Tikko pieņemts 2023. gada budžets. Krituši daudzi līdzšinējie rekordi. Pirmā reize, kad nav ņemts vērā neviens opozīcijas ierosinājums. Otrs – Saeimas lēmēji uzstādījuši nepārtrauktas darbības rekordu. Domāju, ka vairākums tautas priekšstāvju pēc 24 stundu spriešanas sēdās pie auto stūres, lai nokļūtu dzīvesvietās. Vai šie aspekti ir labs paraugs sabiedrībai, kā organizēt darbu?

Aizbildināšanās, ka 1. aprīlis ir tuvu, kad jāstājas spēkā budžetam, nav patiesais iemesls. Vai visur valsts iestādēs tāda steiga? Ko lai bilst ģimenes ārsti, kuri budžeta apspriešanas brīdī vēl nebija saņēmuši finansējumu par janvāra mēnesi. Labi, ka valsts galvenais finanšu turētājs Ašeradena k-gs bija tik solīds, ka no valsts augstās tribīnes atvainojās. Jautājums, kurš atvainosies ģimenes ārstiem, kuriem pēc šī budžeta pieņemšanas nāksies atbrīvot savas prakses otro palīgu vai arī pašiem pamest darbu.

Premjers Kariņš publiski apgalvo, ka neesam tik bagāti kā Šveice, kur pedagogs vidēji skolo piecus līdz desmit skolēnus. Neielaidīšos polemikā, bet dažus aspektus par labu šiem skaitļiem teikšu. Laikam jau pasaules banku citadelē nav vietas neprašām. Ka valsti, kuras teritoriju 2/3 klāj kalni un kura vēl pirms 150 gadiem bija nabadzīgākā valsts Eiropā, tās ekonomiku spēj pacelt izglītots cilvēks, neskatoties, ka galvenās eksportpreces ir šokolāde, siers un “Rolex” pulkstenis. Lasot nākamās rindas, daža mūsu skolotāja apraudāsies. Proti, viņu kalnu zemes kolēģes gadā saņem 120 000 ASV dolāru.

Tiesa, mazo bērnu apmācība sākas no četru gadu vecuma un notiek četras dienas nedēļā. Pat labi atalgotās ASV pedagoģes apskauž šveicietes, jo saņem trīs reizes zemāku atalgojumu. Latvijas skolotājas algai gan vēl jāpieliek vēl četri simti, lai sasniegtu valsts vidējo algu (2022. g. pirmā pusgada dati). Varbūt Čakšas kundzei mazāk runāt par mazo skolu likvidāciju, bet padomāt, kā atrisināt pirmo četru klašu apmācību, dodot pedagogam iespēju pasniegt vairākus priekšmetus, nevis skolotāju ielikt šaurajā specializācijas rāmī. Pārdomām – no kāda lieluma skolām nākuši vairākums mūsu tautas dižgaru?

Toties mēs varam lepoties ar pasaulē grūti sasniedzamiem rādītājiem. Mūsu karaļvalstī Valsts ieņēmumu dienestā strādā tikpat daudz darbinieku, cik Neatliekamās palīdzības dienestā.

Ja jau premjers par vienu no skolu skaitu mazināšanas iemesliem min slikto demogrāfisko situāciju, tad gribu pajautāt, kāpēc gan šai cilvēku skaita samazināšanās līknei neseko valsts vadība? Mūsu karaļvalstī divdesmit gadu laikā valsts sektorā strādājošo skaits samazinājies par 0,4%, stabili noturoties 20,5% līmenī un bezmaz gadā tērējot 1/3 valsts budžeta. Par piemēru varu minēt mūsu ziemeļu kaimiņus, kur valsts sektorā strādājošo skaitu samazinājuši par 4%. Šādai rīcībai ir pat nosaukums – efektivizācija.

Vēl gan nav noskaidrots īstenais vaininieks Aizsardzības ministrijas 220 miljonus eiro dārgajā iepirkumā, bet jau dzirdu gaužamies valsts sekretāru Garisona k-gu. Viņš šo summu esot ieraudzījis medijos, ka viņam neesot kristāla bumbas, lai to uzzinātu, …sistēmā esot aptuveni 200 iepirkumu, un mēs nevaram katram izsekot līdzi. Viņaprāt, esot jāveido iekšējās kontroles dienests.

Cik noprotams, līdzīgu nu jau bēdīgi slavenai kļuvušajai VID esošajai Iekšējās drošības pārvaldei. Jā, reizumis var pabrīnīties, kā mēs risinām problēmas. Ir negodīgi darbinieki, radīsim specdienestu. Vai nepietiek ar KNAB? Varbūt aizdomāsimies, cik varētu ietaupīt valsts budžeta līdzekļu, ja valstī noteiktas preču grupas, kuras nepieciešamas visām iestādēm, iepirktu vienota iepirkumu komisija. Cik daudz ierēdņu izbrīvētos! Varbūt kristāla bumbu aizstāt ar melu detektoru? Nav tālu jāmeklē.

Tajā pašā valstī, kur Jānis Garisons beidza stratēģiskās studijas, atbildīgos amatos nemaz neliek cilvēkus, kuri nav pārbaudīti ar melu detektoru. Cik daudz iestādēs atkristu specdienestu veidošana. Un par vēl vienu aspektu. Manis piesauktajā Šveices konfederācijā – 8 miljonu iedzīvotāju un 26 kantonu teritoriju vada septiņu cilvēku valde. Pēdējais laiks padomāt, kā izaudzināt godīgu un tālredzīgi domājošu cilvēku – nākamo ierēdni, ministru un premjeru, un tautas priekšstāvi