A.Gulbja grāmatu spiestuve, Rīgā, Ausekļa ielā 9.
Glabājas: Latvijas Nacionālā bibliotēka
uzņemts krājumā 16.06.1926. [nr.0309114424]
1922. gada 20. jūnija kopsēdē pieņemtais
Likums par Latvijas Republikas
Satversmes spēkā stāšanos un
ievešanu.
1. Satversmes Sapulcē 1922. g. 15. februārī pieņemtā Latvijas Republikas Satversme stājas spēkā 1922. g. 7. novembrī pulksten 12 dienā.
2. Pirmās Saeimas vēlēšanas izdarāmas 1922. g.7. un 8. oktobrī.
3. Pirmās Saeimas vēlēšanu vadībai nodibināma Centralā vēlēšanu komisija, kura sastādās no 6 Satversmes Sapulces ievēlētiem locekļiem, Satversmes Sapulces prezidenta pilnvarotas personas un Senāta kopsēdē ievēlēta senatora.
4. Centralo vēlēšanu komisiju sasauc uz pirmo sēdi Satversmes Sapulces prezidijs un komisija pati ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru.
5. Pirmās Saeimas vēlēšanās katrā apgabalā ievēlamo deputatu skaitu nosaka Centralā vēlēšanu komisija, aprēķinot šo skaitu proporcionali pēdējās pašvaldības vēlēšanās vēlētāju sarakstos ievesto balsstiesīgo vēlētāju skaitam, bet, kur sarakstu nav, proporcionali balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam.
6. Pirmā Saeima sanāk uz pirmo sēdi 1922. gadā 7. novembrī, pulksten 12 dienā Rīgā. Ja ārkārtīgu apstākļu dēļ Saeima nevar sanākt šai laikā un vietā, tad Satversmes Sapulces prezidijs to sasauc laikā un vietā pēc sava ieskata. Tad pat izbeidzas Satversmes Sapulces pilnvaras.
7. Saeimas pirmo sēdi sasauc un atklāj Satversmes Sapulces prezidents vai prezidija uzdevumā cits prezidija loceklis un vada to tik ilgi, kamēr Saeima ievēlē savu priekšsēdētāju.
8. Līdz Valsts Prezidenta ievēlēšanai viņa vietu izpilda Satversmes Sapulces prezidents.
9. Visās iestādēs, kurās piedalās Satversmes Sapulces priekšstāvji, tie turpina piedalīties, kamēr Saeima viņu vietā neieceļ savus priekšstāvjus. Lāčplēša ordeņa domē Satversmes Sapulces prezidenta vietā stājas Valsts Prezidents, Kultūras Fonda domē — Saeimas priekšsēdētājs.
10. Satversmes astoņdesmit septītais pants stājas spēkā ar sevišķa likuma izdošanu par Valsts kontroli.
* * * *