Bieži dzirdētais “vara pieder tautai” sāk reāli darboties tajā brīdī, kad sapulcējas 1/10 vēlētāju un paziņo: “mēs sasaucam tautas nobalsošanu”. 

No paziņošanas mirkļa sāk darboties likumdevējs-tauta, neviens nevar apstādināt likumdevēju – līdz suverēns ir teicis savu lēmumu. Suverēna gribas tulkotājs ir Centrālā vēlēšanu komisija, bet izpildītājs – pašvaldības (kuras apliecina parakstus). 

 

Tieši tāpēc notiek dažāds viltus un blēdības – neļaut, ka sanāk 1/10 vēlētāju, (154 868) kuri iedarbina mehānismu “tiešā lemšana” jeb “vara pieder tautai”. 

 

Protams, vajadzīgs papildu laiks - apziņot visus, atnākt uz tautas nobalsošanu. Suverēns ir dzīvi cilvēki, tie slimo, mirst… diena, kad varēs atnākt visi, nebūs nekad. Tautas nobalsošanas datumu izlemj Centrālā vēlēsanu komisija. 

Suverēns-Tauta ir pieņēmis likumu/lēmumu, ja nobalso “par”: 

a) puse+1 atnākušo, vismaz- 211 232 par parasto likumu 

b) puse+1 visu balsstiesīgo - 775 129 par Satversmes grozījumu.

 

Demokrātiskās iekārtas princips un labas pārvaldības princips nosaka ikdienas pasākumu, iespēju, konsultēšanos un pienākumu kopumu. Risina cilvēku vajadzības (arī priekšlikumu iesniegšanu Saeimā), respektējot suverēno varu. 

“Vara pieder tautai” mehānismi – 1/10 vēlētāju likumprojekti / lēmumi un tautas nobalsošanas ir ārkārtas pasākums, novērst atkāpes no pamatprincipiem, vai apstiprināt sabiedrības līgumu jaunai sociāli-ekonomiskai situācijai.

 

Satversme paredz prezidentu kā tautas vienotības garantu un suverēnās varas pārstāvi; paredz iespēju apturēt Saeimas likumus, nodot tos suverēna lemšanai.

 

Latvijas Satversmes 5. nodaļā "Likumdošana" noteikts: likumus pieņem Saeima, kā arī tauta (64.pants). Ir divi likumdevēji. 

Viens likumdevējs – tautas priekšstāvji; 

otrs likumdevējs – pats suverēns tauta. 

Saeimas pieņemtie likumi ir dodami apstiprināt otram likumdevējam tautai (obligātie 6 gadījumi- skat. Satversmes 77. pantā).  

Aptuveni līdzīgi kā britu zemē: kurā apakšnama (vēlētie deputāti) pieņemtus likumus apstiprina lordu palāta (karaliene lordus ieceļ uz mūžu). 

 

Atšķirība: lordu jeb kungu vietā Latvijā esam mēs - pusotrs miljons pilsoņu-vēlētāji jeb valsts suverēnā vara. Latvija ir palikusi Eiropā vienīgā valsts, kuras Satversmē ir šāda arhaiska likumdošanas kārtība. Suverēns-vēlētāji var apstiprināt vai atcelt Saeimas pieņemtus likumus. 

(Izņēmumi, ko nevar lemt tautas nobalsošana, ir  Satversmes 73.pantā). 

Vēlētāji var iesniegt likumprojektu-uzdevumu Saeimai. Saeima nav bezpalīdzīga. Saeima ir tiesīga izstrādāt citu, labāku likumu par vēlētāju iesniegto. – Tad arbitrs-suverēns abus vērtē un lemj tautas nobalsošanā. Lietišķais saprāts, spēja salīdzināt ir latviešu stiprā puse. 

Ne reizes simtgadē nav tikuši atbalstīti slikti likumi tautas nobalsošanā! 

