Latvijas Satversmes simtgadē
aicinājums 14. Saeimas deputātu kandidātiem – ( visu pieteikto 19 sarakstu )
2022. gada 25. augustā, Rīgā
Pirms simts gadiem stājās spēkā Latvijas Satversme - 1922. gada 7. novembrī plkst.12.00. Tobrīd darbu sāka Pirmā Saeima.
Ko savam suverēnam teiks tautas vietnieki šogad 7.novembrī plkst. 12.00?
Laiks pirms 14. Saeimas vēlēšanām ir tas brīdis, kad rezumējams veikums gadsimta laikā.
Skaidrs kritērijs ir - tautas stāvoklis, labklājība un dzīvotspēja. Gadsimta laikā latviešu skaits ir nevis pieaudzis, bet gan ir samazinājies [tautas skaitīšanu dati: 1897. gadā ir 1`318`617 latvieši, 2011.gadā - 1`285`136; 2021.g.- 1`249`647. Skaitļi bezkaislīgi liecina, ka nav izpildīts valsts uzdevums – nodrošināt latviešu tautas pastāvēšanu cauri gadsimtiem! Jāceļ dzimstība un atbalsts bērniem, jo 2022. gada janvārī uz vienu jaundzimušo ir 2,19 mirušie.
Iepriekšējos gadsimtos zem svešām varām izdzīvot spēju latviešu tautai stiprināja latviskā dzīvesdziņa, savu dzimtu kopība, kā arī (svarīgi -!) vietējā teritoriālā struktūra. Livonijas valsts, Kurzemes hercogiste, vēlāk Krievijas cars, atzina pašvaldības tiesības pagastiem un pilsētām. Vietējā iniciatīva veicināja saimniecisko uzplaukumu. Tā ļāva pārvarēt mēra un bada gadus, daudzo karu postu. Īpašs piemērs ir bēgļu palīdzības komitejas I. pasaules karā. Latvijas valsts ir dibināta “no apakšas”, no pagastiem un pilsētām.
1990.gada 21. aprīlī Tautas sapulcē vietējo padomju 8086 delegāti lēma atjaunot LR neatkarību un ieviest tautvaldību.
Krievijas karš Ukrainā izraisījis arī Latvijā ekonomikas krīzi, kura vēršas plašumā. Iespējams straujš nabadzības pieaugums, maksātnespējas, izlikšanas no mājokļiem.
Reālais veids kā pārvarēt krīzi ir senā metode- vietējā iniciatīva un pašpalīdzība.
Daudzo pasākumu vidū ir izdalāmas četras jomas:
- stiprināt ģimenes, dzimstību, atbalstu bērniem;
- atjaunot likvidētās pagastu un pilsētu padomes (pašvaldības);
- Latvijā ir divi likumdevēji – Saeima, kā arī tauta (Satversmes 64., 65.panti).
Jānoņem šķēršli, kas traucē likumdevējam-tautai lemt suverēna pienākumus;
- laba pārvaldība. (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants).
Tautas vietnieku darbs ir pakārtojams tautai, tam jābūt savlaicīgam un pārskatāmam. Veicama Saeimas Kārtības ruļļa revīzija. Izslēdzama steidzamība un nepareizas procedūras, kas rada manipulāciju iespēju. Atjaunojams Frakciju padomes darbs (190.pants), izbeidzama nelikumīgā koalīcijas līgumu prakse, kam nav tiesiska pamata.
Satversmes garam neatbilstoša ir prakse, ka varu Latvijas valstī ir pārņēmušas partiju grupas. Visu pašreizējo 69 partiju biedru kopskaits ir aptuveni 26 000. Tas ir aptuveni 1,68 % vēlētāju. No suverēnās varas ir atstumti gandrīz 98,4 % pilsoņu.
2021.gadā veiktā administratīvi teritoriālā reforma, kurai nebija pietiekoša vēlētāju mandāta, pēc būtības bija administratīvo robežu pārbīde, nerēķinoties ar iedzīvotāju gribu un šīs demokrātiskās institūcijas, pagastu un pilsētu pašvaldības, pilnībā likvidēja. Jaunizveidoto novadu domēs, no 512 pagastiem un 77 pilsētām, nav pārstāvēti 333 pagastu un 6 pilsētu iedzīvotāji. Šāds pavērsiens daudziem iedzīvotājiem liedz realizēt Satversmē paredzētās tiesības un neatbilst mūsdienīgas un efektīvas daudzlīmeņu pārvaldības sistēmai, kāda pastāv vairums Eiropas Savienības valstīs.
Latvijā tā būtu divlīmeņu. (Lielos projektus veiktu novadu (apriņķu) domes. Mazākos, ikdienas vajadzības - pagastu un pilsētu padomes). Taču, lai to realizētu, ir nepieciešama politiskā griba, valsts un pašvaldību funkciju pilns audits, kurš nav veikts kopš Neatkarības atjaunošanas.
Latvijas Republikas Līguma par Eiropas Savienību sastāvdaļa ir Eiropas vietējo pašvaldība harta (1985), kurā rakstīts, ka iedzīvotāju vajadzības ir lemjamas tiem iespējami tuvāk (subsidaritātes princips), veidojamas pašvaldību padomes.
Šogad 21.aprīlī Rīgā notika konference “Vai tautvaldība Latvijā funkcionē?”, kurā piedalījās 1990. gada Tautas sapulces dalībnieki, paužot viedokli, ka ir pārsteidzīgi likvidētas pagastu un pilsētu padomes un daudzas teritoriālās vienības atstājot pat bez pārvaldniekiem.
Kā prakse rāda, daudzviet pagastu pārvaldnieku funkcijas uztic bibliotēku vadītājām, tai pašā laikā novadu domes administratīvos un finanšu resursus koncentrē novadu centros.
Aicinām tautas vietnieka amata kandidātus, katram uzrunāt savas pilsētas, pagasta iedzīvotājus, un kopā ar iedzīvotājiem:
- apzināt, vai pēc šīm reformām var iedzīvotāji savas vajadzības risināt ātrāk, vieglāk, lētāk;
- noskaidrot vai un kādi uzlabojumi ir nepieciešami;
- izvirzīt, deleģēt pārstāvjus, kuri paustu iedzīvotāju vajadzības;
- organizēt apspriešanas, izskaidrošanas darbu;
- apspriest pagastu, pilsētu padomes atjaunošanas nepieciešamību.
Aicinām katrā pilsētā un pagastā veidot pašvadības biedrības (tautvaldības pamatus)*, lai organizētos savstarpējai palīdzībai un pārvaldībai pašvaldībā ārkārtas situācijās.
Deputātu kandidātus aicinām panākt, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku valsts publisko pārvaldi, ka tiek veikts publiskās pārvaldes visu funkciju audits, un noteikt kādas funkcijas veic tikai valsts, kādas pagastu un pilsētu pašvaldības un kādas reģionālās pašvaldības, t.i veidot divu līmeņu pašvaldības.
Aicinām uz sadarbību un priecāsimies par atbildi, kā labas pārvaldības pamatu. Saziņai e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Iniciatīvas “Pašvaldības-90” darba grupas vārdā:
Ivars Redisons, Māris Niklass, Aleksandrs Lielmežs, Andris Jaunsleinis
"Pašvadības biedrības – pašu vadība - paši lemj, paši vada un nes atbildību (vēsturisks slengs) par teritorijā notiekošo."
