LR Saeimas Finanšu un budžeta komisijas
priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram
Jēkaba ielā 9/11, Rīgā, LV-1811

LR Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas
priekšsēdētājam Kasparam Ģirģēnam
Jēkaba ielā 9/11, Rīgā, LV-1811

Noraksts: Centrālajai Vēlēšanu komisijai
Smilšu ielā 4, Rīga, LV-1050
 
Par budžeta piešķiršanu Satversmes 90. panta prasību izpildei skaidrot pilsoņiem viņu tiesības piedalīties valsts pārvaldē
 
Lūdzam valsts budžeta 2020.gada projektā iezīmēt līdzekļus Satversmes 90. panta izpildei “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”. Reāli šis darbs jau notiek.
 
2018. gada 18. aprīlī Vides un reģionālās attīstības ministrs K.Gerhards atklāja valsts vienotās komunikācijas un mācību aktivitāšu programmu “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!”, kas paredz 6000 aktīvistu iesaisti.

Labās aktivitātes paredzēts turpināt 2020. gadā. Tās sasaucas ar pasākumiem digitalizācijai un sabiedrības iesaistei, kuras paredz ar Ministru kabineta 07.11.2017. rīkojumu nr.633 apstiprinātā valsts programma “Latvijas trešais nacionālais Atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2017.-2019. gadam”.
 
Latvijas valdība ar ES atbalstu ir izveidojusi tehniski ērtu sistēmu sabiedrības līdzdalībai valsts pārvaldē – kurā ir saslēgti valsts dokumentu sistēmu www.latvija.lv un valsts un pašvaldību pakalpojumu centru sistēmas.
Latvijas pilsoņiem ir iespējas Latvijas teritorijā parakstīt un iesniegt valsts iestādēm ap 120 veidu dokumentus, ieskaitot CVK reģistrētos likumprojektus iesniegšanai Saeimā.
 
Prioritāras ir konstitucionālās pilsoņu tiesības (pilsoņu griba ir valsts pamats), kuras ir tieši nosauktas Satversmē un pieejamas pilsoņiem ierobežotu laika sprīdi (datumus izsludina CVK):
a) likumprojektu parakstīšana iesniegšanai Saeimā;
b) vēlēšanas;
c) tautas nobalsošanas (ierosina prezidents vai Saeima).

Ikvienam vēlētājam ir tiesības, atbilstoši Satversmes 90.pantam, zināt laiku un vietu, kur un kad notiek balsošana vai likumprojekta parakstīšana, un kā var piedalīties tajās. Informēt kad un kur notiek, ir izpildvaras pienākums. Bet tas, vai izmantot šo tiesību, ir katra pilsoņa paša izvēle.

Vēlētāju tiesības zināt un piedalīties aizsargā valsts. Saeima ir iekļāvusi Krimināllikuma 10. nodaļā “Noziegumi pret valsti” 90. pantu “Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības, tiesības piedalīties likuma ierosināšanā, tautas nobalsošanas ierosināšanā, tautas nobalsošanā un Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanā” un 92. pantu “Parakstu vākšanas, vēlēšanu un tautas nobalsošanas dokumentu viltošana, nepareiza balsu saskaitīšana un aizklātas balsošanas pārkāpšana”.

Izpildot Satversmes 90. pantu, valsts budžeta projektā daļēji jau ir paredzēti līdzekļi pilsoņu informēšanai - kad un kur notiek vēlēšanas, kā arī rezervēti līdzekļi informēšanai, ja notiks tautas nobalsošanas. Nav iezīmēti budžeta projektā līdzekļi pilsoņu informēšanai par to, kad un kur notiek Satversmē paredzētā konstitucionālā procedūra – vēlētāju rosināto likumprojektu parakstīšana CVK pārraudzībā iesniegšanai Saeimā.

Parakstīt CVK reģistrētos likumprojektu var elektroniski valsts vietnē latvija.lv vai personiski papīra formātā ap 500 vietās valstī visu 119 pašvaldību izpilddirekcijās un visu pagastu pārvaldēs. Kā liecina ziņas no novadiem, pilsoņi par šo iespēju nav pietiekami informēti.

Budžetā ir plānotas lielas summas pilsoņu informēšanai, dažādās sadaļās. Var esošo summu ietvaros iezīmēt nepieciešamos līdzekļus Satversmes 90. panta izpildei. Papildu summa ir piešķirama Centrālajai Vēlēšanu komisijai – publikāciju apmaksai medijos un pasta izdevumiem Latvijas pilsoņu ārvalstīs informēšanai, kā arī nevalstiskajām organizācijām pilsoņu informēšanai un līdzdalības veicināšanai, kas ir Ministru kabineta 07.11.2017. apstiprinātā “Latvijas trešā nacionālā Atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2017.-2019. gadam” mērķis.

Tas savukārt paver ceļu aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts pārvaldē un veicina aktīvāku pilsoņu veidošanos, kas vēlas piedalīties pašpārvaldes procesā un valsti vairs neuztver kā no sevis neatkarīgu represīvu organizāciju, bet vairāk kā saimniecisku veidojumu, kas darbojas kopēju interešu vārdā.

Ja pilsoņi redzēs, ka viņu viedoklis virza valsts attīstību, daudzus jautājumus varēs risināt vieglāk, kā līdz šim.
 

Rīgā, 2019.gada 15.martā, Nr. 10