Pērn, 2022. gada 10. februārī : Saeima steigā pieņēma strīdīgu Ostu likumu, kuru prezidents 19. februārī apturēja. Atdeva  lemt tautai. Centrālā vēlēšanu komisija atvēra iecirkņus.  Pavisam reāli - likumdošanas vara Latvijā pārgāja tautas rokās. Iespēja vērtēt Saeimas darbu.

1. ziemas sesijas 12. sēde (attālinātā ārkārtas)  -  izlemta 11 minūtēs (norises laikā dēvēta - pirmā attālinātā ārkārtas sēde)
2. ziemas sesijas 13. sēde (attālinātā ārkārtas    -  11 stundas 44 minūtes (norises laikā dēvēta - otrā attālinātā ārkārtas sēde)

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 

Sēdes video translācija

10.02.2022

9.00

9.30

11.00

13.30

15.30

17.30

19.15

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

https://www.saeima.lv/lv/transcripts/view/2358

https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS2_DK.nsf/DK?ReadForm&nr=dd912700-6575-4799-8907-ea7a122a14f7&stage=5

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

10.02.2022.   13.Saeima  trīspadsmitā sēde-ziemas sesija -ārkārtas attālinātā                                                                         Noraksts

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Stenogramma                Sēdi vada: Ināra Mūrniece, Inese Lībiņa-Egnere un Dagmāra Beitnere-Le Galla

2022.gada  10. februāra sēde sākas pl. 9:30   

sēde slēgta pl. 21:14,  sēdes ilgums- 11 h 46 minūtes    

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -

Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas trīspadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 10. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 10. februāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Viktora Valaiņa, Raimonda Bergmaņa un Armanda Krauzes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1331/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Līdz ar Covid-19 vīrusa jaunā varianta - omikrona - izplatību, kas šobrīd, pēc ekspertu aplēsēm, sastāda līdz pat 95 procentiem no kopējo inficēto skaita, lēmums atcelt sertifikātus ir loģisks.

Kvadrātkoda neesamība vairs nevar būt galvenais iemesls dažādiem ierobežojumiem un pakalpojumu saņemšanai. Pārslimošana nu jau ir kļuvusi par galveno motivatoru sertifikāta iegūšanai. Nav noslēpums, ka daudzi darba devēji turpina nodarbināt cilvēkus, kuriem nav šī sadarbspējīgā sertifikāta. Un tas ir saprotams, tāpēc ka trūkst darbaroku. Tāpat mums ir labi zināms, ka ļoti daudzi cilvēki šobrīd nevar strādāt un nevar pilnvērtīgi saņemt pakalpojumus, jo viņiem nav šī sertifikāta. Līdz ar jaunās versijas parādīšanos ir loģiski, ka mēs vairs neprasām šo kvadrātkodu.

Šobrīd... Kolēģi, gan sarkanajiem, gan zaļajiem režīmiem jau pāris nedēļu nav epidemioloģiska pamatojuma. Inficējas un slimo gan vakcinētie, gan nevakcinētie. Protams, atgriežoties normālā dzīvē bez zonām un bez režīmiem, cilvēkiem jāturpina atgādināt, ka nepieciešams ievērot distanci, higiēnas prasības, apzināti neprovocēt... lai izvairītos no inficēšanās. Bet vēlreiz - slimo gan vakcinētie, gan nevakcinētie cilvēki, gan sarkanajās, gan zaļajās zonās un režīmos. Līdz ar to šobrīd cilvēki arī pie mazākās saaukstēšanās dodas nodot testus. Uz šiem testiem nereti... aizvien nākas gaidīt rindā nedēļu, un pēc tam vēl vairākas dienas nākas gaidīt testa rezultātus, lai saņemtu šo... pārslimošanas faktu, bet nereti šajā laikā mēs nonākam situācijā, ka tiek apdraudēta vai tikusi apdraudēta liela daļa sabiedrības. Tas, ko mēs ļoti labi redzam (pēc mūsu ikdienas statistikas), - ka šobrīd QR kods - kvadrātkods vai šis sertifikāta fakts - no inficēšanās vairs nepasargā.

Tāpēc, kolēģi, ņemot vērā gan šīs atbalsta programmas, kas beidzas ar 1. martu, ņemot vērā to, ko ir runājuši citstarp arī valdības pārstāvji, arī koalīcijas deputāti, ņemot vērā to, uz ko mūs aicina mūsu darba devēji, mūsu sabiedrība, mēs varam sūtīt skaidru signālu, ka mēs viņus sadzirdam, ka mēs viņos ieklausāmies, ka mēs varam pieņemt šo lēmumu - ar 1. martu pārstāt iekšzemē mūsu cilvēkiem prasīt uzrādīt QR kodu, lai viņi varētu strādāt, lai viņi varētu saņemt kādus pakalpojumus.

Mēs sūtām skaidru signālu arī tam, ka mums būs līdzīgi nosacījumi, kādi ir citās Baltijas valstīs, ka mēs ar šo konkrēto datumu sertifikātus mūsu valstī vairs neprasām vispār, tāpēc, kolēģi, šis priekšlikums ir absolūti loģisks un racionāls. Mēs šo priekšlikumu varam atbalstīt šodien.

Savukārt, ja valdībai ir iecere, ka mēs varam pa daļām jau līdz 1. martam taisīt atvieglojumus, to mēs varam darīt, bet mēs esam skaidri pateikuši, ka ar 1. martu Latvijā - visā Latvijā, iekšzemē - mēs cilvēkiem ļaujam saņemt visus pakalpojumus, ļaujam strādāt, neprasot vairs šo sertifikātu, kas ir absolūti loģiski, ņemot vērā jaunos apstākļus, kādi mūsu valstī ir radušies.

Tāpēc, dārgie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un uzdot Ministru kabinetam veikt visas pārējās darbības, lai līdz noteiktajam datumam mēs būtu iekšzemē principā pilnībā atteikušies no šī sertifikāta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1331/Lp13) nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 34, pret - 42, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Evijas Papules, Vjačeslava Dombrovska, Romāna Naudiņa, Edgara Tavara un Ingunas Rībenas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Evija Papule.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Vispirms es gribu pateikt paldies tiem kolēģiem, kas atbalstīja šo priekšlikumu, gan tādēļ, ka jau budžeta diskusijās - gan par šā gada budžetu, gan vidēja termiņa budžetu - šāds priekšlikums bija, pamatojoties uz skolotāju arodbiedrības priekšlikumiem, un pamatoti arī atrasti tam finansējuma līdzekļi, gan tādēļ, ka, citējot premjeru, “naudas ir tik daudz kā nekad”.

Skaidrs, ka šajā situācijā omikrons ir izplatījies ļoti strauji, un mēs dzirdam, ka izplatība pamatā nāk no skolām. Tātad pedagogi ir vidē (ne tikai šos divus gadus, rūpīgi strādājot, īpaši pirmsskolā, bet arī šobrīd), kurā apdraudējums veselībai vienā vai otrā veidā, tai skaitā kovida iemeslu dēļ, faktiski ir ļoti augsts.

Valsts nav pārāk devīgi atbalstījusi skolotājus, kas šos divus gadus haosa lēmumu komplektā ir strādājuši diezgan apzinīgi un diezgan uzcītīgi. Ir dažas piemaksas, kuras nav salīdzināmas ar citām nozarēm un uzņēmumiem dotajām atbalsta formām un arī apjomu.

Ar šo priekšlikumu faktiski mēs parādītu gan darba novērtējumu, gan to, ka mums rūp pedagogu veselība, tādēļ valsts var atļauties... no valsts puses atbalstīt skolotājus. Domāju, ka šajā brīdī šāds atbalsts ir svarīgs, skatoties arī uz to, ka pašvaldībām finanšu ziņā slogs savu iedzīvotāju atbalstīšanai ir ļoti, ļoti liels. Skaidrs, ka veselības apdrošināšana ir gandrīz visu pašvaldību sarakstā un finanšu izdevumos, tomēr ne visu. Un šajā brīdī - vēlreiz! -, kad omikrona situācijā... saslimstība ir ļoti augsta, mēs parādītu atbalstu skolotājiem un papildus atbalstītu arī pašvaldības, lai tās savus finanšu līdzekļus var novirzīt citām palīdzības programmām, īpaši - sociāli maznodrošinātām vai apdraudētām grupām.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un budžeta grupā pieņemt un rast risinājumus, kā to izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 37, pret - 47, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labrīt vēlreiz, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Rosinu Saeimu atbalstīt Ministru kabinetā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”.

Kā jau mediji aizvadītajās dienās ziņoja, Latvija ar šo likumprojektu sper platu soli tuvāk digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas ieviešanai. Likumprojekta mērķis ir veicināt augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijas Republikā. Globalizācijas un Covid‑19 infekcijas izplatības apstākļos aktualizējusies tendence izmantot attālinātā darba iespēju, strādājot profesijā, kas pieļauj šādu iespēju, piemēram, dažādu konsultāciju sniegšanas pakalpojumi, informācijas tehnoloģiju sektors un tamlīdzīgi. Pētījumi liecina, ka valstis ar atvērtāku imigrācijas politiku ir ar vidēji augstāku iekšzemes kopproduktu, zemāku bezdarba līmeni, zemākiem valdības izdevumiem un izglītotāku sabiedrību.

Attālinātā darba vīza paredzēs iespēju trešo valstu pilsoņiem veikt darbu pie darba devēja, kas nav reģistrēts valstī, kurā darba devējs uzturas. Piemēram, ASV pilsonis, kurš veic darbu informācijas tehnoloģiju jomā ASV reģistrēta darba devēja labā, strādā attālināti no citas valsts, piemēram, Igaunijas, kas viņam izdevusi digitālo jeb nomadu vīzu.

Valstis, kas ieviesušas vai plāno ieviest šādu regulējumu, norāda, ka šāds risinājums veicina augstas kvalifikācijas imigrantu ieceļošanu. Līdz ar Covid‑19 ir radušies arī jauni izaicinājumi tūrisma jomā, kas varētu veicināt cilvēku pieplūdumu, un arvien vairāk uzņēmumu kļūst atvērtāki, ļaujot darbiniekiem strādāt no jebkurienes, arī no Latvijas, kas ir droša valsts Eiropas Savienībā ar brīnišķīgu dabu un samērā lētām dzīvošanas izmaksām.

Lai mazinātu iespējamo imigrācijas nosacījumu ļaunprātīgas izmantošanas risku, Imigrācijas likumam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos būs jāparedz, ka personai jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstu darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, algai jābūt vismaz 2,5 vidējo algu apmērā, un vīzas saņēmējiem nebūs tiesības strādāt, un viņi Latvijā nebūs sociāli apdrošināti.

Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu - attālinātā darba veicēju - remigrāciju no trešām valstīm, bet vienlaikus radīs arī labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas. Plānots, ka pēc vīzas termiņa beigām varēs arī atkārtoti pieprasīt vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu vēl uz vienu gadu.

Šī Iekšlietu ministrijas iniciatīva tapusi, atsaucoties uz Diasporas konsultatīvās padomes, Ārlietu ministrijas un Rīgas domes ierosinājumiem, iesaistoties arī citām ministrijām un ekspertiem. Paldies visiem, kas pielikuši roku šī regulējuma tapšanā, arī kolēģiem Saeimā.

Kopumā vairākās Eiropas valstīs attālinātā darba vīza kā regulējums ieviests salīdzinoši nesen. Igaunija šajā ziņā bija celmlauzis, 2020. gadā ieviešot digitālo klejotāju vīzu. Igaunijai sekoja vairākas valstis gan Eiropas Savienībā, gan ārpus bloka.

Ir jāturpina darbs, lai konkurences cīņā Latvija kļūtu par pievilcīgāku vidi augsti kvalificētam darbaspēkam. Šo iniciatīvu atbalsta arī uzņēmēju organizācijas, kas norāda, ka šī būs iespēja ne vien piesaistīt augsti kvalificētus trešo valstu pilsoņus, bet ar šo attālināto darba vīzu arī veicināt remigrāciju. Ne velti sākotnējais impulss iniciatīvai par nomadu vīzas nepieciešamību nāca tieši no diasporas. Organizācijas arī norāda, ka šis mūsdienīgais regulējums ļaus piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku un dos iespējas mūsu uzņēmējiem attīstīties.

Es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojekta nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un vēlāk atbalstīt to Saeimas sēdēs.

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Ideja par šādām nomadu vīzām ir laba un pareiza, bet realizācija, kādu to piedāvā Iekšlietu ministrija, ir ļoti sasteigta un pietiekami nekvalitatīva.

Sāksim ar anotāciju. Vai tiešām jautājumā par imigrāciju... par jaunu vīzas regulējumu, par ilgtermiņa vīzas regulējumu, bija nepieciešams likt politiski pielādētus tekstus, kuri nonāk faktiski pretrunā šobrīd Satversmē definētajam par to, kas ir ģimene.

Nākamā lieta. Par pašām imigrācijas normām.

Es arī ļoti priecātos, ja uz Latviju varētu braukt kāds Kanādas, Amerikas vai varbūt pat Brazīlijas IT speciālists un strādāt no šejienes, nest pienesumu Latvijas ekonomikai, bet būsim reāli - šis regulējums attieksies uz visu pasauli, un vispievilcīgāk šī vīza izskatīsies, piemēram, Indijas, Bangladešas, Pakistānas, Krievijas un citu valstu, trešo valstu, pilsoņiem.

Es gribētu, lai mēs visi varētu nobalsot “par” šo vīzu izveidi, bet šobrīd tur ir izveidojušies pārāk daudzi robi.

Pirmā lieta ir nodokļu optimizēšana. Šis likumprojekts paredz iespēju, ka apzinīga, apķērīga Latvijas firma aizbrauks uz kādu eksotiskāku valsti, kur ir zemāki nodokļi, nodibinās tur uzņēmumu, piesaistīs vietējos IT speciālistus... vai varbūt citā jomā, kur var veidot attālināto darbu, palīdzēs šīm personām pārcelties uz dzīvi Latvijā. Formāli skaitīsies, ka šie cilvēki strādā kādā Bangladešas uzņēmumā, bet patiesībā sēdēs vienā biroju ēkā ar šo Latvijas uzņēmumu, kuram būs noslēgts sadarbības līgums par konkrēta pakalpojuma autsorsēšanu. Tādā veidā būs iespējams ne tikai piesaistīt lētāku darbaspēku, bet faktiski arī optimizēt nodokļus. Ja šīs transakcijas notiks attiecībā uz darbinieku kaut kur Bangladešā, tad neviens pat nevarēs līdz galam izsekot, kāds tad ir maksājamās algas apjoms.

Arī, ja mēs skatāmies no valsts un it īpaši pašvaldību puses, tad ieguvums no šādiem nomadiem ir ļoti niecīgs. Tas būtu tikai pareizi, ka tiktu noteikts, piemēram, ka pieci procenti no gūtajiem ienākumiem ir jāieskaita budžetā. Un varbūt pat lielākā daļa no šīs naudas būtu tālāk novirzāma uz vietējiem pašvaldību budžetiem, jo šīs personas dzīvos fiziski Latvijā, izmantos Latvijas infrastruktūru. Man liekas, būtu tikai taisnīgi, ka pašvaldībām būtu iespēja gūt kādu labumu - jūtamu, taustāmu labumu - no šiem cilvēkiem.

Man tiešām liekas, ka, atverot jaunu Imigrācijas likuma normu, ir jārīkojas ļoti piesardzīgi, it īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā. Tāpēc varbūt pareizāk pirmajā solī būtu paredzēt, ka šī norma attiektos tikai uz OECD valstu vai NATO valstu pilsoņiem un ka tā netiek attiecināta uz pilnīgi visām pasaules valstīm.

Paskatāmies, kā šī norma strādā, paskatāmies, kas ir tās personas, kuras cenšas iekļūt Latvijā, vai tur ir kaut kādi drošības riski, un tikai tad paplašinām šo valstu uzskaitījumu.

Kā es teicu, likumprojekts ir sasteigts. Faktiski to var mēģināt labot otrajā lasījumā, bet pareizāk būtu to noraidīt un pārstrādāt no jauna, un iesniegt no jauna Saeimā.

Varbūt to var izdarīt arī komisija tad, kad izskatīs likumprojektu pirmajā lasījumā, tad šim likumprojektam ir, kā es teicu, nepieciešams labot gan konceptuālas lietas, gan anotāciju, bet šobrīd es pats noteikti un mani kolēģi neatbalstīsim šo konkrēto likumprojekta redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 68, pret - 9, atturas - 5. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ilzes Indriksones, Krišjāņa Feldmana, Kārļa Šadurska, Gata Zamura un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Tālāk - Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana 1. lasījumā.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Sākam to izskatīt pirmajā lasījumā.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Saeimā, atgādināšu, izskatīšanā ir likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”, kas arī ir iekļauts Saeimas šīs sēdes darba kārtībā nākamajā sadaļā un ko skatīsim trešajā lasījumā. Izskatot komisijā šo likumprojektu, tika atbalstīts satiksmes ministra priekšlikums, kas noteic, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostu teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai vai arī pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Tāpēc komisijā tika izveidoti divi likumprojekti - šis un nākamais likumprojekts -, lai nodrošinātu normatīvo aktu saskaņotību savā starpā. Jo, redzat, šobrīd spēkā esošā Rīgas brīvostas likuma 4. panta pirmā daļa noteic: “Valsts un pašvaldības zemi Brīvostas teritorijā nevar pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt.” Tas nozīmē, ka arī valsts nevar nodot pašvaldībai, piemēram, savu zemi. Tāpēc ir piedāvāts grozīt šo redakciju uz šādu: “Valsts un pašvaldības zemi Brīvostas teritorijā nedrīkst pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot Ostu likumā noteiktajos gadījumos vai ieguldot Brīvostas pārvaldīšanai izveidotās kapitālsabiedrības pamatkapitālā.”