 

K.Ulmanis apturēja Satversmi 1934.gadā. Desmitiem gadu tika noklusēts par suverēnās varas esamību. Atšķirīgas ir valsts pārvaldes vara un tautas suverēnā vara. 

Nepieciešamību aizsargāt tautas suverēno varu atzina Saeima 2016. gadā. Ierakstīja Krimināllikumā jaunu sastāvu “darbība, kas vērsta pret suverenitāti” – (80., 80.¹ , 81., 81.¹ panti, skat. grozījumu anotāciju).

Latvijas vēlētāji nezina, kā darbojas valsts suverēnā vara. Bija ļaunprātība – uzspiest svešu valodu, sanaidot. Saeima noteica negrozāmo Satversmes kodolu, ieviesa kriminālatbildību. Vēlreiz šo ļaunprātību atkārtot nevar. 

 

Decembrī prezidents nodeva vēlētāju lemšanai divus Saeimas likumus. 

Sporta terminoloģijā runājot – spēles laukumā bumba nonāca vēlētāju rokās. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atvēra parakstu punktus. Parakstīt gāja nedaudzi. Vēlētāji nesaprata jautājumu. 

 

Ja vēlētāji atbildētu: “es, suverēns, gribu lemt šos likumus”, tad sekotu rīcība: “vara pieder tautai” izpausme - tautas nobalsošana. Kurā apstiprina vai atceļ šos likumus. Pirms nobalsošanas daudz strādāt nāktos likuma autoriem, skaidrojot ko ir likumā rakstījuši. Ja nemācēs pārliecināt – tad šādu likumu tauta neapstiprinās. 

Informācijas jūklī vēlētāji nesaprata, ka prezidents ir nodevis varu lemt tautas rokās. Suverēns-vēlētāji klusēja, sēdēja mājās, negāja apliecināt parakstu punktā gribu sasaukt tautas nobalsošanu. 

 

Dažus mēnešus vēlāk, 10. jūnijā, attālināti balsojot, Saeima pieņēma izmaiņas valsts dzīves pamatos – “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu”. (Sauktu arī par pašvaldību reformas likumu). 

Likums ietekmēs pilsoņu maciņus, īpašumus, statusu, dzīves apstākļus, demogrāfiju, tautsaimniecību. Četrdesmit pašvaldības rakstīja lūgumu neizsudināt likumu. Loģiski būtu – rīkot tautas nobalsošanu, kurā apstiprina šo likumu, vai noraida to. Uzdod pārstrādāt.

 

Robežu lietas ir sarežģītas. Ir teiksmu apvītas senvalstis. Kurzemes hercogiste pletās no jūras līdz Daugavpilij. Ja nogriež Vidzemei gabalu, pieliek to Zemgalei, bet citu Zemgales gabalu piegriež klāt Latgalei, tāda robežu maiņa kļūst visas Latvijas lieta. 

Nopietnas lietas ir apstiprināmas tautas nobalsošanā. Tas ir pašsaprotami. Nav vajadzības piesaukt Satversmes pantus. (Likuma analīze ir cita raksta tēma). Tautas nobalsošana notiek, ja pieprasījumu paraksta desmitā daļa vēlētāju (154 868). 

 

Ātrāk un vieglāk, protams, rīkot tautas nobalsošanu par prezidenta apturētu likumu. Nosacījums: jāsavāc 1/10 vēlētāju paraksti, tie ir pieprasījums rīkot tautas nobalsošanu. 

Otra iespēja ir pašu vēlētāju likumdošanas iniciatīva. Noformē kā likumprojektu, to reģistrē Centrālajā vēlēšanu komisijā vēlētāju parakstīšanai, parakstītu iesniedz Saeimā.

Nosacījums: jāsavāc 1/10 vēlētāju paraksti, tie ir pamats iesniegt likumprojektu Saeimā (Satversmes 65.pants), un pieprasījums rīkot tautas nobalsošanu vēlāk, ja Saeima likumu nepieņem. 

