Latvijas Republikas
Centrālajai Vēlēšanu komisijai
Tiesībsargam

 

Par atkāpēm no Satversmes 72. un 90. pantiem.

Parakstu vākšanas procesā tika ziņoti šādi gadījumi.

1. Netika norādīts ka parakstīšana notiek saskaņā ar Satversmes 72. pantu. Netika ievērota konstitucionālā procedūra. Rīkotājiem ir pienākums un atbildība paziņot visiem balsstiesīgajiem saprotamā un pieejamā veidā, kad, kur, kādā veidā var parakstīt pieprasījumu rīkot tautas nobalsošanu. Vēlēšanas un tautas nobalsošana (parakstu vākšana) ir līdzvērtīgas procedūras. Netika nodrošinātas CVK instrukcijās noteiktās prasības.

2. Salīdzinājumā ar iepriekšējām reizēm, tika pasliktināti pieprasījuma parakstīšanas apstākļi, it īpaši lauku rajonos. Samazināts paraksta vietu skaits.
Formālā pieeja ir pretrunā ar ECT Konvencijas 13. pantu “Ikvienam, kura tiesības un brīvības, kas noteiktas šajā Konvencijā, ir pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu aizsardzību no valsts institūciju puses, neskatoties uz to, ka pārkāpumu ir izdarījušas personas, pildot publiskos dienesta pienākumus.” Laika termiņā, 30 dienas, nepamatoti tika iekļautas vispār svinamās dienas, Ziemassvētki un Jaunais gads. Šajā laikā nestrādāja parakstu vietas LR vēstniecībās, ārvalstīs, izņemot Indiju. Ārvalstīs uzturas ap 200 000 balsstiesīgie. Turklāt daļa Latvijas iedzīvotāji bija devušies Gada nogales atvaļinājumos. Sabiedrībā tika izplatīta maldinoša informācija, ka vietējās vēlēšanu komisijas nepieņem elektroniski parakstītu korespondenci, konkrēti velētāju pieteikumus izbraukt uz vēlētāju adresēm. 

3. No esošiem aptuveni 220 vienoto pakalpojumu centriem, parakstīšanās par apturēto likumu notika tikai 21, pārējie aptuveni 200 VPC, apgādāti ar nepieciešamajiem resursiem, stāvēja dīkā. Daļa parakstīšanās punktu bija izvietoti grūti pamanāmās un grūti atrodamās vietās (lielveikalos skolu pagalma telpās, un garderobēs). Tika saņemtas atsauksmes ka darbinieki apkalpoja vāji un neprofesionāli, neatbildēja pat uz elementāriem jautājumiem. Var secināt, ka tika nelietderīgi izmantoti naudas resursi. Lietderīgāk būtu bijis novirzīt naudas resursus vēlētāju informēšanai. (Atkārtoti pievēršam uzmanību – neizmantoti ap 200 vienotie pakalpojumu centri).

4. Nesenās 2020. un 2022. gadu kampaņās par apturētu likumu, tika publicēta vēlēšanu komisiju adrešu kopsavilkuma tabula, kurp nogādāt vēlētāju pieteikumus izbraukumam pie vēlētājiem. Ņemot vērā, iedzīvotāju pārvietošanos svētku laikā pārskatāma kopsavilkuma neesamība uzskatāma par vēlētāju stāvokļa pasliktināšanu. 

5. Uz Satversmes 72. panta procedūras laiku (30 dienas), netika apturētas paralēlās CVK reģistrētās, mazākas nozīmes parakstīšanās, kuru termiņš ir 1 gads (parakstīšanās Latvija.lv, u.c.). Medijos bija maldinoša, pretrunīga, nesaprotama informācija. Tas dezinformēja un radīja apjukumu.

6. Vērā ņemams fakts, ka Latvijā 1⁄3 iedzīvotāju nelieto internetu, līdz ar to viņiem nav pieejamas pašvaldību interneta vietnes elektroniskās lapas.

7. Norādām, ka Satversme neparedz ierobežot vēlētāju iespējas saņemt atbalstu, organizējot izbraukumu parakstu vākšanai tikai kampaņas pēdējā dienā. 

8. Netika publicēts vēlētāju skaita iedalījums pa novadiem un ārvalstīm.
No apsekotā secināms, tika pārkāpts Satversmes 90. pants “Ikvienam ir tiesības, zināt savas tiesības”. Plakātos netika uzrādīts Satversmes 72. pants. Konkrētā 72. panta neuzrādīšana plakātos un informācijas līdzekļos, norādes trūkums liedza iespēju vēlētājiem pašiem ieskatīties pirmavotos un iegūt patiesu informāciju. Saskatāmas Krimināllikuma 90. panta nodarījuma pazīmes (parakstīšanās kavēšana).

Likuma “Grozījumi Notariāta likumā” pieņemšanas gaita (reģistra nr. 416/Lp14) ir vietnē
https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=412/Lp14
Likumprojekts nav apspriests Ministru kabinetā. Juridiskā komisija bez vienprātības virzīja projektu komisijā (balsis 6:4) 30.oktobra komisijas sēdē. 9. novembrī likums pieņemts otrā, galīgā lasījumā, ar 52 balsīm, līdz ar to ir apiets Satversmes 75.pants (likuma steidzamība), kurā prasīts kvalificēts 2/3 vairākums (jeb 67 balsis).

Konkrētas informācijas trūkums, kavē vēlētājus pieņemt lēmumu.

 

Papildu informācija.
Satversmes 5. nodaļā “Likumdošana” noteikts, ka Latvijā ir divi likumdevēji – Saeima (tautas vietnieki) un tauta:

64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā
un apmēros.

72. Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. (..)
Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena
desmitā daļa vēlētāju. (..).

Būtība: vēlētāji paraksta pieprasījumu rīkot tautas nobalsošanu. Pati tautas nobalsošana ar urnām un balsošanas zīmēm “par” un “pret” notiks vēlāk – tad, ja būs 1/10 vēlētāju to prasījuši. 

Iepriekšējo prezidentūru prakse.
Aktīvi Satversmes 72. panta tiesību lietoja prezidenti V.V.Freiberga un V.Zatlers, aicināja vēlētājus iesaistīties lemšanā.
Pašvaldības un CVK atvēra ap 600 parakstu punktus.

CVK izskaidroja procesu secību. Vēlētāji zināja, ka vispirms paraksta pieprasījumu rīkot tautas nobalsošanu. (https://www.vestnesis.lv/ta/id/154973). Vēlētāji zināja, ka notiks vēlāk balsošana
ar urnām un balsošanas zīmēm “par” un “pret” – ja parakstīs pieprasījumu 1/10 vēlētāju.
Arhīvā esošos vēlēšanu komisiju lēmumos ir rakstīts, vēlētāji paraksta pieprasījumu sasaukt tautas nobalsošanu (https://www.vestnesis.lv/ta/id/231939). Tas novērš pārpratumus. 
Medijos un valsts vietnēs nebija divdomīgu skaidrojumu. Kurus iespējami var uztvert nepareizi, kā mudinājumu daļai vēlētāju nepiedalīties parakstu vākšanā.
Arī prezidents E.Levits 72. panta tiesību apturēt likumu izmantoja divas reizes.
2020.gada janvārī-februārī par apturētu likumu parakstu vietu skaits: 358 (Rīgā – 42).

 

Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!