Otrs grozījums, kas šajā likumprojektā paredzēts, ir saistīts ar to, ka tātad, lai veiktu licencētu komercdarbību ostas teritorijā, tiek... Likums arvien paredz pieprasīt reģistrācijas apliecības kopiju saskaņā ar spēkā esošo Komerclikuma redakciju... Tātad prasība ir atcelta kā nepamatots administratīvais slogs. Nu, šajā gadījumā būtu nepieciešams to atcelt kā tādu nelielu... būtībā nejēdzību arī šajā likumprojektā. Vienkārši šis likums nav ticis atvērts viena šāda tehniska grozījuma izdarīšanai.

Tātad kopumā komisija izskatīja... No tiem, kas piedalījās, bija diezgan vienprātīgs atbalsts... arī tai skaitā steidzamībai.

Līdz ar to aicinu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 52, pret - 12, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K. Feldmans. Paldies.

Aicinu arī atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Iepazīstoties ar šo likumprojektu un to, ko ziņotājs nule kā noziņoja, mūsu frakcija nevar atbalstīt šādu likumprojektu, jo, mūsu ieskatā, šis likumprojekts paver ceļu tādai savdabīgai netaisnībai gan pret Rīgas, gan Ventspils pilsētu.

Šobrīd piedāvātā koncepcija, kas ir likumprojektā “Grozījumi Likumā par ostām” un kam arī mēģina pakārtot šo likumprojektu, paredzēs to, ka pēc būtības Rīgas manta tiks ieguldīta šajā jaunajā kapitālsabiedrībā un pašai Rīgai būs ļoti vājas iespējas kaut kādā veidā ietekmēt šos lēmumus. Pēc būtības ar šo likumprojektu valsts dod zaļo gaismu tai skaitā pašvaldības īpašuma nacionalizācijai, principā šī īpašuma pārņemšanai valsts rokās.

Paši pilsētnieki, kas tur ir ieguldījuši milzum lielus resursus - gan Rīgā, gan Ventspilī -, attīstot infrastruktūru, attīstot teritoriju, veidojot to, sakļaujot kopā ar visu pārējo pilsētvidi... Šobrīd gluži vienkārši visas šīs investīcijas, viss šis aktīvs pāriet valsts īpašumā bez atlīdzības, pretī saņemot mazākumdaļas, kapitāla daļas, pēc būtības zaudējot arī iespēju gūt kaut kādu ienākumu no šīm zemēm, kā tas bija līdz šim likumos. Šobrīd, manuprāt, šī pieeja nav pareiza.

Es aicinu šo likumprojektu... Vismaz mūsu frakcija šo likumprojektu neatbalstīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Līdzīgi kā ar likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”... tieši tāpat arī faktiski līdz ar jauno likumprojektu, kurš šo kompleksu kopā arī ar nākamo likumprojektu “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”... Faktiski “Grozījumi Likumā par ostām” jau bija trešajā lasījumā komisijas pēdējā sēdē. Jau sēde bija sākusies... un saņēma faktiski saistošu paketes likumprojektu tad, kad viens faktiski bija teju pieņemts.

Ja mēs runājam par likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”, kolēģi, es vēlos atgādināt, ka šī reforma plāno pilnībā nošķirt ostu no pilsētas. Ja mēs runājam konkrēti par Rīgas brīvostu, atgādinu, ka 1962 hektāri - tāda ir ostas teritorija Rīgā. Tā ir rīdzinieku manta, tā ir pilsētnieku manta. Un tas, kas mani visvairāk satrauc, kolēģi, - es vairākkārt arī pie paralēlā likumprojekta, pie galvenā šī... Šis ir pavadošais, varētu teikt, likumprojekts, bet pie galvenā likumprojekta prasīju - kur ir Rīgas domes lēmums? Jo - rīdzinieki ievēlē savus priekšstāvjus un priekšstāvji lemj, kā pārvaldīt Rīgu. Šāda lēmuma no Rīgas domes aizvien nav.

Tas, ko mēs esam dzirdējuši, - ir notikušas kaut kādas neformālas kuluāru sarunas starp satiksmes ministru un kādu no Rīgas vicemēriem par vienošanos par kaut kādu apmaiņu, iespējams, pret kādu papildu finansējumu kādai infrastruktūrai, bet mēs ar vieglu roku atsakāmies, kolēģi... Es norādu uz riskiem, kas ilgtermiņā nesīs ne tikai rīdziniekiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai...

Es, kolēģi, neatbalstu šo likumprojektu un aicinu jūs rīkoties līdzīgi. Katrā ziņā nelaist to tālāk parlamentā un nepieņemt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā, protams, mēs šīs... Tātad labi. Tas būtu vairāk pie debatēm.

Komisijas vārdā es atgādināšu, ka bija ļoti labs atbalsts šim likumprojektam.

Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 51, pret - 14, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K. Feldmans. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 17. februāris, un izskatīšana Saeimas sēdē plānota šā gada 24. februārī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 14. februāris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 24. februāris.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Es atvainojos, ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 53, pret - 13, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Sāksim to izskatīt pirmajā lasījumā.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Līdzīgi kā iepriekšējā likumprojektā, arī šobrīd ir jāsalāgo trešajā lasījumā atbalstītā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” norma par to, ka valstij un pašvaldībai ir tiesības faktiski mainīties ar zemēm vai vienai otrai nodot bez atlīdzības.

Līdz ar to arī šeit tiek izteikta faktiski identiskā redakcijā, līdzīgi kā attiecībā uz Rīgas brīvostu, 4. panta pirmā daļa, un, protams, arī šī kopija no komercreģistra vairs netiks prasīta. Viena nianse, ko mēs konstatējām komisijā, - atšķirībā no Rīgas brīvostas, kur pašvaldības zemi bija aizliegts privatizēt, Ventspilī bija citādāks regulējums, tātad bija aizliegts privatizēt tikai valsts zemi ostas teritorijā. Izrādās, ka Ventspilī līdz šim ir varēts privatizēt, nu, atsavināt, pašvaldības zemi.

Protams, galu galā, neskatoties uz to, kā bijis, galaredakcija, ko mēs piedāvājam šajā likumprojektā, ir identiska: “Valsts un pašvaldības zemi Brīvostas teritorijā nedrīkst pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot Ostu likumā noteiktajos gadījumos vai ieguldot Brīvostas pārvaldīšanai izveidotās kapitālsabiedrības pamatkapitālā.” Tas ir, jā... nu, manuprāt, ļoti, ļoti saprotama redakcija.

Bija arī labs atbalsts, praktiski vienbalsīgs, no tiem, kas piedalījās komisijā, tāpēc arī lēmām par steidzamību, ņemot vērā nelielo grozījumu apjomu.

Ierosinu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamības noteikšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 52, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K. Feldmans. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” paredz aizliegumu pašvaldībai kā īpašniecei brīvi rīkoties ar pašvaldības īpašumu.

Šobrīd pašvaldība drīkst pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt savu zemi Ventspils brīvostas teritorijā.

Gadījumā ja konkrētais īpašums ir nepieciešams ostas funkciju veikšanai, Likums par ostām piešķir ostas pārvaldei pirmpirkuma tiesības. Tādējādi pašreiz likumā ir ietverts samērīgs līdzsvars starp pašvaldības tiesībām un ostas interesēm.

Apspriežamais likumprojekts kopā ar tālāk darba kārtībā izskatāmo likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” pilnībā apturēs pašvaldības tiesības kā īpašniekam rīkoties ar savu īpašumu visā Ventspils brīvostas teritorijā... un Ventspils pašvaldībai pieder 42 procenti no... es atvainojos, brīvostas teritorija ir 42 procenti no pašvaldības teritorijas. Pašvaldībai tiks aizliegts gan realizēt uz savas zemes savus projektus, gan pārdot savu zemi ostā strādājošajiem uzņēmumiem investīciju piesaistei un ražošanas un ekonomikas attīstībai.

Papildus tam visu Ventspils brīvostu, kas aizņem 42 procentus no Ventspils teritorijas, ar likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” tiek plānots nodot pilnīgā un neierobežotā valsts kapitālsabiedrības rīcībā. Valsts kapitālsabiedrība būs tiesīga izmantot šo pašvaldības teritoriju un tajā esošo pašvaldības mantu apmēram 150 miljonu vērtībā ienākumu gūšanai, un šos ienākumus drīkstēs tērēt jebkādiem mērķiem jebkurā vietā Latvijā vai pat ārzemēs.

Bet jautājums ir - kāpēc tas nepieciešams, un vai valsts viena pati ir spējīga nodrošināt Ventspils brīvostas pilnvērtīgu darbību? Fakti liecina, ka - nē. Līdz 2019. gadam Ventspils brīvostu vienādās daļās pārvaldīja pašvaldība kopā ar valsti. Katrai no tām bija četras valdes locekļu vietas Ventspils brīvostas valdē.

Pirmās izmaiņas Ventspils brīvostas pārvaldē tika izdarītas ar 2019. gada 18. decembra likumu “Grozījumi Likumā par ostām”, pilnībā izstumjot pašvaldību no ostas pārvaldes. Šī rīcība tika nosaukta par ostu reformu, taču sekas šādai reformai ir bijušas katastrofālas.

Ja 2019. gadā Ventspils brīvostā tika pārkrauti apmēram 20 miljoni tonnu kravu, tad 2021. gadā - vairs tikai apmēram 11 miljoni tonnu kravu, tas ir, tikai puse. Ja 2019. gadā ostu maksas atskaitījumi Ventspils pašvaldības budžetā bija 1,26 miljoni eiro, tad 2021. gadā - vairs tikai 680 tūkstoši eiro.

Tāpat ir samazinājies darbinieku skaits ostas uzņēmumos, un Ventspils brīvostas pārvalde jau šobrīd faktiski darbojas kā valsts valstī. Pašvaldībai nav iespējams iegūt pilnīgu informāciju par to, kas notiek ar tās īpašumiem brīvostas teritorijā.

Šobrīd faktiski ir apturēta jebkāda Ventspils pašvaldības ekonomiskā darbība ostas teritorijā. Pašvaldībā ir vērsušies vairāki ostas komersanti ar lūgumu pārdot tiem zemi zem viņiem piederošām ēkām, bet pašvaldībai nav iespējams šos darījumus veikt, jo Ventspils brīvostas pārvalde tam iebilst. Pašvaldība šos naudas līdzekļus investētu komercdarbības attīstībai Ventspils brīvostas teritorijā, taču tas šobrīd nav iespējams.

Ventspils valstspilsētas pašvaldībai Ventspils brīvostas teritorijā pieder 1330 hektāru zemes, kas ir vairāk nekā 54 procenti no kopējās ostas teritorijas. Aizliedzot pašvaldībai šo zemi atsavināt, tiks apturēta Ventspilī veiksmīgi sāktā industrializācija, rūpniecības un ražošanas attīstība. Investīciju vide Ventspils brīvostā nebūs pievilcīga, jo investori nevarēs būt droši par iespēju saglabāt uz pašvaldību zemes veiktās investīcijas arī pēc nomas līguma termiņa beigām. Turklāt šādā situācijā zeme nebūs izmantojama kredītlīdzekļu piesaistei, jo, pastāvot aizliegumam atsavināt īpašumu, zūd jebkuras potenciālās hipotēkas jēga. Piemēram, 2012. gadā izsolē tika pārdots Ventspils pilsētas pašvaldībai piederošs apbūvēts zemes gabals. To par vairāk nekā četriem miljoniem eiro izsolē iegādājās uz tā esošais starptautiskais uzņēmums Bucher Municipal. Šis uzņēmums ir veiksmīgi darbojies un devis pienesumu Latvijas ekonomikai nu jau gandrīz 10 gadus. 2021. gadā šī uzņēmuma apgrozījums bija 64,1 miljons eiro, valsts budžetā iemaksāts sociālais nodoklis - 2,18 miljoni eiro un iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 1,06 miljoni eiro. Šāda projekta realizācija turpmāk vairs nebūs iespējama.

Atstājot bez investīcijām, apstāsies arī jaunu darba vietu radīšana, kas līdz šim ir pakāpeniski attīstījusies gan “Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā”, gan industriālajā zonā Ganību ielā. Ventspils brīvostas pārvalde jau atteicās no sākta projekta īstenošanas un tam piesaistītajiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem viena miljona eiro apmērā, kā rezultātā būtu radītas atkal jaunas darba vietas. Pašreizējais Ventspils brīvostas likums ļauj pašvaldībai atsavināt zemi zem privātpersonai piederošas ēkas, bet tagad likumprojektā piedāvātie grozījumi to nepieļauj. Kā tad paliek ar Tieslietu ministrijas virzīto dalītā īpašuma izbeigšanu Latvijā? Vai Ventspils brīvosta būs izņēmums, un ar šiem likuma grozījumiem nostiprināsim tieši dalīto īpašumu bez tiesībām to jelkad izbeigt, jo pašvaldības zemi Ventspils brīvostā nevar pārdot? Man nav saprotams.

Man kā ventspilniekam nav saprotams, kā var reformēt tādu būtisku stratēģisku resursu kā ostas darbība, ja vispār nav izstrādāts paredzētās rīcības izvērtējums? Kurš šobrīd var pateikt un pierādīt, ka ostas pēc reformas strādās labāk nekā iepriekš?

Es jau iepriekš salīdzināju Ventspils brīvostas darbības rezultātus pēdējo divu gadu laikā, kopš pašvaldība ir pilnīgi izstumta no ostas pārvaldes. Un jāteic, ka šie rezultāti nav par labu jaunajam pārvaldes modelim. Šobrīd izskatās, ka ostas tiek reformētas tikai ķeksīša pēc, bet pēc būtības neviens nav pat centies izvērtēt, vai un kāpēc jaunais ostu darbības modelis varētu būt labāks par esošo.

Tāpēc es aicinu balsot “pret” šo likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī “pret” likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” pieņemšanu trešajā lasījumā.

Tātad es aicinu balsot “pret” likumprojektu “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Mūsu komisijā bija diezgan liels pārsteigums, uzzinot, ka šajos saistītajos likumos Rīgas brīvosta ir līdz šim strādājusi ar citādākiem noteikumiem nekā Ventspils brīvosta. Un Rīgas brīvosta diezgan sekmīgi ir strādājusi. Protams, cits jautājums ir par kravu portfeli, kur šie tā saucamie fosilie resursi šobrīd ir kritušies objektīvu iemeslu dēļ... šie pārkraušanas apjomi, bet tātad kopumā veiksmīgi strādājusi bez kādām tiesībām izpārdot zemi privātpersonām ostas teritorijā.

Nu, atgādināšu, ka osta ir iespējama tikai tur, kur tā ģeogrāfiski, kā saka, ir iespējama. Tāpēc... Un mums šādu vietu Latvijā arī nav īpaši daudz, kur ir iespējamas lielas, pie tam šajā gadījumā - dziļūdens un neaizsalstošās ostas, kā, piemēram, Ventspils. Nu, tādu mums nav pārāk daudz. Līdz ar to mums tiešām komisijā bija diezgan liels izbrīns, ka pašvaldība tieši ostas teritorijā esošu zemi katram vadītājam cenšas nodot privatizācijai.

Un vēl. Man jāatzīmē, ka tātad attiecībā uz pašvaldības iesaisti tajā likumprojektā, ko mēs skatīsim, - “Grozījumi Likumā par ostām”... mēs tieši aicinām pašvaldību iesaistīties... Tātad, pašvaldībai iesaistoties, būtu gan šīs dividendes, neskaitot visus tās ostu maksu atskaitījumus... 10 procenti no ostu maksām... Vēl arī būtu tiesības savus cilvēkus iecelt padomēs, arī valdē, tātad piedalīties šajās atlasēs.

Un būtībā arī akcionāram pieejama pilnīgi visa informācija un... bet, protams, tā atšķirība, ka... tātad kapitālsabiedrību modelis nodrošina caurspīdīgu šo pārvaldību. Biznesa modelis šeit netiek mainīts nekādā veidā.

Un vēl viena lieta. Jā, regulējums arī paredzēs, ka gadījumā, ja ir tāda situācija, ka pašvaldībai kaut kādu investīciju projektu realizācijai ir nepieciešams, piemēram, par katru cenu atsavināt kaut kādu ostas teritorijā... šobrīd ostas teritorijā... esošu zemi, tad, protams, varēs to izslēgt no ostas teritorijas. Tātad tas varētu būt, protams, kopīgs pašvaldības un valsts lēmums... Tātad samazina ostas teritoriju, un pašvaldība ar šo zemi tad var rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Bet osta ir stratēģisks objekts, kura robežas mainīt pie katriem vējiem, es domāju, nebūtu pieļaujams, tāpēc aicinu arī Ventspils domi uz konstruktīvu darbu un uz pēc iespējas ātrāku iesaistīšanos un lēmumu pieņemšanu par labu Ventspils iedzīvotājiem, nevis Ventspils tā saucamā establišmenta interesēs... šajā jaunajā ostu pārvaldības modelī.

Līdz ar to man nebūs nekas komisijas vārdā piebilstams. Pēc tam aicināšu - atkārtoti - atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Feldmana kungs! Protams, var jau gudri runāt un stāstīt par to, kāda būs šī spožā nākotne. Diemžēl ne tikai ventspilnieki, bet jebkurš Latvijas iedzīvotājs šobrīd redz un cieš no tā, kādā veidā jūs pārvaldāt ostas. Cieš tādā viedā, ka... mēs varam salīdzināt. Mēs varam salīdzināt Baltijas valstu līmenī, mēs varam paskatīties, kā veicas Lietuvai, kā veicas Igaunijai, - pie vienādiem apstākļiem, vienādā ģeopolitiskajā situācijā, pie daudz neefektīvāka tranzīta koridora... viņi spēj daudz efektīvāk pārvaldīt savu tranzīta biznesu un pēc būtības dot pienesumu, nevis zaudējumus valsts budžetam.