 

Kā redzams, vajadzīgs 1/10 vēlētāju (155 000)  atbalsts abos gadījumos. 

 

 

Pirmais solis: savācami vienas desmitās daļas vēlētāju parakstus. Lai var notikt nākamais solis – tautas nobalsošana. Divi etapi. 

Pirmajā etapā- tautas nobalsošanu sasauc viena desmitā daļa vēlētāju. 

Otrajā etapā- notiek pati tautas nobalsošana. (Nobalsošana var nenotikt, ja problēmu atrisina Saeima).

 

Vairumā valstu notiek referendumi uzreiz, bez kādas priekšbalsošanas, pietiek ar prezidents vai valdības lēmumu. 

Desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana ir Latvijas īpatnība. Tā izriet no Satversmē paredzētā suverēna-tautas likumdevēja statusa.

Tikai suverēns pats, neviens cits – pirmo nosaka: vai pieņem savai lemšanai

Otrais solis ir pats balsojums: tauta apstiprina likumu vai noraida to.

 

2011. gadā neizdevās savākt 1/10 vēlētāju parakstu valdības partijai TB-LNNK, pat ar CVK un valsts resursu atbalstu. Kopš 2012. gada nevienā no CVK rīkotām / reģistrētām parakstu vākšanām nav piedalījušies 1/10 vēlētāju.

 

Rezumējums:

Pozitīvās norises: tehnoloģiju attīstība, iespēja sazināties attālināti.

 

Reāli iespējams solis: 

- viens vai vairāki iniciatori var iesniegt CVK reģistrācijai likumprojektu “Likums par 2020. gada 10.jūnija likuma “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” atcelšanu”.

Sabiedrības interesi saista arī Satversmes tiesā skatāmās lietas, apstrīdot nepareizības likumā.

 

Lai rezumētos likumprojekta parakstīšana ar 1/10 vēlētāju parakstu, ir vajadzīgs otrs, praktisks solis:

Kopai pievienojas ar nosacītu priekšbalsojumu “es atbalstu iniciatīvu”. 

Mērķis ir izpildīt Satversmes sapulces 1922. gada kritēriju: 1000 cilvēku  iesniedz likumprojektu Centrālajā vēlēšanu komisijā. Mērķopai izaugot līdz 1 000 interesentiem, izveidosies fiziskās un garīgās enerģijas kopums, kas saliedē atsevišku biedrību iniciatīvas tautas inicatīvā.

 

Hipotēze: 

apstiprinās aprēķina pareizība: skaits 1 000  iniciatīvas iesniedzēji CVK ir optimālais no dažādiem aspektiem. 

Satversmes Sapulces lēmums (1 000 iesniedzēji)  iederas arī pēc 100 gadiem.

Par augstu ir 1994. gada prasība - 10 000 iesniedz iniciatīvu CVK, bet 2012. gada samazinājums izkropļo suverēnās varas jēgu:  

- iesniedz tagad maza 10 cilvēku biedrība (tūkstots reizes samazināts, pret 1994.gadu)
– mazai biedrībai kas virza tautas intereses - nav resursu pārvarēt birokrātiskos šķēršļus, nav spēku novērst ļaunprātības;  

turpretī ārvalstu korporācijām vairojas iespēja kaitēt Latvijai, slēpjoties aiz mazas biedrības.

 

Mērķkopas dalībnieki seko kopas aktivitātēm, informē savus paziņas. Piemēram, kad un kur tiešsaistē varēs redzēt likumprojekta iesniegšanu CVK. Aktīvākie cilvēki veido ideju grupas, koordinācijas grupu, informēt tautiešus utml. 

Sadarbības principus noteiktu līgumā, kas atvērts parakstīšanai arī turpmāk jaunpienācējiem.

 

Likumprojekta “Likums par 2020. gada 10.jūnija likuma “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” atcelšanu” parakstīšanai jālūdz pašvaldību domes, veikt likumā atļautos pasākumus: