Centrālajai Vēlēšanu komisijai
Smilšu ielā 4, Rīgā, LV-1050

Biedrība atbalsta Centrālās vēlēšanu komisijas iniciatīvu, izstrādāt likumpriojektu, kas uzlabotu Satversmes 72. panta izpildes mehānismu.

            Latvijas valsts funkcionālajā struktūrā Satversmes 72. panta tiesība apturēt likumu ir svarīgs prezidenta rīcības instruments. Tā stiprina pilsoņu saiti ar prezidentu un valsti, kā arī sniedz iespēju vēlētājiem izpildīt pienākumu- kontrolēt savu vietnieku darba kvalitāti Saeimā.

Teksts 1922. gada 20. jūnija likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” sastāv no 14 pantiem. No tiem 12 panti ir veltīti Satversmes 72.panta izildei – kā parakstīt vēlētāju pieprasījumu; kā rīkot tautas nobalsošanu par prezidenta apturēto likumu.

Redzams, ka prezidenta tiesībai apturēt likumu ir nozīmīga vieta Satversmes sapulces koncepcijā. Nepareizi, tika vājināts Nobalsošanu likums 2012. gadā. Nav pareizi ieviestie liegumi un sodi vēlētājiem un medijiem, it kā likumu skaidrošana būtu priekšvēlēsanu aģitācija.

Viena nepareizība rada nākamo: pašvaldības un konsulāti samazina parakstīšanās pieejamību.

Priekšlikumi:

1. Pārkārtot  likumus strukturāli.

Atbilstoši Satversmes struktūrai, tās 5. nodaļā “Likumdošana” vienkopus ir  prezidenta tiesība apturēt likumu (72. pants), kopā ar  64., 65, 77., 78. pantu tiesība tautai lemt likumus. Šo  izpildi nodrošina prezidents. Šie nodaļas “Likumdošana” panti ir vienoti ar Satversmes negrozāmo kodolu.

            Taču cita, atšķirīga joma ir perosonāliju izvēle Satversmes 2. nodaļā “Saeima”, arī Saeimas atsaukšana, ar tām saistītā prieksvēlešanu aģitācija, partiju finansēšana. Šī joma ir tuvāka vēlēšanām. Regulē vairāki citi likumi - Saeimas vēlēšanu likums, Pašvaldību domes vēlēšanu likums, Eiropas parlamenta vēlēšanu likums u.c.

Ierosinām – atšķirīgās normas pārkārtot, izveidot divus likumus:

1) atjaunot saistīto ar Satversmes 5. nodaļu “Likumdošana” likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” par likumu kontroles un prezidenta atbalsta mehānismu;

2) sakārtot atsevišķā likumā tās nesenās normas, kuras nav saistītas ar 5. nodaļas “Likumdošana” izpildi – piem., personāliju vērtēšanu, Saeimas atsaukšanu, u.c. Šāds likums varētu saukties - Saeimas atsaukšanas likums, likums “Par Eiropas pilsoņu iniciatīvu”.

2. Iespējamie uzlabojumi, kurus veikt var nemainot pašreizējo likumdošanu:

2.1.  Tipogrāfisko izdevumu un veidlapu tekstus precizēt, uzlabot latvisko labskanīgumu.

Satversmes 72. panta tekstā ir teikts: pieprasījums rīkot tautas nobalsošanu.

Parakstu vākšanas lapās drukāt skaidru virsrakstu “Pieprasījums rīkot tautas nobalsošanu”.

2.2. Ekonomēt finanses, izmantot parakstu vākšanai esošo resursu - Vienotos valsts un pašvaldību pakalpojumu centrus (ap 220 VPC) un pagastu pārvaldes - Satversmes 72. panta gadījumos

2.3. Iekārtot parakstu punktus un to darba laiku ērti pilsoņiem. Atjaunot likvidētos ap 300 parakstu punktus pagastu centros. Latvijā 2003.-2011.gados darbojās ap 600 parakstu punkti.

Uz parakstīšanā laiku papildu noteikt reisus sabiedriskajā transportā, it īpaši laukos.

Uzlabojams darbs LR vēstniecībās ārvalstīs.

2.4. Izvietot informatīvos plakātus par parakstu vākšanas vietām. Labi saskatāmus

Par parakstīšanos informēt nepārtraukti sabiedriskajos mēdijos

2.5. Izbraukums pie vēlētāja (uz slimnīcu, mājām) organizējams pēc iespējas ātrāk (katru nedēļu), neatliekot uz pēdējo termiņa dienu.

Pēdējā brīža pieteikumi ir jāapkalpo arī pēc 30 dienu termiņa beigām. (Slimība, nelaimes gadījums, katastrofas, sniegputeņi ir apstāklis kavēta termiņa atjaunošanai). Skat. zemāk arī p.3.3.