Tas ir tas, kā jūs šobrīd... Trīs gadu laikā... jau vairāk nekā trīs gadus... un vairāk nekā divus gadus pilnībā kontrolējot... pilnīgā, simtprocentīgā, kontrolē pārņemot šos stratēģiskos aktīvus...

Kāds ir jūsu darbības rezultāts? Objektīvi ir tas, ka nedz ventspilnieki, nedz kāds cits Latvijas valsts iedzīvotājs, kurš šo situāciju redz un analizē to, ka “Latvijas dzelzceļš” no uzņēmuma, kas bija ikgadējs budžeta papildinātājs, ir kļuvis par naudas saņēmēju... No situācijas, kad kravu apjomi ir kritušies... pa kārtu... reiz divi... kritušies kravu apjomi... Jūs stāstāt, ka būs ieguvēji no šādas situācijas. Jūs stāstāt, ka šī jaunā kapitālsabiedrība, kurā šobrīd šos aktīvus ieliks, - ka tā būs ieguvēja. Bet, redzot to, kā jūs jau vairākus gadus strādājat, ir pilnīgi saprotams tas, ka pašvaldībai būs vēl jāpiemaksā - tāpat kā Ventspilij, tāpat kā Rīgai.

Ostas no tā, ka tās ienes pašvaldības budžetā, ienes valsts budžetā līdzekļus, veido infrastruktūru, kļūs... ļoti strauji tuvojas tam, lai tās kļūtu par dotējamiem uzņēmumiem. Tieši tāpat kā šobrīd ir ar uzņēmumu “Latvijas dzelzceļš”.

Kolēģi, tranzīta biznesu jūs esat vienkārši sagrāvuši un turpināt to graut. Varam salīdzināt šos datus, un dati rāda, ka Latvijā viss iet uz leju. Lietuva, Igaunija ir pat spējusi pieaudzēt kaut kādos sektoros kravu apjomu. Mēs? Vienkārši braucam auzās, ja tā var teikt.

Kolēģi! JKP, vadot satiksmes nozari, diemžēl ir pierādījusi to, ka var notikt neiedomājamas lietas - neiedomājamas lietas! Pat murgā nevarēja iedomāties to, ka Rīgas lidosta zaudēs Lietuvai un Igaunijai. Kā tas vispār ir iespējams - pēc visiem tiem simtiem miljonu ieguldījumiem, kas tur ieguldīti, gan airBaltic, gan pašā lidostā, zaudēt konkurētspējā?! Un tas pats šobrīd notiek ar mūsu ostām.

Kolēģi, būsim godīgi - koalīcija akli iet šajā pavadā. Pienāks oktobris, un visiem būs jāsēž un jākasa tie pauri, un jādomā, kā šito pagriezt atpakaļ, kādā veidā šito vēl saglābt. Mēs aicinām tagad pamosties un paskatīties. Ja jūs pārmetat to, ka Ventspilī kaut kas nav darīts tā, kā vajag, paskatieties objektīvi. Uzņēmējdarbības attīstības rādītāji, uzņēmumu piesaistes rādītāji - nu parādiet, kur ir labāki! Parādiet, kur ir labāki rādītāji!

Pārveidojot ostas biznesa modeli... Tas ir 10-15 gadu laikā jau darīts Ventspilī. Piesaistītie uzņēmumi, starptautiskie uzņēmumi... Parādiet, kurā Latvijas ostā tas ir darīts labāk!

Tur ir skaidri redzama pašas pašvaldības iesaiste tajā. Piesaistītās investīcijas - gan struktūrfondu, gan privātās biznesa investīcijas... varbūt kaut kur pārdodot arī pašvaldības zemi... Bet mēs redzam rezultātu, mēs redzam - radīts tūkstošiem darba vietu. Tas ir rezultāts šāda veida politikai. Šobrīd tas viss iet lejā.

Mēs neredzam nekādu pievienoto vērtību no tā, kas tagad ir noticis. “Ventas osta” tiek minēta kā piemērs kapitālsabiedrībai... Kolēģi, tas piemērs ir vienkārši krimināls! Ar ko tieši viņi nodarbojas? Kāda ir viņu pievienotā vērtība?

Ventspils brīvosta šobrīd... Tas ir kaut kas... labs piemērs? Kaunējušies būtu tādu piemēru vispār pat pieminēt! Skaitļi rāda to, ka tur viss iet uz grunti. Nekādu attīstības perspektīvu. Strīds starp valsti un pašvaldību. Būtu kaut mēģinājuši panākt vienprātību. Pašvaldība piedāvā iespēju attīstīties, osta - bloķē. Nu kam tas ir vajadzīgs?

Kolēģi, normāls modelis darbojās. Mēs skaidri parādījām to, kā darbojošos modeli var sagraut vienā dienā - atnākt, visu “iztīrīt”, pārņemt savā kontrolē... bez jebkādas sajēgas par to, kā šis bizness tiek organizēts, kā šī sadarbība starp pašvaldību un valsti notiek. Nu mēs redzam rezultātu, te tas ir - mūsu tranzītbiznesa sektors ir aizgājis pamatīgi lejā... ar kārtas skaitļiem aizgājis lejā. Mēs redzam to, ka mūsu valsts uzņēmumi, kas darbojas šajā biznesā, ir jādotē, un mēs esam soļa attālumā līdz tam, lai arī ostas būtu jādotē. Un šobrīd nekādā veidā mani nevar pārliecināt par to, ka kaut kāda spožā nākotne būs.

Kolēģi, šis ir unikāls gadījums. Mēs nemainām ostu pārvaldības modeli, pēc būtības šodien pasakot - no rītdienas pašvaldības tur vairs nebūs, mēs ņemam visu savās rokās, un tagad mēs parādīsim, kā tas jādara.

Kolēģi, jūs jau divus gadus rādāt, kā tas jādara, un jūsu rezultāti ir graujoši slikti. Tas ir tas, ko jūs esat panākuši šobrīd. Un tagad stāstāt, ka, redz, uztaisīsim kapitālsabiedrību un viss būs skaisti, rožaini, un pašvaldība varēs dzīvot laimīgi, būs dividendes un vēl sazin kas. Kolēģi, nebūs nekā! Pie šādas pārvaldības nebūs nekā. Un vienā brīdī arī Rīgas pašvaldība sapratīs to, ka patiesībā viņi tiek piemānīti šajā piedāvājumā. Un tad, kad viņi sapratīs, ka to plānoto dividenžu nav, sāksies arī tur strīds, un mums būs visa šī reforma pamatīgi jāreformē. Un tā vietā, lai domātu par investoru piesaisti, par stratēģijām, par to, kādā veidā mūsu tranzīta koridoru padarīt veiksmīgāku, mēs būsim spiesti turpināt domāt par to, kādā veidā sakārtot šo pārvaldību, lai valsts un pašvaldība strādā kā vienota komanda investīciju piesaistei.

Šobrīd tas ir sagrauts - sagrauts pašos pamatos, un jūs turpināt eskalēt... Tas ir tas, ko es nevaru saprast, un tāpēc arī es aicinu kolēģus apdomāties, paskatīties uz reālo, faktisko situāciju.

Daudzi no jums, kolēģi, ir bijuši Ventspilī un redzējuši šos industriālos parkus, kas ir izveidoti. Tādi ir arī Liepājā. Mēs redzam veiksmīgus piemērus. Šo veiksmīgo piemēru radītāji... nu jau būs gads, kopš aicina... Lūdzu, ļaujiet viņiem strādāt tālāk un pārtrauciet to bardaku, ko jūs šobrīd paši veidojat ar visām savām reformām... ostu reformām, pārvaldības reformām, ar dažādiem... ar šiem skaistajiem principiem. Beigās Latvijas iedzīvotāji ir vislielākie zaudētāji. Un tie ir ļoti lieli budžeta ieņēmumi, kurus tā zaudējam.

Tā vietā, lai radītu kaut kādu pienesumu no šīs nozares, mēs vienkārši zaudējam. Mēs atļaujamies teikt, ka tranzīta nozare - tā jau ir vēsture. Un to saka nevis kaut kāds... bet to saka ministrs! Šādus vārdus saka ministrs! Kur jūs esat to redzējuši Lietuvā vai Igaunijā?! Es domāju, dažam labam mūsu ministram mūsu kaimiņvalsts drīz piešķirs ordeņus par viņu ekonomikas attīstības veicināšanu ar visiem šiem paziņojumiem.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šo likumprojektu noraidīt un kaut kādā brīdī attapties. Vajag visiem atvērt acis un saprast, cik dziļā bedrē mēs lecam un ar kādu jaudu mēs iznīcinām paši savus radītos aktīvus, savu darbu, ko mēs esam ieguldījuši, lai Latvijas nodokļu maksātāji saņemtu kaut ko no šiem aktīviem.

Mēs redzam, kā tas viss tiek grauts - grauts ar lozungiem par labāku pārvaldību. Jau divus gadus jūs pārvaldāt. Kur ir rezultāti? Rezultātu nav. Nulle! Rezultāti ir mīnus... dalīt ar divi.

Un nestāstiet par to, ka, redz, te kaut kāda ģeopolitika... Kur tad tā ģeopolitika ir Lietuvai un Igaunijai? Kur tad ir viņu ģeopolitika? Viņi ir tādos pašos apstākļos. Mūsu tranzīta koridors ir daudz konkurētspējīgāks no izmaksu viedokļa. Tā tas vienmēr ir bijis.

Tas viss beidzās tajā brīdī, kad šī vara sāka īstenot savu redzējumu par ostu pārvaldību un par mūsu tranzītbiznesu. Tajā brīdī, kad ministrs pateica to, ka tranzītbizness viņam nav nekāda prioritāte. Lūk, jums rezultāts! Lūk, jums rezultāts! Tā vietā, lai būvētu skolas un lai maksātu pedagogiem, mēs maksājam “Latvijas dzelzceļam” par to, lai tas varētu funkcionēt. Tā vietā, lai no tā iegūtu... tiek atlaisti tūkstošiem darbinieku, nevis vadīts šis bizness.

Kolēģi, aicinu ieklausīties un neatbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl deputātu reģistrācija. Deputātu reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Turpinām Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 10. februāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”, pirmais lasījums.

Turpinām debates par likumprojektu.

Vārds deputātam Gundaram Daudzem otro reizi.

G. Daudze (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Es gribētu komentēt deputāta Feldmana teikto debatēs. Es saprotu, ka Feldmana kungs nesaprot, ka brīvosta - tā nav tikai osta.

Proti, Ventspils brīvosta, kas aizņem 42 procentus no Ventspils teritorijas, sastāv no ostas un no Ventspils brīvostas industriālās zonas, kurā ir izveidoti 20 jauni uzņēmumi un 20 jaunas ražotnes, kas ir radījušas divus tūkstošus... vairāk nekā divus tūkstošus jaunu darba vietu. Un produkcijas apjoms no 2002. gada, kad tas bija 7 miljoni, ir pieaudzis līdz 250 miljoniem 2020. gadā.

Un tieši tāpēc ir svarīgi saglabāt šīs tiesības privatizēt zemi. Tā nav tā zeme, kas saskaras ar upi un ar ostu. Tā ir zeme zem uzņēmuma, kurš ražo, attīstās un kuram ir ilgtermiņa nomas tiesības. Bet, protams, jebkurā gadījumā īpašniekam drošības sajūta ir tajā brīdī, kad šī zeme ir viņa īpašumā. Un principā tas ir tikai Latvijas ekonomikas interesēs un Latvijas konkurētspējas interesēs. Tāpēc nevajag jaukt divas dažādas lietas.

Un tieši tāpēc es uzskatu, ka nedrīkst atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo tas vienkārši sagraus šo investoru interesi veidot uzņēmumus Ventspils brīvostas industriālajā zonā.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Reflektējot uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja Feldmana kunga no Jaunās konservatīvās partijas teikto, man nākas atgādināt, ja mēs runājam par Ventspili (šoreiz - par Ventspili), Ventspils valstspilsētas pašvaldības tiesības pārvaldīt teritoriju 2451,39 hektāru platībā (jeb - 42,37 procenti no valstspilsētas administratīvās teritorijas).

Saprotiet, kolēģi, tā nav tikai ostas termināļu teritorija, par ko, iespējams, varbūt... tikai un vienīgi... domā Feldmana kungs; tā visa ir industriālā teritorija. Un ostas termināļu teritorija Ventspils ostā ir aptuveni 550 hektāri.

Tāpēc, kolēģi, jums jāsaprot, par ko mēs runājam. Šis stāsts nav par ostām, šis stāsts ir par pilsētas industrializāciju. Kariņa kungs to mēdz saukt par viedo industrializāciju.

Šīs ir darba vietas, šī ir zona, kur ir speciāli arī nodokļu režīms, lai cilvēki strādātu tik tālu no Rīgas; lai attīstītos... lai būtu darba vietas, izmantojot šo ostas potenciālu un ciešo sadarbību pilsētai ar ostu.

Un tas, ko, citstarp arī pie paša ostas likuma, es vairākkārt minēju... vairākkārt - jau no pirmā lasījuma, no paša sākuma... es lūdzu, lai Satiksmes ministrija uzrāda, kāds ir ekonomiskais pamatojums; kur ir biznesa plāns, ka tiešām no šīs reformas... ar visām pavadošajām normām, pavadošajiem likumprojektiem... dzīve valstī paliks iedzīvotājiem labāka, pilsētniekiem dzīve paliks labāka. Atbilde bija, ka nav šāda izvērtējuma. Nav izvērtējuma!

Un šeit mēs saskaramies ar paketē... nule kā jau faktiski gandrīz pieņemts trešajā lasījumā viens likumprojekts, ko mēs šodien skatīsim... Bet nāk līdzi jauni likumprojekti... ārkārtas situācijā... bez izvērtējuma.

Kāpēc mēs neskatīsimies uz šiem pilsētas iedzīvotājiem? Viņiem sakām, ka dzīve paliks labāka. Uz kā pamata viņiem dzīve var palikt labāka?

Kolēģi! Šobrīd šie ostu pārvaldības likumi... tā nav tikai pārvaldības maiņa, tas nozīmē arī to, ka šī sistēma mainās... no publiskas atvasinātas personas, kuras uzdevums bija strādāt arī pilsētnieku labā... Tas nozīmē, ka mēs strādāsim pēc pilnīgi citiem noteikumiem - pēc komercnoteikumiem; tātad būs komercnoslēpumi un viss no tā izrietošais.

Pie iepriekšējā. Šajā sakarā es, piemēram, sazinājos arī ar Rīgas domes pārstāvjiem. Skaidrs, ka lēmuma Rīgas domei nebija, bet es saņēmu... kādus labumus pilsētnieki guva, kādas summas katru gadu ir saņēmusi Rīgas pilsēta un, galvenais, kādi papildus attīstības projekti mūsu galvaspilsētā ir bijuši veicināti ārpus brīvostas teritorijas. Es runāju ne tikai par pilsētas svētkiem, es runāju arī par infrastruktūru.

Ventspils gadījumā tas ir vēl izteiktāk, un Ventspils iedzīvotājiem ir ļoti kritiski jāraugās uz šo situāciju. Un ne velti mēs, visi deputāti, esam saņēmuši arī Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes lēmumu, ar ko mēs varam iepazīties, ar šiem argumentiem. Un, ja Feldmana kungs no Jaunās konservatīvās partijas sauc... ka tie nav argumenti, ka tā ir demagoģija, tad, lūdzu, pretargumentējiet šo! Šeit ir uzskaitījums... precīzi no katra likuma... par katru pantu - ko tas nozīmē, un kāda ir bīstamība pilsētniekiem no šī.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu... Es noteikti pievienojos tiem kolēģiem, kuri teic, ka mēs nevaram šādu likumu pieņemt, jo tas nenesīs labumu. Nav nekādu pierādījumu tam, ka tas nestu labumu, taisni otrādāk - ir pierādījumi tam, ka tas nenesīs labumu nedz Latvijas tautsaimniecībai, nedz Latvijas ekonomikai, kur nu vēl Ventspils pilsētai un tās iedzīvotājiem.

Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, ļoti cienītā sēdes vadītāja! Labdien, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Jūs zināt, ka es esmu ventspilnieks, un tāpēc arī šajā reizē nerunāt par šo likumprojektu, kas ir ļoti būtisks visai Ventspils pilsētai, es nevaru.

Vispirms daži vārdi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam Feldmana kungam. Es saprotu, ka jūs pildāt politisku uzdevumu un cenšaties to izdarīt, kā jūs spējat. Jūs piesedzaties ar Kariņa valdības deklarācijā ierakstītu frāzi un arī formāli atsaucaties uz OECD valstīs pieņemtu praksi ostu pārvaldībā - darot to ar komercsabiedrību palīdzību -, taču uz tā visa pamata jūs darāt kaut ko citu, pēc būtības darāt kaut ko citu. Jūs mēģināt Latvijas divas lielās ostas - Ventspili un Rīgu - nacionalizēt, formāli it kā pieļaujot pašvaldībām būt par mazākuma akcionāriem. Bet, ko nozīmē mazākuma akcionārs, tas biznesa cilvēkiem ir ļoti labi saprotams - tā ir iespēja piedalīties, bet tā nav iespēja noteikt dienaskārtību.

Jūs sevi bieži esat pozicionējis kā ekonomistu, un ekonomisti parasti strādā ar makrolietām. Un tur es negribētu jums kaut ko īpaši pārmest, taču šinī gadījumā, kā jau te iepriekš kolēģi minēja, mēs pēc būtības runājam par uzņēmējdarbības vadību un ne tikai par uzņēmējdarbības vadību, bet vispār par vadību tādā kompleksā situācijā, kur saskaras publiskās personas un privātpersonas intereses, jo publiskās personas - un šinī gadījumā tā ir Ventspils pilsētas dome - ir ieinteresētas piesaistīt savā teritorijā uzņēmējus, kas nodrošina darba vietas, kas rada arī nacionālo kopproduktu valstī. Nodokļus gan no tā pašvaldība nesaņem, bet pašvaldība saņem nodokļus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, respektīvi, tas ir tāds labs... neteiksim, labs, bet tas ir tāds komplekss aplis, kā tā visa sistēma ir uzbūvēta.

