu komisijas. (Par iecirkņu komisijām LR konsulātos 114 ārvalstīs un uz kuģiem nosacīti atbild Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija).
Tiklīdz ir reģistrēts likumprojekts ar CVK lēmumu vēlētāju parakstīšanai, tā tiek dota “zaļā gaisma” Satversmes 64.panta izpildei. Likumdošanas tiesības pieder tautai.
Citiem vārdiem, kad CVK izsludina parakstīšanu, ikviens pilsonis kļūst arī likumdevējs. Likuma parakstīšana ir konstitucionāla procedūra, līdzīga kā vēlēšanas. To aizsargā Krimināllikuma 90., 91. panti. Nedrīkst neviens kavēt likumdevēju, t.i. tautu.
Amatpersonu pienākums ir palīdzēt likumdevējam.
Labas pārvaldības princips prasa izslēgt no agrākajām instrukcijām nepareizos vārdus “parakstu vākšana”. (Atzīmējams: Juridiskā komisija neuzklausīja Terminoloģijas komisijas atzinumu).
Kā minēts, pati CVK ir atcēlusi savu agrākos lēmumus, izslēgusi absurdās prasības –
1) katram vēlētājam - atgādāt savu parakstu lapu uz Rīgu (it kā sods par iniciatīvu: jātērē nauda pastam vai transporta biļetei, lai atgādātu lapu)
2) biedrībai-likumprojekta iniciatoram - sašūt mapēs parakstu lapas un atgādāt CVK.
Sakārtošanas darbs ir sākts, to būtu jāpabeidz. Ir palicis darāmais Centrālājai vēlēšanu komisijai - no dienesta valodas izslēgt nepareizos vārdus “parakstu vākšana”.
Bet vēlētāji jau šodien var rīkoties paši, pārtraukt lietot terminu “parakstu vākšana”. Nav jāgaida, kamēr sarosīsies ierēdņi un izslēgs tos no dienesta valodas.
Vēlētāju zināšanai:
Satversmes 64. panta teksts “Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros” ir saglabāts 1:1, kāds ir 1921. gadā publicētajā projektā.
Tādējādi, nevar apstrīdēt tautas tiesības pašai lemt likumus.
Noslēgumā, aicinu rīkoties
1) paraksti likumu, kas Satversmē stiprinās dabisku ģimeni. Paredzamās sekas: būs dzimstība, būs arī tautsaimniecība un dzīvība.
2) ir vēl otrs likums vēlētāju parakstīšanā - atcelt negodīgos 08.11.2012. grozījumus.
Paraksti šo atceļošo likumu! Mudini draugus!
Atcelt žņaugus, kas ierobežo pilsoņus lemt likumus, nozīmē - celt arī Tavu pašapziņu, Tavu drošību.
P.S. Parakstīšana notiek atkārtoti. Ir jāparaksta vēlreiz 2022. gadā.
Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!
