Pagājušajā nedēļā man, ģimenes ārstam, politiķi ieteica sameklēt naudu budžetā. Tāpēc es trīs dienas pavadīju, lai izlasītu visu Budžeta likumu un tā paskaidrojumus 1. un 2. sējumu ar 500 lapaspusēm katrā. Mani secinājumi zemāk.
Bet vēlos arī norādīt, ja ministrijām ir precīzāka informācija par konkrētajām budžeta pozīcijām un to patieso izlietojumu, tam būtu precīzi jāatspoguļojas dokumentā, jo tas ir likums un tā ir visu mūsu nauda – kopā 10 miljardi eiro.
- Kāpēc ir jāsedz no valsts līdzekļiem sekojošas pozīcijas:
265 000 eiro par A/S “ Dzintars” parādiem? (Kompāniju, kuras zīmoli ir pārreģistrēti uz privātpersonu un ir nodibināts jauns SIA);
60 000 eiro par I/U “Lords” parādiem?
266 000 eiro par Z/S “Jaunaglona” parādiem? - Šogad neparedzētiem izdevumiem ieplānoti 25 700 000 eiro. Cik pagājušajā gadā tikai iztērēts no neparedzētajiem līdzekļiem un kādiem mērķiem?
- Kā valdība uzlabos kopējo fiskālo telpu ar 48 000 000 eiro? Un tad “Latvijas informācijas telpas mūsdienu izaicinājumiem atbilstošu, efektīvu centralizētu valsts stratēģiskās komunikācijas kapacitāti, iedzīvotāju saliedētībai un piederības savai valstij stiprināšanai” – šim paredzēti 916 000. Un tie tiks izlietoti viena normatīvā akta izstrādei, vienas interneta lapas izveidei, divpadsmit darba grupu sanāksmēm, piecām amata vietām un četrdesmit analītiskajiem pārskatiem?
- 500 000 eiro Ministru Kabinetam drošas darba vides pilnveidošanai?!
- 500 000 eiro Iepirkuma uzraudzības biroja un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas darbības spēju stiprināšanai?!
- 500 000 eiro jaunai elektroniskās balsošanas sistēmai un apsekošanai par Saeimas tehnisko stāvokli?
- Un papildus 1 800 000 eiro Saeimas sēžu zāles aparatūras nomaiņai, kas dublējas ar iepriekšējo pozīciju?!
- 929 976 eiro divu jaunu štata vietu izveidošanai un grāmatvedības pakalpojumiem Valsts Kasē klāt papildus jau esošajam lielajam finansējumam?!
- 668 942 eiro Valsts kases kapacitātes stiprināšanai?
- 5 000 000 eiro politisko partiju finansēšanai vienā gadā? Varbūt iespējams pakāpeniski nonākt līdz šim pilnajam maksājumam?!
- ES finanšu instruments, Ekonomikas ministrija – 21 000 000, tā apsaimniekošanai aiziet 5 000 000 eiro algām?!
13 750 000 eiro precēm un pakalpojumiem, bet subsīdijām paliek tika nepilni 4 000 000 eiro?! - 224 000 000 eiro procentu izdevumi par valsts parādiem, kuri ievērojami palielinājās dēļ PAREX bankas?!
- 11 000 000 eiro Finanšu ministrijas algām?!
- 400 000 eiro čeku loterija? Kāds ir pienesums no tās?!
- 10 000 000 eiro pirmo reizi budžetā paredzēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai? Tiks veidota maza armija?!
- 10 575 000 eiro Sabiedrības integrācijas fondam bez programmas paskaidrojumiem? Kādi ir šī fonda panākumiem līdz šim? Kāda ir bijusi līdzekļu lietošanas efektivitāte līdz šim?!
Nemaz nerunāsim par 16 000 000 eiro valsts atbalsta dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ģenētiskajai analīzei. Šī nauda esot jādod, jo tie Eiropas Fondi, pēc Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Latvijas Radio teiktā. Tad nu vēlreiz sēdos pie budžeta likuma pārlasīšanas. Un pēc likumā ierakstītā šī nauda nāk no pamatbudžeta, tiesa pašu faktu nosaka Eiropas regula, kas gan nenosaka summas apmēru.
Vai deputāti nevarētu atteikties no daļas savas piemaksas nākamajā gadā, lai guloši un termināli slimnieki nemirtu bada nāvē?!
Viņus var barot tikai caur zondi vai ievadot šķidrumu vēnā vai speciālu ēdienu. Par to ģimenēm ir jāmaksā vairāki simti mēnesī. Lai valsts to segtu, budžetā jāparedz vien 198 000 eiro. Tā būtu trešā daļa no deputātu algu pieauguma, vēl paliktu gandrīz 70 % pieaugums.
Vai tas ir ētiski un Satversmei atbilstoši pašiem sev piešķirt naudu, bet savas valsts iedzīvotāju veselībai nepiešķirt? Latvijas veselības aprūpē vidējā algas ir 1000 eiro, valsts pārvaldē strādājošajiem 2000 eiro.
Tā ir tikai maza daļa no maniem atradumiem un jautājumiem, kuri kopskaitā ir vairāk nekā 100!
Pārskatot šīs izdevuma pozīcijas ar gudra saimnieka acīm, veidojot citu budžetu, mēs varētu virzīties uz valsti ar lielāku labklājību, sociālu drošību un sabiedrības saliedētību. Saeimas deputātiem vajadzētu atcerēties, ka patiesie šīs valsts īpašnieki ir tās iedzīvotāji, kuru intereses pārstāv Saeimas deputāti.
Mēs esam Latvijas valsts akcionāri, tāpēc ievēlētajai padomei (Saeimai) un valdei (valdībai) ir jāveic mūsu uzstādītie uzdevumi, par kuriem vienojāmies priekšvēlēšanu kampaņā. Vai mēs dodamies – uz koruptokrātiju, kleptokrātiju un vēl lielāku birokrātiju?
Ilze Aizsilniece
Latvijas Ārstu biedrības prezidente