2.6. Pirms balsošanas rīkot publiskās debates par likumprojektu.

3. Izslēgt no likuma tās traucējošas normas, kuras nav tieši paredzētas Satversmē:  

3.1. Noņemt ierobežojumus skaidrošanas aktivitātēm.

Izslēgt aizliegumu veikt aģitāciju. Izslēgt no Tautas nobalsošanu likuma absurdos sodus par aģitāciju, ja aicina pilsoņus piedalīties CVK reģistrētā konstitucionālā procedūrā.

(Ar grozījumiem Nobalsošanu likuma ieviests jauns 39. pants, ar max. sodu medijiem, biedrībām 1420 soda vienības x 5 EUR = 10 000 EUR;  pilsoņiem – 100 vienības x 5 EUR = 500 EUR.)

Satversmes 64. pantā noteikts:” 64. Likumdošanas tiesības pieder (..) tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros”.

(Uzsverams: valsts prezidents A.Bērziņš nepiekrita mainīt kārtību, ierobežot vēlētāju tiesības).

3.2. Satversmes 90.pantā noteikts “90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”.

Vēlētāju informēšana ir veicama no budžeta līdzekļiem. (Arī to, kuri atrodas ārvalstīs)

Nepareizi, no budžeta kopsummā ap 4 milj. EUR gadā saņem partijas, bet neveic vēlētāju informēšanu par viņu tiesībām piedalīties CVK reģistrētās konstitucionālās procedūrās.

3.2.1. Risinājums – mainīt finansēšanas mehānismu.

Budžeta līdzekļi vēlētāju informēšanai ir novirzāmi tieši CVK rīcībā.  Tad valsts pati veiks, bez starpniekiem, to prasību izpildi, kuras noteiktas Satversmes 90. pantā.  

(Summa informēšanai varētu būt ap 2 milj. EUR gadā – puse no pašreizējā finansējuma partijām).

3.3. Satversmes 72. pantā noteikts divu mēnešu termiņš, iesniegt 1/10 vēlētāju pieprasījumu.

Rezultātu apkopošanai noteiktas 6 dienas.

Redzams: ja ir sagatavotas pastāvīgas struktūras, tad vēlētāju rīcībā var būt ap 45-54 dienas.

Valsts prezidents ir karaspēka vadonis; viņam jābūt iespējai ātri rīkoties, arī vērsties pie tautas, ja apstākļi prasa. Tautai jābūt iespējai bez šķēršļiem atbildēt prezidentam (parakstīt pieprasījumu).

3.3.1. Uzlikt pienākumu - pašvaldībām, vietējām vēlēšanu komisijām, LR sūtniecībām ārvalstīs – konsultējoties ar vēlētajiem, ieviest ilgtermiņa plānu - pilsoņiem ērti pieejamu parakstu vietu un darba laika plānu - kuru iedarbina pēc CVK lēmuma, Satversmes 72. panta izpildei.

3.3.2. paredzēt iespēja 30 dienu termiņu, kāds ir pašreiz, elastīgi pagarināt pēc apstākļiem. Piemēram, gan par vispār svinamo dienu laiku, gan katastrofu, sniegputeņu, plūdu u.c. laiku..

3.3.3. pēc vispārīgā termiņa, līdz 54 dienai turpināt parakstīšanu dažos punktos valstī (lielajās  pilsētās, kā arī dažos konsulātos). Īpašais apstāklis: ir jādod pilsoņu kopībai iespēja labot neizdarību, ja nav bijusi 1/10 daļas pilsoņu aktivitāte. Uzsverams: pieprasījuma parakstīšana vēl nav vispārēja tautas nobalsošana (iecirkņos, ar urnām un balsošanas zīmēm).

3.3.4. uz Satversmes 72. panta procedūras laiku ir apturama citas CVK reģistrēto likumu parakstīšanas iesniegšanai Saeimā (kurām termiņš viens gads, t.i. mazāk steidzamas).

Attiecīgi, pagarināms to beigu termiņš.

Pamats: Nedrīkst ar blakus lietām kavēt vēlētājus atbalstīt valsts prezidentu, novērst uzmanību.

4. Skaidrot sabiedrībai tos principus, kādus Satversmes sapulce paredzēja ieviešot Satversmes 72. pantu un 1922.gada 20. jūnija likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kā arī 1922. gada 4. aprīļa “Sodu likumu par Saeimas un paš­valdības iestāžu vēlēšanu un tautas nobalsošanas brīvības un pareizības un Saeimas darbības traucēšanu”.

Tauta ir Satversmes izpildes garants. Nevar ierobežot prezidentu uzrunāt tautu, saņemt tās atbalstu. Nevar ierobežot tautu, kura likumīgi vēlas aizstāvēt savu tēvzemi Latviju!

Vēstule parakstīta ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!