Ventspilī šī sistēma, šī jaunā sistēma, ir būvēta kopš 2000. gada, kopš tā brīža, kad Ventspilij radās problēmas būt par tādu izteiktu naftas tranzītpilsētu, naftas tranzītostu, galveno tranzītostu, vienu no galvenajām Eiropā, un kad tie apjomi samazinājās un pilsēta pārslēdzās uz industrializācijas projektu, un tas, par ko iepriekš runāja Gundars Daudze... ir šie rezultāti no pilsētas industrializācijas projekta īstenošanas, kas ir saistīts ar to, ka ir jāpiesaista ārvalstu tiešās investīcijas, tās ir tiešas sarunas ar investoriem, kuri tikpat labi var izvēlēties Liepāju, var izvēlēties Rīgu, var izvēlēties Tallinu, var izvēlēties Klaipēdu, ja viņus interesē osta kā tāda.

Un vienmēr jautājums, par ko ir runa (es esmu šādās sarunās piedalījies), ir jautājums par ilgtermiņa perspektīvu, tātad par to, kas notiks tad, ja uzņēmums ienāks, ja tas sekmīgi sāks darboties un uzņēmums sapratīs, ka tas tur paliek uz ilgu laiku. Pašvaldībai un arī vietējiem iedzīvotājiem tas ir ļoti būtiski, ja uzņēmums paliek uz ilgu laiku, jo tas nozīmē, ka tā ir ilgtermiņa stabilitāte, tas garantē stabilitāti. Un kritērijs tam, vai uzņēmums paliek uz ilgu laiku (Latvijā mums ir bijuši arī negatīvi piemēri)... kritērijs ir tas, vai šis uzņēmums ir gatavs investēt nekustamajos īpašumos vai vienkārši īrē zemi un īrē ēkas ražošanai, vai tas sāk pats kaut ko iegādāties. Un bieži vien tas ir diezgan būtiski, jo uzņēmums grib optimizēt savu naudas struktūru, un tad šī potenciālā vismaz kaut kāda nekustamā īpašuma iegāde - tā, kas ir zem ēkām, Latvijas situācijā - ir pilnīgi loģiska. Un visi ir ieinteresēti šajā.

Kā jau Gundars Daudze teica, Ventspilī šīs industriālās teritorijas, kas ietilpst brīvostas teritorijā, ir pietiekami lielas, un, teiksim, tie lielie, attīstītie uzņēmumi atrodas tieši tajā daļā, kas ir lidostas daļa vai arī Pārventas daļa.

Feldmana kungs, es jūs vairākkārt Ventspilī esmu saticis un zinu, ka jūs stādāties priekšā šo Ventspils izkārtojumu, un es arī ceru, ka jūs zināt, kā Ventspilī saimnieko. Tāpēc varbūt arī šī mana vēršanās pie jums kā pie komisijas vadītāja - nevajag mēģināt ierasto kārtību, kas sekmīgi ir strādājusi, mainīt, kardināli mainīt. Es nesaku, ka nevar būt kosmētiskas izmaiņas, bet graut to - es neredzu tam racionālu pamatu.

Otra lieta. Un tagad es vērsīšos pie visiem Saeimas deputātiem... kā mans kolēģis Edgars Tavars tikko jums demonstrēja... jā, tiešām mēs visi deputāti, iespējams, šodien... es vismaz šodien saņēmu Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Jāņa Vītoliņa parakstītu vēstuli, kas ir vēršanās pie visiem 13. Saeimas deputātiem ar situācijas izklāstu un arī ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes 8. februāra lēmuma tekstu.

Šajā vēstulē ir izklāstīti tie pamatfakti, par kuriem Gundars Daudze runāja, tie skaitļi un... šīs lietas, bet ir vēl kaut kas. Ja jūs paskatīsieties to Ventspils domes lēmumu, jūs redzēsiet, ka tur tiešām ir ļoti daudz... es tiešām saku - ļoti daudz papildu lietu, kuras saistībā ar Ostu likumā iecerēto normu ieviešanu attiecas uz izmaiņām vai nu citos likumos, vai uz kādas ministrijas vai visa Ministru kabineta kopā nepadarītajiem darbiem, lai vispār tālāk tā lieta varētu virzīties. Tas viss šajos Ventspils domes lēmumos ir atspoguļots.

Es tiešām aicinu iespēju robežās... jo mēs šodien skatām šos visus jautājumus vienu pēc otra... šos divus dokumentus - tātad Ventspils domes priekšsēdētāja vēstuli un Ventspils domes lēmumu - izlasīt un mēģināt saprast to komplekso situāciju, kādā mēs esam nostādīti un kādā... šobrīd vēl pat tādā steidzamības režīmā mēs tiekam aicināti darboties, jo šis konkrētais likumprojekts - likumprojekts par Ventspils... par grozījumiem Ventspils brīvostas likumā - ir tikai tāpēc, lai novērstu vienu no tām jeb daļu no tām, teiksim, neatbilstībām visai tai iecerētajai sistēmai... kāda Latvijā brīvostu jomā ir darbojusies un traucē Ostu likuma pieņemšanu iecerētajā redakcijā.

Tāpēc arī mēs tiekam steidzināti tagad ātri to pieņemt, lai varētu tālāk - trešajā lasījumā - jau ar mazākām komplikācijām virzīties uz grozījumu pieņemšanu Ostu likumā.

Ņemot vērā visu to, ko es tikko teicu, aicinu - kategoriski aicinu! -neatbalstīt šos grozījumus Ventspils brīvostas likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Feldmana kungs, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā varu tikai lūgt atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies par debatēm, arī komisijā dzirdējām kaut ko līdzīgu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 49, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes datumu izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 17. februāris, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas sēdē - šā gada 24. februārī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 17. februāris, izskatīšana - Saeimas 24. februāra sēdē.

Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Darba kārtībā - deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Edgara Tavara, Janīnas Jalinskas, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Jāņa Vucāna, Raimonda Bergmaņa un Jāņa Dūklava iesniegtais patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts “Par soda procentu nepiemērošanu Latvijas Republikā ārkārtējās situācijas laikā”.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Vai jums ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē? Lūdzu pieteikties!

Tātad deputāts Pūce iebilst. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Par to viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Valaiņa kungs, jūs runāsiet...?

V. Valainis (ZZS).

“Par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis. Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mani izbrīna nevēlēšanās šodien šo jautājumu skatīt, bet es ļoti ceru, ka jūs piekritīsiet vismaz nākamnedēļ vai nākamajā sēdē šo jautājumu izskatīt pēc būtības, jo šobrīd izveidojusies situācija ar elektrības rēķiniem un atbalsta instrumentiem... Viens ir tas, ka šie atbalsta instrumenti ir nepietiekami, ko jau esmu iepriekš uzsvēris. Otrs ir tas, ka tie ir vērsti uz rītdienu, tie nav vērsti uz situāciju, lai risinātu, piemēram, uzņēmējiem šos rēķinus, kas ir četri pieci tūkstoši, pat 10 tūkstoši eiro, - ražojošajiem uzņēmējiem, kuriem tas ir ļoti liels slogs.

Man pagājušajā nedēļā bija tikšanās ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi un vairākām lauksaimnieku organizācijām, kur mēs par šo jautājumu diskutējām un kur iezīmējās jautājumu loks, aicinot nenoteikt soda procentus, vismaz tādā veidā valsts kapitālsabiedrībām nākt pretī, minot piemērus - tieši pašvaldību uzņēmumus, kas jau šobrīd šādu soli ir spēruši, kas šobrīd jau nāk pretī uzņēmējiem, iedzīvotājiem.

Tas nav stāsts par to, ka mēs samazinām rēķinus, tas ir stāsts par to, ka mēs neliekam maksāt soda procentus šajā krīzes laikā, neuzliekam vēl papildu slogu. Tas stāsts ir par to. Sazinoties ar vairākām reģionālajām uzņēmēju organizācijām, izskatot šo jautājumu dažādos formātos, mēs nonācām pie secinājuma, ka šāds Saeimas lēmums ir vitāli svarīgs un šobrīd ļoti nepieciešams, sniedzot skaidru Saeimas viedokli visām valsts kapitālsabiedrībām, kas darbojas enerģētikas jomā, - nelikt šos soda procentus, nelikt šos soda maksājumus.

Kolēģi, ja uzņēmējs, kuram iepriekš elektrības rēķins bija 1000 eiro... un tagad viņš ir saņēmis rēķinu 4000-5000 eiro... viens ir domāt par to, kā samaksāt šos 4000-5000 eiro, viņš taču nevar uzreiz to visu savākt, bet, ja mēs kā valsts ar savām kapitālsabiedrībām nākam un uzliekam vēl papildu slogu un sākam no šī 5000 eiro rēķina... maksāt vēl... viņam soda procentus pieskaitīt klāt par to, ka viņš nav laikā samaksājis... Tas ir dabīgi, ka tie nebūs samaksāti laikā. Šībrīža situācijā tas ir normāli.

Šobrīd valdība nepiedāvā nekādus risinājumus, lai šie rēķini tiktu samazināti. Mūsu aicinājums - vismaz tad neliekam soda procentus! Atbilstoši šībrīža regulējumam ikviena valsts kapitālsabiedrība šajā situācijā gluži vienkārši uzskaitīs soda procentus. Mūsu ieskatā, tas nav normāli, tas ietekmē mūsu konkurētspēju, tas ietekmē mūsu uzņēmēju iespējas turpināt ražot un domāt par to, kā ražot, nevis domāt par to, kā pēc iespējas ātrāk samaksāt rēķinus... pie tam vēl pretī saņemot draudus par soda procentiem.

Kolēģi, es domāju, šī ir neatrisināta lieta, kas šobrīd... mums ļoti pietrūkst, un tāpat kā mēs esam ieviesuši dažādus moratorijus maksātnespējām un vēl visādus atbalstus uzņēmējiem, kas varbūt nav tieši budžeta maksājumi, bet... tāds skaidrs redzējums par to, ka mēs neliekam vēl papildu slogu.

Šobrīd šis slogs, manuprāt, ir stipri, stipri pārspīlēts. Tie ir uzņēmēji - tie ir mūsu Latvijas uzņēmēji, ražojošie uzņēmēji -, kas grib turpināt strādāt, bet tajā brīdī, kad viņi saņem ziņu no Latvijas uzņēmuma “Latvenergo” vai kāda cita uzņēmuma, kas darbojas enerģētikas jomā, ar šo soda procentu uzrēķinu, - tas nav normāli, piekritīsiet, tas nav normāli.

Pašvaldības jau to dara! Pašvaldības jau to dara. Es aicinātu to sākt darīt arī valsts līmenī un noteikt to, ka tas arī ir tas, ko mēs ar savu... Saeimas lēmumu piedāvājam. Kolēģi, mēs šo jautājumu... ja jūs šodien to noraidīsiet, mēs jau neliksimies mierā. Mēs nāksim vēl un vēl, kamēr tas tiks izdarīts, kamēr jūs saklausīsiet šo problemātiku.

Tāpēc es aicinu - ja reiz Pūces kungs iebilda pret to, ka to iekļauj šodienas darba kārtībā, varbūt Pūces kungs pieteiksies un nākamajā nedēļā debatēs jau par pašu lēmuma projektu... vai nākamajā sēdē, kad tā sanāks, mēs (Nav saklausāms.)... šo izdebatēsim un atradīsim labāko risinājumu.

Aicinu atbalstīt iekļaušanu nākamajā sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Balsosim par lēmuma projekta “Par soda procentu nepiemērošanu Latvijas Republikā ārkārtējās situācijas laikā” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 36, pret - 46, atturas - 1. Lēmuma projekts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām?

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Tas būtu tikai normāli, ja mēs to nenoraidītu pilnībā, bet nodotu ļoti cienījamai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Ir priekšlikums nodot lēmuma projektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par soda procentu nepiemērošanu Latvijas Republikā ārkārtējās situācijas laikā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 37, pret - 47, atturas - 1. Patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.

Nākamais jautājums Saeimas sēdes darba kārtībā ir Saeimas deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Karinas Sprūdes, Alda Gobzema, Jūlijas Stepaņenko, Kaspara Ģirģena, Ļubovas Švecovas, Ievas Krapānes, Ingunas Rībenas un Ralfa Nemiro iesniegtais patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē? Lūdzu pieteikties.

Tā, Valaiņa kungs ir pieteicies. Deputātiem ir iebildumi.

Tātad deputātiem ir iebildumi, līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

“Par” lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā jau iepriekš Prezidijā ir pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča. Lūdzu pieteikties arī elektroniski. Lūdzu, jums vārds!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Lēmuma projekts paredz vienas nedēļas laikā pēc lēmuma pieņemšanas... nekavējoties atteikties no Covid-19 sertifikātu izmantošanas un atcelt visus ierobežojumus personām bez Covid-19 sertifikāta.

Valdības pašreizējais iespējamais plāns no 1. marta atcelt prasību pēc digitālā Covid-19 sertifikāta mazumtirdzniecībā vai atvieglot pakalpojumu pieejamību tikai vakcinētajiem ir novēlots, nepietiekams un ignorē tos vismaz 62 tūkstošus cilvēku, kuriem visu ārkārtējās situācijas laiku nācās atteikties no spējas uzturēt to ģimenes vai brīvi pārvietoties.

Jau iepriekš esmu norādījusi, ka valdības vakcinācijas politika, kas pēc turpmākā plāna būs prioritāra, nostāda cilvēkus absurdā situācijā: tie vēlas un meklē iespēju saslimt ar Covid-19, lai pārslimotu mājās, nevis dotos vakcinēties. Un tas viss tiek darīts, lai iegūtu sertifikātu. Tas ir rupjš spiediens vakcinēties. Risinājumam šīs netaisnības novēršanai ir jābūt tūlītējam kaut vai divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Sertifikāti prettiesiski ierobežo nevakcinēto tiesības. Un jāņem vērā, ka no 15. februāra vēl vismaz 50 tūkstoši cilvēku bez balstvakcīnas devas tiks nostādīti tikpat nevēlamā situācijā kā nevakcinētie. Kā ir pierādījies, vakcinācijai ir iespējamas smagas blaknes, un tas vakcinētajos var radīt šaubas un pat bailes par tālāko vakcināciju. Un valdības retorika šajā sakarā ir aprobežojusies tikai ar solījumu izmaksāt kompensācijas; valdībai nav centienu nodrošināt vakcinēto drošību. Turklāt slimo visi - gan vakcinētie, gan nevakcinētie. Inficējas arī balstvakcīnu saņēmēji, un saslimstībai nav nekāda kopsakara ar sertifikātiem.

Šādos gadījumos nepieciešams nodrošināt pamattiesisku izvēles brīvību, cilvēkiem bez sertifikātiem piešķirot tādas pašas tiesības kā pārējiem. Rietumeiropas valstis un kaimiņvalstis, kas saslimstības un vakcinācijas aspektos pielīdzināmas Latvijas situācijai, jau to ievieš, sekojot Eiropas Savienības rezolūcijai par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju. Tādēļ, manuprāt, valdības novēlotā rīcība ir nepamatota.

Otrkārt. Sertifikātu lietošanas pamatmērķis ir zaudējis savu aktualitāti. Ilustrēšu kaut vai vienu no valdības plānotajām politikām Covid-19 sertifikātu kontekstā. No 15. februāra pakalpojumu sniedzēji drīkstēs strādāt bez vakcinācijas sertifikātiem, bet pakalpojumu saņēmējiem tas būs nepieciešams. Šī un līdzīgas politikas nekad nesamazinās saslimstību un hospitalizāciju. Novērojama tendence arvien lielākai daļai vakcinēto saslimt vai tikt hospitalizētiem. Tas neveicinās cilvēku vēlmi vakcinēties; tas novērojams sarūkošajā ik dienas vakcinācijas aptverē. Vienīgā sertifikātu loma šādā situācijā ir klaja diskriminācija pret cilvēkiem bez QR kodiem.

Apvienotajā Karalistē nesen tika pieņemts lēmums par pašizolācijas samazināšanu no 10 līdz piecām dienām, jo pierādījās, ka saslimstības līmenis ir teju neatkarīgs no vakcinācijas.

Brīdī, kad sertifikātu sistēmai nav rodams loģisks pamatojums, to lietošana ir jāizbeidz tūlītēji, nevis pēc diviem mēnešiem. Pārāk ilgi ārkārtējo situāciju aizsegā Covid-19 sertifikāti ir nepamatoti šķēluši sabiedrību un lielu tās daļu atstājuši bez darba, iztikas līdzekļiem vai pieejas pamatpakalpojumiem.

Kā tas ir izskanējis arī no valdības, ierobežojumu politikai jābūt vienādai... tādai, kāda ir mūsu kaimiņvalstīs. Tad kā mēs to varam izdarīt? Aicinot Lietuvu atjaunot sertifikātus? Ar šādu pieeju mēs tikai sildām kaimiņvalstu ekonomiku un turpinām savas nozares turēt ciet, izmaksāt pabalstus. Nu, protams, bagāta valsts esam.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu, iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā, ja reiz tas tika noraidīts un ja netiek runāts par vajadzību to izskatīt šodienas sēdē.

Lūdzu atbalstīt sertifikātu atcelšanu.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, jūs vēlaties runāt “par” vai “pret” lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā?

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es vēlos runāt “pret” to, ka lēmuma projektu iekļauj nākamās sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, jums vārds.

A. Gobzems. Mīļie cilvēki! Es gribu aicināt jūs saprast, ka šis jautājums nav atliekams, un tāpēc es pieteicos runāt “pret” atlikšanu uz nākamo Saeimas sēdi. Sertifikātu darbības termiņš ir jāatceļ tagad - uzreiz. Paskaidrošu daudzus iemeslus.

Es tikko... To zina visa Latvija - es tikko, burtiski pēdējā nedēļas nogalē, biju Anglijā. Anglijā jebkurā kafejnīcā atrodas vairāk cilvēku nekā visos Latvijas lielveikalos kopā. Es nerunāšu par lielveikaliem; es nerunāšu par četru stāvu veikaliem, kur dzīvība kūsā, pilns ar cilvēkiem, neviens nestaigā ar maskām. Nekur nav jārāda QR kodi, nekur neviens nav prasījis un neprasa, pilnīgi nekur. Vienīgā vieta, kur QR kodu prasīja, - iekāpšanai airBaltic lidmašīnā, kurā var lidot bez maskas, ja tu dzer ūdeni visu ceļu. Starp citu. Jo tad vīrusi nelīp.

Mīļie cilvēki! Visur, kur es esmu bijis pasaulē, nekur neprasa QR kodus. Nekur. Cilvēki brīvi pārvietojas.

Satieku savus paziņas, Londonas paziņas, kuri saka, ka pa šiem diviem gadiem nekur nekad nav valkājuši maskas. Un ka vispār ir aizliegts jebkuram varas pārstāvim pajautāt cilvēkam - kāpēc tu nevalkā masku. Tur nevis soda cilvēkus par masku nevalkāšanu, kā tas ir Latvijā, bet soda tos, kuri atļaujas uzdot tādu privātu jautājumu - kāpēc nav maskas. Jā, var piedāvāt varbūt kādam. Un argumentiem nav bijis jābūt vispār nekādiem par to, ka tev tur ir bijis kaut kāds ārstu konsilijs vai vēl kaut kas. Pietiek ar argumentu, ka tev vienkārši ir grūti elpot tajā maskā.

Simtiem, tūkstošiem cilvēku - pārpildīti veikali, pārpildītas ielas! Laimīgi, brīvi cilvēki!

Mīļie cilvēki, es gribu, lai jūs atverat acis: pie mums viss šis farss ir tikai tāpēc, ka varas koalīcija to grib vilkt garumā, jo tur atkal ir tikai bizness. Visi ierobežojumi - viss ir bizness. Naudas zagšana, lai nolaistu Latviju pa burbuli pavisam, lai kaitētu mūsu valstij gan ekonomiski, gan visādi citādi.

Visi ierobežojumi ir par labu ļoti šaurai grupiņai cilvēku - visiem tiem, kas balsos par to, ka sertifikātus nevajag atcelt. Tie, kas... Starp citu, arī deputāts Andris Skride, kurš ir saņēmis no “Pfizer” naudu... “Pfizer” mājaslapā ir rakstīts... tas tur kladzina par tām vakcīnām.

Nekur neprasa nekādus... vai tu esi vakcinējies, vai neesi vakcinējies. Es neesmu vakcinējies. Nevienā... Ārzemēs ej uz koncertiem, stāvi saspiedies kopā ar citiem cilvēkiem - viss kārtībā. Formāli skaitās, ka tev ir jānodod kaut kāds tests, bet nevienam neinteresē nekādi testi. Neviens nekur nekādus testus veikt nesūta, nekādas pašizolācijas nepārbauda. Dzīve notiek! Vienkārši notiek! Cilvēki dzīvo, ekonomika notiek, sāk atdzīvoties vismaz; nav tā, kā pie mums: kā pēc apokalipses izskatās visa Rīga. Iebrauciet lielākajā Latvijas pilsētā - viss izskatās pamests. Izskatās, ka te jau ir bijis trešais pasaules karš.

Arī jūs, tie apmātie vakseri, atveriet acis! Beigusies ir afēra. Viss. Jūs varat mēģināt vēl vilkt garumā, bet viss ir beidzies. Lielākā daļa ir izslimojuši vai slimo kā ar parastu gripu.

Visa pasaule atsakās no tā visa, bet mēs... nē, mēs velkam garumā, tāpēc ka dažiem vēl mazliet ir jānozog. Tas ir tas iemesls, kāpēc es esmu pret atlikšanu uz kaut kādu ilgāku laiku.

Jums ir jāatceras - katrā sēdē, katras sēdes darba kārtībā būs šis jautājums. Jums visu laiku tiks atgādināts, ka šis noziedzīgais režīms ir jāpadzen. Šis zaglīgais, noziedzīgais režīms tiks padzīts, un viņus tiesās par kaitniecību pret Latviju. Tā ir atklāta kaitniecība visos jautājumos, graujot ekonomiku, graujot cilvēku dzīves, un tas netiks aizmirsts!

Teju uz visu banku spēlēt ies visas puses. Mēs zinām, ka jūs arī - slēdzot, piemēram, mani ārā no Saeimas sēdēm -, bet arī pret jums būs uz visu banku, pienāks tā diena.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens ir runājis “pret” lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 36, pret - 49, atturas - 2. Lēmuma projekts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikums attiecīgo patstāvīgo priekšlikumu nodot kādai no komisijām? Lūdzu, piesakieties!

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Man vairāk... arī par procedūru, lai tas neatkārtojas pie nākamajiem lēmumu projektiem...

Es neiebildu pret šī lēmuma projekta izskatīšanu... iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā. Tā informācija parādās no iepriekšējiem balsojumiem.

Tā ka te mums jādomā par procedūru - ko šobrīd darīt. Jo pirms iepriekšējā balsojuma... sanāk... nu, es neiebildu, arī neviens cits neiebilda... Vienkārši šajā sistēmā parādās sēdes norises jautājumi... tie bija iepriekšējie jautājumi, kur mēs debatējām “par”, “pret”... un tā tālāk.

Tā ka es nebiju pieteicies kā iebildējs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Ramonai Petravičai - priekšlikumam par komisiju. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Es aicinu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums nodot lēmuma projektu - patstāvīgo priekšlikumu - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 39, pret - 49, atturas - 2. Patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.

Nākamais jautājums sēdes darba kārtībā ir deputātu Karinas Sprūdes, Alda Gobzema, Romāna Naudiņa, Viktora Valaiņa, Māra Možvillo, Kaspara Ģirģena, Ļubovas Švecovas, Jūlijas Stepaņenko, Ievas Krapānes un Ralfa Nemiro iesniegtais patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt prasību bērniem nēsāt maskas”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē? Lūdzu pieteikties!

Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Gobzema kungs, jūs runāsiet “par” vai “pret”?

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es runāšu “par”. Bet varu runāt arī “pret” jautājuma atlikšanu - kā jūs vēlaties. Es runāšu “par”.

Īsi sakot, stāsts ir tāds: mani izbrīna Juris Pūce, kuram arī ir bērni, bet kurš vēlas, lai bērni kā koncentrācijas nometnēs... iet uz skolu ar maskām.

Bērniem valodas prasme attīstās, skatoties, kā cilvēks runā, kā kustina muti. Jūs to nezināt? Droši vien tāpēc lielākā daļa koalīcijas klusē - visticamāk, ir sēdējuši maskās ne tikai šos pēdējos divus gadus, bet, pieļauju, visu dzīvi.

Bērniem maskas saglabāt - tas ir noziegums pret bērniem. Tas ir noziegums pret cilvēci. Tas ir nevis pret vienu cilvēku, bet pret grupu; tas nozīmē - juridiski noziegums pret cilvēci.

Nekur nav jāvalkā maskas normālā pasaulē. Tu tur aizbrauc - nekur nevienam nav maskas, visi brīvi staigā - normāli, brīvi cilvēki, nevis...

Bērnus tā kā uz kapiem sūtām uz skolu. Tad viņi iznāk ārā, iekāpj sabiedriskajā transportā vai vēl kaut kur dodas un turpina būt maskā. Bērniem, kas vispār visvieglāk pārcieš šito gripu, šo gripas paveidu...

Visiem jums ir bērni... nu, ne visiem Saeimā, bet vienai daļai ir. Tie, kas balsos “pret” ikvienu bērnu... jums nav žēl savu bērnu? Es tiešām...

Mums 400 skolas ir aizvērtas. Mēs visus par truleņiem gribam uztaisīt mūsu valstī?

Acīmredzot ir tāds mērķis - visu iznīcināt: tranzīts iznīcināts, ceļi iznīcināti, skolēniem intelekts arī tiek iznīcināts, bērniem apmācības - arī... Lai tikai sliktāk, lai tikai sliktāk mūsu valstī. Jums par to maksā? Acīmredzot jums tie globālisti maksā. Vai arī - vienkārši jūs esat tā aizrāvušies ar to zagšanas māniju... Bet viss ir beidzies. Man ir jāatkārto jums, mīļie draugi, - sazagāties, pietiek! Bēdziet! Tāpat jūs noķers, ja jūs nebēgsiet.

Beidziet spīdzināt bērnus! Gribat sēdēt tajā Prezidijā tajos savos skafandros - sēdiet skafandros Prezidijā, bet lieciet mierā mūsu bērnus! Saviem bērniem stūķējiet vienalga ko virsū, bet pārējos lieciet mierā! Ļaujiet mums kā brīviem cilvēkiem dzīvot brīvā valstī! Un, ja jūs neļausiet, mēs sodīsim - agrāk vai vēlāk - jūs ļoti bargi. Es atgādinu - noziegumiem pret cilvēci nav noilguma. Mēs jūs atradīsim agrāk vai vēlāk.

Jūs iedomājaties, ka jūs vienmēr būsiet pie varas? Tā nebūs. Savulaik tā domāja “Latvijas ceļš”, savulaik tā domāja “Tautas partija”... Kas tik vēl nedomāja, ka vienmēr atradīsies pie varas. Arī komunisti tā domāja. Jūs, starp citu, uzvedaties kā komunisti. Pat tad, kad atklāja Gunāra Astras pieminekli, jūs uzvedāties kā komunisti, viņa brālim liekot stāvēt aiz žoga... ar visiem kodiem.

Pēdējais brīdis jums ir attapties. Jūs domājat, ka jūs ar nopirktajām televīzijām un radio reklāmas kampaņām, kurās jūs mūsu nodokļu maksātāju naudu ieguldīsiet, vinnēsiet vēlēšanās tikai tāpēc, ka jums jūsu sazīmētajās, mākslīgajās fake... SKDS vai citās aptaujās jums tagad rāda kaut kādus reitingus, ka jūs vinnēsiet. Es jums iesaku aiziet parunāt ar parastiem cilvēkiem, tad jūs redzēsiet, kāds ir īstais reitings jums visiem - varai, visiem tiem 49, kas balso “pret”... vai 50... visiem, kas sēž Prezidijā ar vai bez skafandriem. Ko ta tikai vienu kārtu uzvilkāt? Uzvelciet vēl kādas piecas!

Un kuros cilvēkos jūs klausāties? Vai tagad nebūtu pienācis laiks saprast, ka visi trojanski, dumpji un tiem līdzīgie ir visu laiku totāli kļūdījušies? Un, ja viņi kļūdījās par visu, ko viņi ir teikuši iepriekš, vai tad tas neattiecas arī uz viņu teikto par maskām un visu pārējo? Protams, attiecas.

Bēdziet! Pēdējais laiks bēgt, pēdējie mēneši. Bēdziet, kamēr vēl varat aizbēgt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pucena kungs, vai runāsiet “pret” lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā?

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es runāšu “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

Ē. Pucens. Labdien, cienījamie kolēģi! Es runāšu “pret”, jo šis darba kārtības jautājums... šis lēmuma projekts bija jāizskata jau pirms vairākām nedēļām, jo mēs redzam, ka bērni nepārnēsā... neslimo ar šo slimību tik smagi. Viņi, tā teikt, neslimo tik smagi, un ir nesaprotami šie valdības gājieni, jo realitātē situācija ir pilnīgi citāda. Šie bērni tiekas pēc skolas, un tik un tā tas kontakts viņiem notiek.

Es gribu uzsvērt, lai visi Latvijas vecāki zina: deputāts, kurš iebilda, lai izskatītu šo jautājumu, ir tieši Juris Pūce no “Attīstībai/Par!”. Klausītāji, iedzīvotāji, vēršamies pie šī deputāta, kad viņš grib apspiest mūsu bērnus!

Šis jautājums ir jāatrisina uzreiz.

Un man ir ierosinājums. Skatījos tikko tādu pētījumu, ka vislabāk no koronavīrusa var aizsargāties, ja ir uzvilkta FFP2 maska un zeķubikses. Varbūt mūsu Prezidijā... ir jāņem piemērs?

Cilvēki, aicinu izskatīt šo jautājumu pēc iespējas ātrāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad Gobzema kungs runāja “par”, Pucena kungs runāja “pret” lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt prasību bērniem nēsāt maskas” iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt prasību bērniem nēsāt maskas” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 37, pret - 45, atturas - 4. Lēmuma projekts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi attiecīgo patstāvīgo priekšlikumu nodot kādai no Saeimas komisijām?

Možvillo kungs, jums vārds priekšlikumam par komisiju.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien! Man ir priekšlikums šo lēmuma projektu novirzīt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kurā mēs izskatām visus šos jautājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Papules kundze, vārds jums priekšlikumam par komisiju.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Man ir priekšlikums novirzīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, lai izlemj par šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir divi priekšlikumi par divām komisijām. Balsosim priekšlikumu ienākšanas secībā.

Vispirms balsosim par priekšlikumu šo lēmuma projektu nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 30, pret - 47, atturas - 3. Tātad lēmuma projekts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai netiek nodots.

Deputāti ierosināja šo lēmuma projektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Lūdzu balsošanas Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 34, pret - 44, atturas - 4. Tātad lēmuma projekts netiek nodots arīdzan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Līdz ar to šis patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.

Nākamais jautājums sēdes darba kārtībā ir deputātu Karinas Sprūdes, Māra Možvillo, Ramonas Petravičas, Ļubovas Švecovas, Armanda Krauzes, Alda Gobzema, Jūlijas Stepaņenko, Ievas Krapānes, Kaspara Ģirģena un Ralfa Nemiro iesniegtais patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt un atmaksāt piemērotos naudas sodus par sejas masku nelietošanu”. Vai kādam deputātam ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā Saeimas sēdē? Tātad, jā, deputāti ir izteikuši iebildumus sistēmā.

Viens deputāts var runāt “par”, viens var runāt “pret” šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darbā kārtībā. Tātad deputāti runāt nevēlas.

Līdz ar to, lūdzu, balsosim...

Gobzema kungs, bija laiks pieteikties. Pieņemsim, ka jūs braucat automašīnā un varbūt šis signāls nāk lēnāk. Jūs vēlaties runāt “par” vai “pret” iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā?

A. Gobzems (Neatkarīgie).

“Par”.

Sēdes vadītāja. “Par” - vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems. Es runāšu īsāk par šo jautājumu ļoti vienkārša iemesla dēļ.

Tātad jebkurā gadījumā pilnīgi visiem cilvēkiem, kuriem ir piemēroti sodi par sejas masku nevalkāšanu vai kādi citi sodi, kas saistīti ar it kā šiem (pēdiņās) “pārkāpumiem” pēdējo divu gadu laikā un ko šis noziedzīgais režīms ir piemērojis... tie tiks atcelti ļoti vienkārša iemesla dēļ... jo analogi sodi nav piemēroti Bordānam, tieslietu ministram, prezidentam Levitam, kurš nevalkā masku publiskos pasākumos. “Viens likums - viena taisnība visiem.”

Arī iekšlietu ministre Golubeva, starp citu, pēdējā Ministru kabineta sēdē nevalkāja masku. Nav viņai 1500 vai cik tur to eiro sods, jo viņa ir pozīcijas deputāte, viņa nav opozīcijas deputāts Gobzems. Tā ka “viens likums - viena taisnība” nozīmē to... mums ir precedenti - Levits, Bordāns, Golubeva, kuri nesaņem sodus par sejas masku nevalkāšanu... Tam būs juridisks pamats.

Arī tad, kad jūs soda, mīļie cilvēki, atsaucieties uz šiem piemēriem, nebaidieties pārsūdzēt... pārsūdzēt līdz tiesai, dodiet šos piemērus... publiski mūsu augstākajām amatpersonām, kuras nesoda par sejas masku nevalkāšanu tik drakoniski, kā soda jūs.

Visus sodus... jebkurā gadījumā pie varas nāks Gobzems un partija “Katram un katrai” atcels katram un katrai piemērotos naudas sodus pilnībā un atmaksās no valsts budžeta. Pēc tam piedzīs no visa šī noziedzīgā režīma, personīgi piedzīs no tiem cilvēkiem, kas ir kaitējuši Latvijas Republikai šo divu gadu laikā.

Ļoti drakoniska attieksme būs pret visiem, kas ir kaitējuši katram mazajam biznesam, katram lielākam biznesam, katram cilvēkam, katra cilvēka veselībai un kas ir spieduši obligāti vakcinēties, - visiem tiem cilvēkiem būs jāatbild likuma priekšā. Tas ir tikai laika jautājums. Nebaidieties, cilvēki, nebaidieties, ka viņi vēl tagad pēdējā agonijā mēģina kaut ko izdarīt. Tas viņu laiks tūlīt beigsies.

Tas - tāpat kā Padomju Savienība sabruka. Prasīja kaut kādus upurus, prasīja, ka tevi kaut kā ierobežo, ar stekiem sit vai kaut kā tamlīdzīgi... Izgrūsta pie Brīvības pieminekļa un tamlīdzīgi, pasmejas par tevi. Padomju laikos arī opozīciju lika psihiatriskajās slimnīcās un kur tik vēl ne. Izsūtīja uz Sibīriju, citus nomērdēja, kā to zinām, citus diemžēl arī nošāva, bet tāda ir tā politiskā cīņa.

Arī šis režīms tuvojas galam. Jūs to nejūtat? Es to jūtu pilnīgi. Es to jūtu, ejot jebkurā vietā, kur es satieku parastos Latvijas iedzīvotājus. Ir pilnīgi skaidrs, ka šim režīmam drīz būs gals un tiem cilvēkiem būs jāatbild, bet neviens neaizmirsīs to.

Un viņi atbildēs ļoti cieti, ļoti nežēlīgi nāksies viņiem atbildēt likuma priekšā. Likums būs bargs arī pret viņiem - tikpat, cik viņi bija bargi pret cilvēku likteņiem Latvijā.

Tas ir tas iemesls, kāpēc viņi, piemēram, baidās arī no Gobzema. Tāpēc viņi viņu slēgs ārā no sēdēm. Tāpēc, ka viņi domā, ka viņi tā nogurdinās... ka atņems naudu vai vēl kaut ko. Jā, tā ir cena cīņai par izmaiņām valstī. Diemžēl kādam tā cena ir jāmaksā.

Bet visi šie sodi tiks atcelti. Un visi, kas sodīja, tiks paši sodīti. Tā dzīvē notiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sprūdes kundze, jūs vēlējāties runāt “par” vai “pret” lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā?

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Es runāšu “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds “pret” - deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde. Tieši šodien es gribētu pateikt savu lēmumu, kāpēc es runāšu “pret”. Es nevaru saprast, kāpēc mēs tagad visi stiepjam laiku. Kāpēc mēs nereaģējam uz ekspertu... uz statistiku... uz mūsu pieredzi... kas notiek kaimiņvalstīs. Mēs ļoti daudz pamatojam, ka mums Inga Spriņģe sataisīja ļoti labu pētījumu...

Šodien es tieši gribēju par vienu no tādiem pētījumiem parunāt. Piemēram, 2021. gada 18. maijā jau bija uztaisīts ļoti labs pētījums - kas notiek Baltijas valstīs. Nu, piemēram, ko vēl šis pētījums parādīja? Ka piemēroto sodu skaits par Covid-19 ierobežojumu pārkāpšanu no 2021. gada janvāra līdz maijam Igaunijā bija tikai 24 sodi - 24! Piemēram, Latvijā bija 26 406. Man liekas, mums būtu jāreaģē. Tā nav kaut kāda starpība - viens procents, desmit procenti, tas ir... Nu, skaitļi ir tūkstošos, 10 tūkstošu starpība. Kaut kas būtu jādara. Kāpēc mēs to nedarījām gadu atpakaļ? Nav skaidrs.

Otra lieta, ko es gribēju pieminēt. Igaunijā sodīja cilvēkus tikai... varēja sodīt tikai veselības pārvalde, tas Igaunijā ir slimību kontroles centrs, un tikai tas varēja sodīt par ierobežojumu pārkāpšanu. Policija iesaistījās reti, jo dominē uzskats, ka efektīvāk ir pārkāpējam iedot masku nekā sodīt par tās nevilkšanu. Nu, ļoti loģiski. Vispār viss ļoti cilvēciski.

Bet mēs savu pandēmijas cīņu sākām ar to, ka mūsu pansionātus... Mazturīgie vispār nevarēja iegādāties maskas, jo bija spekulācijas un, kamēr šīs spekulācijas tika atrisinātas... Tāpat šīs maskas maksāja ļoti dārgi.

Mēs runājam par to, ka dažiem cilvēkiem vajadzēja stāvēt pie urnas, lai dabūtu kaut kādu lietotu masku un ienāktu veikalā, un mēs viņus vēl par to sodījām. Mēs sodījām cilvēkus daudz un ļoti... ar lieliem sodiem. Cilvēki nevarēja strādāt, bet mēs viņus sodījām. Cilvēki nevarēja tikt pie atalgojuma. Viņi nevar iet uz darbu, viņi nevar iet uz mācībām, viņi nevar iet pie friziera. Viņiem jāmaksā par elektrību. Bet mēs viņus sodām, tāpat mēs viņus sodām, ka nav tā maska uz deguna. Un kur ir loģika? Piemēram, ja tu tiecies ar cilvēkiem pie “Alfas”, tev ir sods 30 eiro, pie Centrāltirgus - 1000 eiro. Paskaidrojiet, nu, jābūt kaut kādai sistēmai!

Man bija pieredze strādāt administratīvajā komisijā, tur bija kaut kāda sistēma, piemēram, cilvēks, viens pārkāpējs... ir brīdinājums, ir pārrunas... Ja ilgstoši... desmit gadus cilvēks nepļauj zāli, skaidrs... Bet ko mēs darām? Uz ko mēs balstāmies?

Visi tagad no Ministru kabineta nāk un agonijā uztraucas par to, ka statistika tiek veidota no hroniski slimajiem... Bet jūs zināt, ka opozīcijas deputāti jau divus gadus krāj, uzkrāj lielu apjomu ar papīriem par statistiku, par to, kā tiek diagnosticēti kovida slimie, kā tika veidota statistika un panika, un mēs turpinām līdz šai dienai pieprasīt informāciju.

Mēs to darām ne tāpēc, ka mums ir daudz brīva laika, mēs sēžam mājās, nē. Mēs zinām, ka jūs pārkāpjat cilvēktiesības. Un katram cilvēkam tiesības ir, būdamam Latvijas pilsonim un nepilsonim... Jābūt kaut kādiem pamatiem, kas rakstīti Satversmē - gan brīvi pārvietoties, brīvi runāt, domāt, izpausties. Kāpēc mēs sodām cilvēkus? Jūs taisāt kļūdas, un jūs tagad to saprotat.

Meklē tagad to cilvēku, uz kuru visu norakstīt. Jā, mēs, protams, varam... Visi cilvēki taču nav tik naivi, viņi taču saprot, ka tas Ņikita Trojanskis, ļoti jauns puika, tika norakstīts, bet jūs, tie konkrētie cilvēki, kas pieņēma lēmumus gan sodīt... Viņiem ir vārdi, uzvārdi, viņi sēž Ministru kabinetā. Lai kā jūs censtos tos paslēpt, nu būs cilvēkiem zināmi tie vārdi un uzvārdi.

Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un atcelt sodus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es atgādinu, ka deputāts Gobzems runāja “par” lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā un deputāte Sprūde runāja “pret” lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā. Lēmums ir jāpieņem balsojot.

Balsosim par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt un atmaksāt piemērotos naudas sodus par sejas masku nelietošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 22, pret - 48, atturas - 3. Lēmuma projekts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikums iekļaut attiecīgo patstāvīgo priekšlikumu... nododot kādai no Saeimas komisijām?

Gobzema kungs, jums vārds.

Gobzema kungs, jūs neesat sistēmā pieejams. Acīmredzot Gobzema kungs ir izbraucis ārpus interneta uztveršanas zonas.

Citi deputāti nav pieteikušies nodot šo lēmuma projektu komisijai, līdz ar to šis patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts. Sprūdes kundze, par vēlu.

Godātie kolēģi! Nākamā Saeimas sēdē izskatāmās darba kārtības sadaļa ir “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Žanetas Vēveres atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 22. janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Žanetas Vēveres atbrīvošanu no tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 28. februāri atbrīvot Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Žanetu Vēveri no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Žanetas Vēveres atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais Saeimas sēdes darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Aijas Miķelsones atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 22. janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Aijas Miķelsones atbrīvošanu no tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 1. jūniju atbrīvot Vidzemes rajona tiesas tiesnesi Aiju Miķelsoni no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar došanos izdienas pensijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Aijas Miķelsones atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā Saeimas sēdes sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) 2021.-2027. gadam programmu vadības likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja un kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja pirms otrā, galīgā, lasījuma likumprojektu Nr. 1283/Lp13.

Kopumā saņemti 17 priekšlikumi, galvenokārt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas jeb saīsinājumā VARAM un Juridiskā biroja pārstāvjiem. Priekšlikumi ir galvenokārt redakcionāla vai tehniska rakstura, lai nodrošinātu labāku uztveramību un terminoloģisko precizitāti.

Sāksim izskatīt priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls, precizē likuma nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. - VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Paredz precizēt likumā lietotos terminus un definīcijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. - VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Paredz papildināt... ar jaunu terminu “projekta lieta” un tā definīciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 4. - arī VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 5. - VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 6. - VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Arī ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 7. - VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Arī redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 8. - VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Arī 9. - VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 10. - VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Redakcionāla rakstura precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 11. - VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 12. - VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 13. - VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 14. - VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 15. - arī VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Tehnisks, iekļauj atbilstošas atsauces. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 16. - VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Noslēdzošais - 17. - arī VARAM parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 20. pantu, jo 8. priekšlikumā jau atbalstījām atrunāto programmas valodu. Līdz ar to komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 17. priekšlikumu.

I. Benhena-Bēkena. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisija kopumā atbalstīja šī likumprojekta virzību izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas sēdē.

Aicinu to darīt arī jūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) 2021.-2027. gadam programmu vadības likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Atis Lejiņš. Lūdzu!

A. Lejiņš (JV).

Paldies. Augsti godātā Saeimas sēdes vadītāja! Deputāti! Ārlietu komisija saņēma tikai vienu priekšlikumu, un tas attiecas uz likuma nosaukumu. Tātad tas ir tehniska rakstura priekšlikums.

Likuma nosaukums ir “Līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu”, bet priekšlikumā ierosināts to izteikt šādā redakcijā: “Par Līgumu par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu”. Un to mēs komisijā vienbalsīgi atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

A. Lejiņš. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts, un likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Par Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta un Kanādas bruņoto spēku, Francijas Republikas aizsardzības ministra, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorandu par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu”. Likumprojekts otrajā lasījumā. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze! Ārlietu komisija 9. februāra sēdē izskatīja likumprojektu Nr. 1236/Lp13 otrajam lasījumam.

Uz otro lasījumu tika saņemti divi priekšlikumi. Abi priekšlikumi ir savstarpēji saistīti.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Juridisks, tehniski redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Kā jau minēju, saistīts ar jau apstiprināto priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. Līdz ar to esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta un Kanādas bruņoto spēku, Francijas Republikas aizsardzības ministra, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorandu par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns. Lūdzu!

J. Cielēns (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2. februāra sēdē izskatīja un sagatavoja izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1191/Lp13) trešajam lasījumam.

Uz trešo lasījumu tika saņemts viens priekšlikums no Juridiskā biroja. Priekšlikums ir ļoti tehnisks. Kamēr likumprojekts bija Saeimā, likumā ir izdarīti grozījumi, un tie pārejas noteikumu numuri, kas ir likumprojektā, ir jāprecizē. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M. Bondars (AP!).

Cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mēs skatām likumprojektu “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” trešajā lasījumā.

Esam saņēmuši 33 priekšlikumus. Iesniedzējs ir bijis gan Jānis Dombrava... ļoti daudz priekšlikumu, Kiršteina kungs... priekšlikumu, Nacionālā apvienība, Juridiskais birojs, ministrs Reirs. Visus izskatījām. Bija plašas debates, un visbeidzot likumu trešajā lasījumā pieņēmām. Varbūt sāksim skatīt visus priekšlikumus pēc kārtas.

1. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Saistīts ar likuma nosaukumu. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par 1. priekšlikumu.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Mans priekšlikums ir iesniegts tāpēc, ka esošais likuma nosaukums absolūti neatbilst patiesībai. Tas nav labas gribas akts, tas netiek atdots Latvijas ebreju kopienai, jo apmēram divas trešdaļas no šīs vienīgās biedrības ir iebraucēji no PSRS bijušajām republikām, pārsvarā no Krievijas, un tas netiek atdots, šis īpašums, arī visiem ebrejiem, piemēram, tai pašai “ŠAMIR” biedrībai.

Skatāmies tālāk. Es domāju, ka esmu diezgan politkorekti iesniedzis priekšlikumu, jo varbūt pareizāk būtu rakstīt “piespiedu”... tātad mans priekšlikums - “piespiedu maksājums”. Nav ko izlikties. 30 gadus Latvija risina šos jautājumus, un nepārtraukti mēs esam šantažēti no dažādām starptautiskajām ebreju organizācijām, kur sūdzas šie no Krievijas iebraukušie ebreji, ka viņiem neatdodot Latvijas žīdu jeb Mozus ticīgo... var politkorekti teikt - jūdu īpašumus, tāpēc ka ebreju vajāšana nenotika pēc etniskā principa, bet pēc reliģiskā principa, kas arī, starp citu, ir aplūkots šajā likumā.

Varētu nosaukt šo likumprojektu par šantāžas ceļā izspiestu maksājumu ebreju kopienai par padomju okupantu 47 gados neatdotajiem īpašumiem, jo neatdeva jau padomju režīms, ne jau kaut kāda, teiksim, tur... Latvijas valsts vai vēl kaut kas.

Te būtu arī jāatzīst, ka jebkurā gadījumā tas nav nekāds labas gribas maksājums, kā jau es teicu, un komunistu īpašumus faktiski varēja atdot visus 47 gadus, tāpēc ka, atcerēsimies, no 1940. gada līdz 1990. gadam... vācu okupācija ilga tikai kaut kādus trīs gadus un četrus mēnešus, līdz ar to nebūtu pareizi un nevarētu piekrist arī tieslietu ministra Youtube ierunātajam videoklipam, kur viņš saka, ka nacisti atņēma visus īpašumus. Tas ir pilnīgi nepareizi un muļķo cilvēkus, jo, pirmkārt, “uz Latvijas zemes”, kā šeit saka tieslietu ministrs, tika iznīcināti ebreji. Tā faktiski, de facto, bija Ostlande nevis Latvija. Redziet, ja mēs sakām “uz Latvijas zemes”, tad to vārdu “zeme” jau nesaprot. Piemēram, ārzemēs dzīvojošie cilvēki saprot, ka Latvijā, un netiešā veidā tātad mēs it kā uzņemamies kaut kādu vainu. Tāpēc, vēlreiz atkārtoju, varētu, protams, arī nosaukt: “Labas gribas maksājums no Krievijas iebraukušu ebreju biedrībai par komunistu atņemtajiem īpašumiem Latvijas Mozus ticīgajiem”, bet lai nu paliek. Domāju, ka esmu uzrakstījis diezgan politkorekti. Aicinu atbalstīt.

Un šeit mēs varbūt novērstu... arī tādā gadījumā, ja mēs rakstām, ka tas ir piespiedu īpašums, nebūtu problēmu, protams, Valsts prezidentam to neparakstīt un nākamajai Saeimai no tā atteikties, ja tas tiek pieņemts, jo te ir kļūda kļūdas galā. Piemēram, anotācijā ir pieminēta Terezīnas deklarācija, nepasakot, ka Terezīnas deklarācijā nav neviena vārda par komunistu atņemtiem īpašumiem. Tad ir tādas muļķības, ka labumu guva Latvijas valsts un pašvaldības, nevis ebreju kopiena. Satversmē mums ir tikai Latvijas tauta, tur nekādas ebreju kopienas nav, Latvijas tauta ir visi pilsoņi, ieskaitot ebrejus. Un no neatgūtiem īpašumiem labumu guva arī ebreji. Tātad šeit jau ir klaji melīga anotācija uzrakstīta.

Par Bordāna kungu jau es pieminēju. Un šeit arī nav nekāda ebreju tauta. Ebreju tauta ir visā pasaulē. Latvijā ir tikai latviešu tauta un etniskās kopienas, teiksim... vai tās ir iedzīvotāju etniskās grupas.

Ja mēs runājam par pasaules... ebreju tautu, tad atkal - mums ir jāturas pie reliģiskā principa, jo... Es šī likuma sarakstītājiem ieteiktu iepazīties ar grāmatu, ko ir izdevusi Kanzasas universitāte un kas saucas “Hitler's Jewish Soldiers” (“Hitlera vācu kareivji”). No šīs grāmatas mēs varam uzzināt, ka apmēram - kara beigās - 45 tūkstoši ebreju izcelsmes karavīru karoja vērmahtā. Viņiem nekādus īpašumus neatņēma. Un šeit ir dažādas intervijas, kuru autors Braiens Marks Rigs ir intervējis ļoti daudzus izcilus ebreju virsniekus, kā admirāli...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks.

A. Kiršteins. Es gribētu apvienot...

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

A. Kiršteins. Tātad šajā grāmatā lieliski ir nointervēti... un arī aprakstītas tādas karjeras... kā feldmaršals Erhards Milhs, kurš dabūja Bruņinieka krustu par Norvēģijas iekarošanu, slavenais ģenerālis Kondora divīzijas komandieris Spānijā, ko Hitlers aizsūtīja palīgā maršalam Franko, Helmuts Vilbergs, flotes admirālis Pauls Askers, admirālis Bernhards Roge, kas saņēma Bruņinieka krustu. Un vislielākais kuriozs, ka nacisti 1939. gadā nodrukāja plakātu par ideālo vācu karavīru - rekur, viņš ir! Šis karavīrs nodzīvoja ilgāk par 100 gadiem, nomira... dažus mēnešus atpakaļ... nupat mūsu YouTube un visās ziņās jūs varējāt redzēt, izlasīt... nodzīvoja ilgāk par 100 gadiem. Viņa vārds ir Verners Goldbergs, un pēc izcelsmes viņš ir ebrejs. Plakāta nosaukums - “Ideālais vācu karavīrs”.

Kāpēc es to visu saku? Ar to es gribu parādīt, ka ebreji nav ne labāki, ne sliktāki - ne par vāciešiem, ne par somiem... kuru rindās ebreji karoja pret Staļinu un boļševikiem... ne par latviešiem... kuru rindās cilvēki karoja gan vienā, gan otrā pusē. Un ir ārkārtīgi nelietīgi šādā veidā izcelt kaut kādu vienu izredzētu tautu, pretstāvot visai Latvijas Satversmei kā tādai.

Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, lai mēs neiekultos nepatikšanās. Es aicinu atbalstīt šo “piespiedu maksājuma” nosaukumu, lai Valsts prezidentam nebūtu problēmu ar tā sūtīšanu atpakaļ vai ievēlēšanu, teiksim, uz otro termiņu, jo Valsts prezidents pats savā laikā paziņoja, ka viņš nekādā gadījumā... pirms dažiem gadiem paziņoja, ka viņš nekādā gadījumā neatbalstītu šādu likumu, jo šie jautājumi jau sen ir atrisināti.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam Saeimas sēdē, līdz ar to debates par šo priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Reģistrācija ir sekmīgi noritējusi.

Tātad atgriežamies uz Saeimas sēdi pēc pārtraukuma - pulksten 13.30.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 2022. gada 10. februāra sēdi.

Turpinām darbu pie likumprojekta “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”.

Turpinām debates par 1. - deputāta Kiršteina priekšlikumu.

Vārds deputātam Aigaram Bikšem. Lūdzu!

A. Bikše (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Deputāta Kiršteina priekšlikums, manuprāt, maina likuma būtību un jēgu. Ar šo priekšlikumu ir mēģināts sagrozīt, samudžināt un noslēpt likuma mērķi.

Vēlos atgādināt, ka holokausta laikā Latvija zaudēja četrus procentus savu pilsoņu. To vidū tūkstošiem kompetentu rūpnieku, tirgotāju, amatnieku, finansistu, simtiem ārstu, pedagogu, mākslinieku un juristu. Nogalināto vidū bija gandrīz tūkstotis Latvijas brīvības cīņu dalībnieku - Lāčplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieru. Tie bija cilvēki, kas bija pierādījuši savu lojalitāti Latvijas valstij un kuriem Latvijas valsts bija izteikusi savu atzinību.

Bet šodien, pieņemot lēmumu par kompensācijām, mēs, Latvijas valsts, neizmaksāsim kompensācijas par šo zvērīgo nodarījumu pret cilvēci. Mēs nekompensējam ne sāpes, ne neprātīgo likteni, kas piemeklēja šos cilvēkus tajā traģiskajā vēstures posmā. Kompensācija tiek piešķirta par īpašumiem, kuri šiem cilvēkiem piederēja, un tagad šie īpašumi pieder Latvijas valstij. Daži mani draugi, kaimiņi prasa: kāpēc mums ir jāizmaksā šāda kompensācija? Es varu teikt: ja jūsu īpašumā būtu nonācis neliels vasaras namiņš un mazs zemes pleķītis, jo visu kaimiņu ģimeni un tuviniekus, kam tas piederēja, kāds būtu zvērīgi un asiņaini noslepkavojis, noslepkavojis visus bērnus, sievietes, večukus... neviena oficiāla radinieka vairs nav, un īpašums tagad ir nonācis jūsu rokās... tad kādu dienu bijušo kaimiņu attāli radinieki, kuriem nav juridiska pamata uz šo īpašumu, lūdz jūs kompensēt šī īpašuma vērtību nevis tāpēc, ka jūs būtu vainīgs pie tā, kas ir noticis, bet tāpēc, ka īpašums tagad pieder jums, un šie ļaudis saka, ka ar šo naudu viņi atbalstīs nogalēto ļaužu attālos radus un kops aizgājēju piemiņu. Vai tiešām jūs nevēlētos reizi par visām reizēm noslēgt rēķinus ar briesmīgo vēsturi? Vai tiešām jūs negribētu celties un gulties ar šo stāstu par to, kādā ceļā šis īpašums ir iegūts, un atstāt šo stāstu saviem bērniem un mazbērniem? Es negribētu.

Manuprāt, šis likums līdz galam noslēdz rēķinus ar pagātni - un nevis tāpēc, ka mēs par to būtu atbildīgi, bet tāpēc, ka mēs esam mantojuši šo zemi no saviem senčiem - ar visiem mezgliem, arī to sāpju un pāridarījumu mezgliem, kuri te ir svešu varu savīti. Manuprāt, mūsu pienākums kā savas zemes saimniekiem ir šķetināt, nevis samežģīt vēl vairāk šos mezglus.

Tāpēc lūdzu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu, kurš, manuprāt, mēģina vest mūs projām no likumprojektā iecerētās skaidrības un mērķa.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, Bondara kungs, vai ko bildīsiet komisijas vārdā?

M. Bondars. Paldies, sēdes vadītājas kundze. 1. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 15, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 2. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Arī saistīts ar likumprojekta nosaukumu. Arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Iesākumā vēlos citēt fragmentu no grāmatas “Šalom, Sibīrija!”, kurā ir apkopoti Latvijas ebreju atmiņu stāsti par piedzīvotām represijām, ko īstenoja Padomju Savienība.

Izsūtīšanas brīdī deviņus gadus vecā Silva Haitina, Latvijas pilsone, stāsta: “Atceros, vagonā uz grīdas sēdēja latviešu sieviete ar mazu zīdainīti. Viņa sēdēja jau trīs dienas, šūpojās un kaut ko pie sevis dungoja. Vīstoklītī viņai bija bērniņš. Vagonā bija daudz bērnu, un mēs viņai lūdzām, lai atļauj paspēlēties ar mazo bērniņu. Pēc tam izrādījās, ka viņas bērniņš jau sen ir miris... Viņai nebija piena. Pēc tam kāds to pateica zaldātiem. Mums bija žēl, ka bērniņu izmeta... Ienāca zaldāti, izņēma bērnu viņai no rokām un aiz kājas izmeta līķīti ārā. Vilciens sāka kustēties, durvis bija vaļā... Viņai nebija nekādas reakcijas. Es atceros, mamma teica, ka sieviete acīmredzot ir zaudējusi prātu, ja jau reiz nereaģēja, kad izmeta viņas bērnu...”

Tas bija tolaik mazas meitenes - Latvijas ebrejietes, kura pieredzēja šos baisos notikumus ar vienu latviešu ģimeni, - atmiņu stāsts.

Otrā pasaules kara laikā un 45 gadus pēc kara Latvija bija viena no tām valstīm, kura vissmagāk cieta. Divi totalitārie režīmi lauza neskaitāmu ģimeņu likteņus. Latvijas pilsoņi tika noslepkavoti gan Centrālcietumā, gan Rumbulā, Baltezerā, Biķerniekos un citviet. Tūkstoši tika apcietināti, samesti vagonos un deportēti uz Sibīriju. Vesela paaudze jaunu vīriešu tika pretlikumīgi iesaukta divu totalitāro režīmu karaspēkos un uz visiem laikiem palika guļam kaujas laukos. Tie cilvēki... un ģimenes... kuri pēc kara pretojās okupācijas režīmam, tika noslepkavoti vai mocīti čekas mājā. Neskaitāmu ģimeņu dzīves tika izbojātas.

Par šiem noziegumiem vaina ir jāuzņemas Vācijas Federatīvajai Republikai kā nacistiskās Vācijas un Krievijas Federācijai kā PSRS tiesību un saistību mantiniecēm.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija iespēju robežās ir gādājusi par visu Latvijas politiski represēto personu interešu aizsardzību neatkarīgi no to etniskās izcelsmes. Tomēr šobrīd Saeimas deputātu vairākums virza pieņemšanai likumprojektu, kurš faktiski atzīs, ka cietusi ir tikai viena etniskā grupa. Vēl precīzāk - cilvēku grupa, kura uzdodas, ka pārstāv visu etnisko grupu.

Jautājums - vai Latvijai ir jāuzņemas atbildība par divu noziedzīgu režīmu pastrādātajiem noziegumiem? Saeimas vairākums, vismaz pēc pirmā un otrā lasījuma spriežot, uzskata, ka ir.

Es ticu, ka daudzi no Saeimas deputātiem nav vienaldzīgi pret šo jautājumu. Ja Saeimas deputātiem ir vēlme atlīdzināt totalitāro režīmu upuriem nodarītos zaudējumus, tad, lūdzu, sniedziet atbalstu politiski represētajiem, tostarp Latvijas ebrejiem - visiem, nevis dažiem! Šobrīd ir iespēja balsot par konceptuālu likuma maiņu, paredzot, ka atlīdzību saņems visi šie Latvijas cilvēki - politiski represētie.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 2. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Dombravas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 16, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 3. - deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Man ir ļoti skumji redzēt, ka Saeimas deputātu vairākums nevēlas skaidri pateikt, ka jūs vienlīdzīgi attieksieties - bez nekādas rasu vai etniskās atšķirības - pret visiem represētajiem.

Vēl vairāk! Es uzskatu, ka likumprojekta iesniedzēji no “Attīstībai/Par!” ir iesnieguši ļoti, ļoti maldinošu likumprojekta nosaukumu - “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” -, pasakot, ka šis ir labas gribas atlīdzinājums Latvijas ebreju kopienai, vienlaikus paredzot šo naudu izmaksāt konkrētam nodibinājumam, nevis... kaut kā mistiski... visai Latvijas ebreju kopienai, jo to vienkārši nav iespējams izdarīt, jo arī starp Latvijas ebreju kopienas sastāvā esošām organizācijām nav vienprātības, un tas arī skaidri tika iezīmēts komisijas sēdē. Tātad nedrīkst melot un nedrīkst teikt, ka šī ir atlīdzības izmaksa visai Latvijas ebreju kopienai.

Kā jau es teicu, šobrīd likumprojekts ir uzkonstruēts, lai šo naudu izmaksātu vienam nodibinājumam, kuru, saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem, vada trīs personas - Dmitrijs Krupņikovs, Vladimirs Fogels un Leonīds Kiļs.

Ņemot vērā, ka Saeima vairākkārt ir pieņēmusi dažādus lēmumu projektus, kuru nosaukumā tiek lietots dažādu personu vārds un uzvārds (piemēram, Alekseja Navaļnija vai Savčenko... vārds, uzvārds), tad arī šeit būtu tomēr pareizi nemelot! Vismaz tiem, kas šo likumprojektu kvēli atbalsta, neliekuļot - šis likums neparedz izmaksāt atlīdzinājumu nedz represijās cietušajiem, nedz visai ebreju kopienai. Likumprojekts, kāds tas ir atbalstīts pirmajā un otrajā lasījumā, paredz šo naudu izmaksāt šaurai cilvēku grupai - precīzāk sakot, vienam nodibinājumam, kuru vada trīs personas.

Tāpēc es aicinu šādu priekšlikumu atbalstīt, ja jūs uzskatījāt, ka nevajag pateikt skaidri un gaiši, ka šis atlīdzinājums ir izmaksājams visiem represētajiem - bez etniskās atšķirības.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie Saeimas deputāti! Neko daudz nevaru piebilst. Es domāju, ka Bikšes kungs jau ļoti labi raksturoja situāciju. Es varētu viņam visumā piekrist, tikai... viņš vienu lietu nepateica - ka likumam ir jābūt precīzam un nevar nekādā gadījumā sagrozīt jēdzienus. Respektīvi, īpašumi netika atņemti, kā jau es teicu, ne cariskajā Krievijā, ne Vācijā pēc etniskā principa, bet tikai pēc reliģiskā principa.

Un Latvija ir atdevusi un nav nekādu problēmu atdot Latvijas reliģiskajām organizācijām, draudzēm, biedrībām viņu īpašumus - slimnīcas, baznīcas, sinagogas un tā tālāk. Un nav, man liekas, arī Mozus ticīgajiem neviena reliģiskā īpašuma, ko Latvijas valsts gribētu paturēt. Tātad šeit ir jābūt precīziem, mēs nedrīkstam novirzīties no precīzas terminoloģijas.

Tagad... Kam tad šie īpašumi būtu jāatdod? Vai tie būtu jāatdod etniskajiem ebrejiem, vai tie būtu jāatdod jūdiem? Vācija 1935. gadā pieņēma tā saucamos Nirnbergas likumus, pēc kuriem vadījās arī Latvijā un citās okupētajās valstīs, jo vācu karaspēks vai dažādas soda vienības, kas represēja cilvēkus, saimnieciskās organizācijas, kas mēģināja tur kaut ko konfiscēt, - tās taču nezināja, kurš tur ir ebrejs, kurš nav ebrejs; viss notika, skatoties sinagogās reģistrētos dokumentus.

Es skatos Nirnbergas likumu. Tur ir teikts ļoti vienkārši: ja no vecvecākiem visi četri ir jūdi, tad cilvēks ir, kā saka, pakļauts vajāšanai. Ja Mozus ticīgs ir tikai viens, tad viņš ir atzīstams kā ārietis un aizsargājams. Ja Mozus ticīgie ir divi, tad tiek skatīts, kas ir viņa vecāki. Ja tie uz sinagogu neiet, viņš tāpat ir piederīgs āriešiem un nekādām represijām nav pakļauts.

Šajā pašā, kā jau es teicu, Braiena Marka Riga grāmatā ir ielikts precīzs citāts. Tad kad nāca Hitlers pie varas, nacisti sāka izteikt dažādas piezīmes par to, ka Vācijas vērmahtā Pirmā pasaules kara... un pēc kara vairāki simti tūkstošu... dienēja ebreju izcelsmes karavīri, no kuriem... lielākā daļa viņu bija jūdi jeb Mozus ticīgie; tad ģenerālis Deimlings uzrakstīja ziņojumu, ko viņš nosūtīja vērmahta virspavēlniecībai, un tur ir šādi vārdi (es citēju): “Tūkstošiem žīdu devās karā brīvprātīgi. Atcerēsimies, ka tūkstošiem mira varoņa nāvē par tēvzemi, tūkstošiem kļuva kropli uz visu atlikušo dzīvi. Manā korpusā žīdi cīnījās tikpat drošsirdīgi kā viņu kristiešu biedri, un daudziem no viņiem es pasniedzu Dzelzs krustu.”

Redziet, tur pat nav teikts - “vācieši”; viņi “cīnījās tikpat drošsirdīgi kā”... nevis - kā vācieši, bet - kā kristieši. Tātad šī robežšķirtne iet starp kristiešiem un jūdiem. Un to vajadzētu atcerēties.

Un tagad padomāsim, kāpēc šeit tiek sajaukti šie jēdzieni. Ļoti vienkārši. Tātad: ja mēs sajaucam šos jēdzienus, tad komunisti, pie kuriem taču nevarēja būt... teiksim, jūdaismu viņi neatzina... pie kuriem visi bija kaut kādi... vai saucās par ebrejiem... protams, var pretendēt uz veco latviešu žīdu īpašumiem.

Lai kaut kā šo visu iešmugulētu likumdošanā, viņi tiek nosaukti par ebrejiem. Un likums it kā atdod tos īpašumus kaut kādai mistiskai ebreju kopienai, lai gan pirms kara te nekādas kopienas nebija, bija dažādas žīdu organizācijas un bija dažādas politiskas... teiksim, labējās un kreisās organizācijas, un tikai kreisie sevi sauca par ebrejiem.

Ebreji bija, starp citu, arī hazāri. Ja mēs skatāmies Ebreju mazo enciklopēdiju (jevrejskaja enciklopedija), kas ir tulkota krieviski (12 sējumos), tur ir teikts, ka, piemēram, hazāri... tas ir, karaīmi, piedošanu... karaīmi ir jūdaistu sekta, kas tika izdzīta no Palestīnas, jo viņi neatzina ebreju Svēto Rakstu otro daļu - Talmudu, respektīvi, viņi atzina Toru - Veco Derību.

Lūdzu apvienot ar divām minūtēm vēl...

Sēdes vadītāja. Jā, jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

A. Kiršteins. Tātad no Palestīnas izdzītie karaīmi, kas bija īstie ebreji (hebrew)... un arī Bikšes kungam es ieteiktu paskatīties Britu enciklopēdiju, kur ir sīki izskaidrots, ka hebrew - tie ir Palestīnas ebreji, un turpat ir norādīta šī vārda izcelsme, tas ir - “tie, kas dzīvo aiz Eifratas”. Un jews vai žīdi - tie ir savukārt ticīgie neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. To arī vajag atcerēties.

Tātad - šie karaīmi tika izdzīti, liela daļa dzīvoja Krimā, sajaucās, protams, daļēji ar tjurkiem, bet paturēja savu jūdaisma atzaru, ko sauc tagad par karaīmu reliģiju. Un Lietuvas lielkņazs Vītauts lielu daļu ieskaitīja savā gvardē. Un, kā jūs zināt, pie Viļņas ir Traķu ciems, kur kara laikā vāciešiem bija aizliegts pat pirkstu viņiem piedurt.

Latvijai bija Maikapars - tabakas fabrikants, miljonārs... Nekādus īpašumus viņam vācieši neatdeva.

Krievijas ebreji savukārt ir hazāri; tas ir Pievolgas tjurku tautas - hazāru - kaganāts, ko sagrāva Kijevas skandināvi. Kijevā jau 10. gadsimtā bija židovskije vorota... Viņiem nav nekāda sakara ar ebrejiem.

Un tādā gadījumā šeit... Ir daudz precīzāks tas nosaukums, ko ir iesniedzis Dombravas kungs. Viņš precīzi parāda, kam tad tā nauda tiktu aizskaitīta, jo tie, kas uzdodas par ebrejiem, principā lielākā daļa ir hazāri, kas ir iebraukuši no Krievijas. Un viņi grib kaut kādā veidā dabūt kompensāciju par Latvijas žīdu jeb jūdu īpašumiem, kā politkorekti saucam... saucam, kā gribam... jeb Mozus ticīgo īpašumiem.

Tāpēc es atgādinu - nu būsim korekti, nejauksim likumā jēdzienus, lai Valsts prezidentam nebūtu kauns šo likumu parakstīt.

Un tātad - nestāstīsim pasakas, ka kaut kādiem ebrejiem tiek atdoti īpašumi! Tie netiek atdoti, jo tie nav jāatdod nekādiem, kā jau es teicu, karaīmiem, jo viņiem neviens īpašumus neatdeva. Mēs varam runāt tikai par Latvijas jūdiem atņemtiem īpašumiem.

Un tāpēc nosaukumam jābūt precīzam - jāparāda, kam tad nauda tiks aizskaitīta.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Labdien, kolēģi! Es gan gribētu oponēt saviem kolēģiem - iepriekšējiem runātājiem - un nepiekrist attiecībā uz šo priekšlikumu, un teikt, ka finansējuma izmaksa ir paredzēta tikai šīm trijām personām.

Ja mēs paskatāmies priekšlikumu tabulā, tad... Tālāk ir finanšu ministra Reira priekšlikums, 31. priekšlikums, par finanšu līdzekļu izmaksāšanas kārtību.

Kā zinām, sākotnēji... pamatā finanšu līdzekļi glabājas Valsts kasē. Savukārt izmaksa notiek atbilstoši noteiktajai kārtībai, kuru izstrādā šis fonds un kura tiek saskaņota ar Finanšu ministriju. Tātad finanšu līdzekļi tiek izmaksāti noteiktiem projektiem, tātad - visai ebreju kopienai. Būs noteikta kārtība, kādā varēs pieteikties šiem līdzekļiem un kā tie būtu izlietojami, kā tie tiks uzraudzīti. Turklāt līdzekļu izmaksa kā tāda nenotiek, ja tas nav nolemts gadskārtējā valsts budžetā.

Tātad apgalvot, ka jebkāda veida līdzekļu piešķiršana trim noteiktām personām... un ka tāpēc likums jānosauc šo trīs personu vārdā, - tie ir absolūti meli.

Manuprāt, šī diskusija par konkrēto priekšlikumu ir nekonstruktīva. Aicinu debatēt par attiecīgiem priekšlikumiem par līdzekļu izmaksāšanas kārtību, nevis par šo priekšlikumu.

Un šo priekšlikumu aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Es tomēr vēlos norādīt, ka Butāna kungs nav uzmanīgi izlasījis šo priekšlikumu. Neviens nerunā, ka līdzekļi tiks izmaksāti tikai šiem trim nosauktajiem kungiem...

Priekšlikums paredz noteikt, ka likuma nosaukums tiek mainīts uz šādu: “Līdzekļu izmaksa Dmitrija Krupņikova, Vladimira Fogela un Leonīda Fiļa vadītajam nodibinājumam”. Nu pasakiet, kas te nav precīzi? Līdzekļi - saskaņā vismaz ar pirmajā un otrajā lasījumā atbalstīto redakciju - tiks izmaksāti šo trīs personu vadītajam nodibinājumam, nevis Latvijas ebreju kopienai.

Tie ir absolūti meli - teikt, ka līdzekļi tiks izmaksāti visai Latvijas ebreju kopienai. Kas vispār to var definēt? Kurš varētu pateikt, kura organizācija, piemēram, pārstāv visus Latvijā dzīvojošos latviešus? Kurš to spēj pateikt?

Tāpēc ir iesniegts šāds priekšlikums. Taču Butāna kungs acīmredzot nav sapratis to dziļāko būtību. Tas ir klaji netaisnīgi - veidot likumdošanu, kas dod priekšroku... kur uz vienādiem nosacījumiem ir bijuši represēti, piemēram, Latvijā dzīvojošie čigāni (romi) vai latvieši... Dot īpašu priekšrocību tikai vienai etniskai grupai saņemt atbalstu - tā ir klaja diskriminācija, un tādas lietas nebūtu atbalstāmas.

Ja tomēr gribat šo likumprojektu virzīt uz priekšu, tad sakiet atklāti: nav te domāta nekāda mistiska Latvijas ebreju kopiena, kurai tagad līdzekļi tiks pārskaitīti; tie līdzekļi tiks pārskaitīti trīs personu vadītam nodibinājumam.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijā 3. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 16, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 4. un 5. priekšlikums ir saistīts ar likuma mērķi un uzdevumiem, un abi priekšlikumi ir no deputāta Dombravas.

Komisijā 4. priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Par pantu “Likuma mērķis un uzdevums”. Es aicinu iedziļināties panta pirmajā daļā. Tas, kas ir šobrīd... Tās sākotnējā redakcijā ir pateikts, ka Latvija nav vainojama pie īstenotajām represijām, bet vienlaikus... nav īsti skaidrs, kāpēc nu uzņemas atbildību un faktiski veic šo finanšu izmaksu.

Mans piedāvājums ir skaidri pateikt, kurš ir atbildīgs par šīm īstenotajām represijām, lai kaut kad nākotnē, kad būs politiskā griba pietiekami liela un stipra, mēs varētu izvirzīt prasības pret šīm valstīm, ļoti skaidri izvirzīt prasības par šo finansējumu, kuru mēs esam līdz ar šī likuma pieņemšanu paredzējuši.

Tātad mans piedāvājums ir pateikt, ka: “Šā likuma mērķis ir, balstoties uz faktu, ka Vācijas Federatīvā Republika kā nacistiskās Vācijas un Krievijas Federācija kā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības tiesību un saistību mantinieces ir atbildīgas par Latvijas okupācijas laikā īstenoto iedzīvotāju masveida iznīcināšanu un deportācijām, īpašumu nacionalizāciju un cilvēktiesību ierobežojumiem. Ar šo likumu tiek likvidētas vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās padomju komunistiskā un nacistiskā totalitāro režīmu darbības rezultātā Latvijas teritorijā.”

Skaidri un gaiši pateikt, kurš ir atbildīgs, un tad arī potenciāli nosūtīt rēķinu Vācijai un Krievijai, kuras oficiāli ir pateikušas to, ka tās ir šo divu totalitāro režīmu saistību un tiesību mantinieces.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 4. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Dombravas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 15, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 5. - deputāta Dombravas priekšlikums. Tas skar mērķus un uzdevumus. Komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Tātad 2. priekšlikumā bija iespēja balsot par likuma nosaukuma precizēšanu. Likums teorētiski var palikt ar tādu nosaukumu, kā ir sākotnēji atbalstīts, tas nav precīzs, bet tas nemaina to, ka pašā likuma tekstā var būt pilnīgi cita un daudz plašāka būtība. Šis priekšlikums ir saistīts arī ar vairākiem turpmākajiem priekšlikumiem, kas paredz skaidri un gaiši definēt, ka šie līdzekļi ir izmaksājami visām Latvijas politiski represētajām personām, tai skaitā lai pētītu notikušās represijas pret Latvijas politiski represētajiem... un tamlīdzīgi.

Mums ir gana daudz Saeimas deputātu, politiķu, pašvaldības deputātu, kuri nereti pirms vēlēšanām atceras par mūsu politiski represētajiem, dodas ar skaistām, cēlām runām - teikt, piemēram, Ikšķilē un citviet -, nu tad es tiešām īpaši vēršos pie šīm personām: ja jūs tomēr neatbalstāt to, ka šis likums attiektos uz visiem Latvijas politiski represētajiem, nevajag melot, ka mūsu sabiedrotie gribētu, lai šāda diskriminācija notiktu pēc etniskās pazīmes. Mēs, Saeima, varam pieņemt skaidru lēmumu, ka šis likums attiecas uz visiem Latvijas politiski represētajiem, un tas būtu taisnīgi.

Tāpēc es tiešām aicinu balsot “par” šo priekšlikumu un turpmākajiem priekšlikumiem, tad, es domāju, arī ikviens deputāts no citām frakcijām varēs ieskatīties acīs politiski represētajiem un nebūs jāizvairās no viņiem, nebūs jāmēģina stāstīt, kāpēc jūs uzskatāt, ka viņu ciešanas ir mazvērtīgākas par vienas citas etniskās grupas ciešanām, kura bija tieši tādos pašos apstākļos, - kā jau es sākumā citēju fragmentu no grāmatas, kur bija atmiņu stāsts no piedzīvotajām komunistiskā režīma deportācijām.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs!

M. Bondars. Komisijā 5. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Dombravas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 17, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Nākamie trīs priekšlikumi ir saistīti ar likuma 3. pantu, un tie saistīti ar labas gribas atlīdzinājuma... kopējo atlīdzinājuma summu un izmaksas kārtību.

6. - arī deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Tātad 6., 7. un 8. priekšlikums piedāvā faktiski noņemt nost to, ka šie 40 miljoni eiro tiek pārskaitīti privātam nodibinājumam, kuru vada trīs personas (kā jau es esmu teicis, varat pārbaudīt to Uzņēmumu reģistrā), bet tā vietā šī naudas summa tiek iezīmēta valsts budžetā kā speciāli paredzēti līdzekļi Latvijas politiski represētajiem. Un tad ir jūsu, Saeimas deputātu, izvēle, vai jūs redzat, ka šī nauda - 6. priekšlikumā ir paredzēts - būtu novirzāma Valsts kultūrkapitāla fondam, kurš tālāk administrētu šo līdzekļu izmaksu; 7. priekšlikumā ir piedāvāts, ka šī nauda tiek izmaksāta dažādiem mērķiem caur Sabiedrības integrācijas fondu; 8. priekšlikumā ir paredzēts, ja jūs tā vēlaties, ka šo naudu nepārskaita caur šīm valsts iestādēm, bet pārskaita Latvijas Politiski represēto apvienībai, par kuras reputāciju, es domāju, nevienam nav šaubu, viņi šos līdzekļus izmantos godprātīgi un atbildīgi.

Bet tātad šis, 6., priekšlikums, vēlreiz atgādināšu, paredz izveidot īpašu valsts budžeta programmu tieši politiski represētajiem un šo izmaksu īstenot caur Valsts kultūrkapitāla fondu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijā 6. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 15, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 7. - arī Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Jā, es vēlreiz atgādināšu. Šis priekšlikums paredz, ka līdzekļi netiks izmaksāti Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam, kas ir privāts nodibinājums, bet šī nauda tiks izmaksāta caur Sabiedrības integrācijas fondu.

Varbūt šis priekšlikums ir labāks nekā iepriekšējais, jo noņem jebkuras aizdomas, ka Nacionālā apvienība varētu kaut kā negatīvi ietekmēt šo līdzekļu izmaksu, par ko tika runāts komisijā... tie ir Valsts kultūrkapitāla fonda... Sabiedrības integrācijas fondu vada, es teiktu tā, Attīstībai/Par! pietiekami tuvi cilvēki, un nevajadzētu būt nekādām bažām par to, ka Nacionālā apvienība varētu kaut kā negatīvi ietekmēt šo līdzekļu izmaksu, bet noteikti tas būs daudz labāk, ja šī nauda ietu caur valsts maciņu, nevis caur šo privāto nodibinājumu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 7. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Dombravas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 16, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Arī 8. priekšlikums ir par to pašu tēmu - par apmaksas apmēru un apmaksas kārtību. Tas arī ir Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Faktiski šeit tā izvēle paliek pavisam vienkāršota: vai jūs vēlaties līdzekļu izmaksu uzticēt Krupņikova vadītajam privātajam nodibinājumam, vai jūs to vēlaties uzticēt Latvijas Politiski represēto apvienībai. Divas iespējas: Krupņikova privātais nodibinājums vai Latvijas Politiski represēto apvienība ar milzīgu biedru skaitu visā Latvijas teritorijā, tostarp Latvijas ebrejiem, kuri ir cietuši represijās.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijā 8. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 16, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 9. - deputāta Dombravas priekšlikums. Tas skar 5. pantu un ir par atlīdzinājuma saņēmējiem. Arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Tātad ar šo mēs uzsākam izskatīt, kam tad šos līdzekļus vajadzētu tērēt, kādiem mērķiem. Faktiski šī tiešām ir ļoti nozīmīga sadaļa... kur es jau sākumā gribu parunāt par vienu fundamentālu problēmu, kas ir likumam, kas būvēts uz etniskās pazīmes principa, kur arī ir saskatāma problēma. Starp citu, dīvaini, ka Saeimā mums ir tāds deputāts Andrejs Judins un vairāki citi deputāti, kuri parasti iestājas pret šādu - etniskās - diskriminācijas veidu... novēršanām...

Jautājums ir tāds: ja kāds Latvijas ebrejs, kurš ir cietis komunistiskā režīma noziegumos (vai viņa piederīgais), vēlas rīkot piemiņas pasākumu 14. jūnijā, viņš to varēs darīt vai nevarēs darīt? Jo tā pasākuma ietvaros... tas faktiski stiepsies krietni ārpus Latvijas ebreju kopienas. Un te ir jautājums: kā ar to būs? Vai, piemēram, kāds Latvijas ebrejs, kurš bija kopā ar Latvijā dzīvojošiem čigāniem, romiem, tad, kad notika holokausts Latvijā, varēs vai nevarēs veidot dažādus piemiņas pasākumus vai aktivitātes, kas ir vērstas tieši uz holokausta piemiņu, kas ir saistīta ar Latvijas čigāniem, romiem, kuri cieta holokaustā, - kopā ar viņiem?

Tāpēc būtu aicinājums šo 6. panta pirmo daļu pārdefinēt un pateikt, ka “Līdzekļi labas gribas atlīdzinājumam Latvijas politiski represētajām personām”... tātad var izlietot Latvijas politiski represētajām personām un pasākumiem, kuri mazina okupācijas sekas. Un tālāk jau sekotu uzskaitījums. Šos līdzekļus varētu izlietot visām politiski represētajām personām, ne tikai tām, kas ir etniskie ebreji, un pasākumiem, kuri mazina okupācijas sekas Latvijā, neatkarīgi no tā, pret ko šī okupācija... un totalitārā režīma noziegumi tika vērsti.

Paldies, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Nu es jau esmu panaivs, un Dombravas kungs arī ir tāds ticīgs un panaivs, mēs jau saprotam: ja šādu priekšlikumu pieņems, tad no tā saucamās ebreju kopienas neviens neko nevarēs saņemt, jo viņi jau neviens nav bijuši politiski represēti.

Ja mēs paskatīsimies, kas tad ir tie, kas tur pretendē, - dažādas organizācijas. Tie, kas ir bijuši ebreju muzejā Skolas ielā, - jūs jau varat paskatīties, tur, teiksim, Lielā Tēvijas kara veterāni, no PSRS iebraukušie dažādu etnisko tautību pilsoņi. Viņiem jau nav nekāda sakara ar Latvijas ebreju izciestajām represijām. Šis ir ļoti bīstams priekšlikums, es piekrītu. Tātad, ja politiski represētie... viņi varēja būt represēti vienīgi no padomju iekārtas, bet nekādā gadījumā viņi nevarēja būt represēti no vācu puses vai no nacistiem, tāpēc ka viņi, pirmkārt, te nedzīvoja. Viņiem kara laikā nekādu īpašumu te nebija, un nekādu tiesību uz šiem īpašumiem viņiem nav, un viņi nav arī... kā jau es teicu, vismaz padomju laikā viņi nevarēja uzdoties par reliģisko organizāciju pārstāvjiem, jo daudzi no viņiem, būdami kompartijas biedri, nemaz nedrīkstēja būt ticīgie. Varbūt kāds slepus piekopa savu ticību, bet pārsvarā... tāpēc jau viņi arī sevi nosauca par ebrejiem.

Un, ja tagad, pieņemsim... būtu ārkārtīgi interesanti... 47 gadus komunisti neatdeva nekādus īpašumus. Šie no PSRS republikām iebraukušie ebreji nez kāpēc neprasīja, viņi negribēja, lai viņiem atdod tos īpašumus.

Pieņemsim, tāds kuriozs. Ja būtu dzīvi politbiroja locekļi Kaganovičs, kas vadīja PSRS... kā valsti... vai Andropovs, viņi varētu tagad atbraukt uz Latviju (ja nodzīvotu ilgāk par simts gadiem - kā slavenais vācu karavīrs Goldbergs, kas bija uz nacistu plakāta)... tad viņi arī varētu pretendēt, bet viņi nevarētu pretendēt, ja pieņemtu šo Dombravas kunga nosaukumu “politiski represētie”, jo viņi nebija politiski represētie, viņi paši represēja šos cilvēkus.

Ja mēs paskatāmies Franka Gordona grāmatā, viņš raksta, ka 1941. gadā, kad šiem Latvijas žīdiem atņēma bankas, rūpniecības uzņēmumus (ko pieminēja arī cienījamais mākslinieks Bikše), piecstāvu mājas... komunisti... Gordons raksta, ka strādnieku gvardē dienēja apmēram 10 tūkstoši ebreju jaunekļu. Ja viņiem tagad būtu kaut kur pie simts gadiem, viņi taču nevarētu pretendēt, jo viņi nebija politiski represētie. Tāpēc vajag dažādiem aplinkus ceļiem uzdoties par to, kas tu neesi, nosaukt sevi par ebreju un pretendēt uz šiem īpašumiem.

Lai nu kā, nosaukums ir ļoti precīzs. Aicinu atbalstīt Dombravas kunga priekšlikumu, jo viņš atsijā pelavas no graudiem. Ja mēs šo nosaukumu ieliktu... ne nosaukumu, bet to, ka tiek piešķirts politiski represēto organizācijām vai politiski represētajiem, tad politiski represētie tur būtu varbūt daži desmiti cilvēku.

Tā ka aicinu atbalstīt un atmest šo liekulību un blēdīšanos ar īpašumu atdošanu tiem, kuriem nav ne mazāko tiesību uz to saņemšanu atbilstoši Romas tiesībām un Civillikumam, kas šeit jau bija iedibināts pirms Otrā pasaules kara, - ka bezsaimnieka manta pieder valstij.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijā 9. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 15, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 10. - kolēģa Dombravas priekšlikums. Tas skar 6. pantu. Komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Tātad arī šajā gadījumā runa ir par to, ka šie... precīzāk, tātad runa ir par to, ka visi šie līdzekļi turpmāk būtu izmantojami visiem politiski represētajiem.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 15, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Tālāk visi priekšlikumi - līdz 23. priekšlikumam - būs saistīti ar 6. pantu, ar dažādām tā daļām.

11. - deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, es vēlos norādīt, ka šajā priekšlikumā ir paredzēts, kam tad to naudu varētu tērēt, un te ir piedāvājums papildināt - šo naudu varētu izmantot Latvijas politiski represēto personu piemiņas saglabāšanai, tostarp apbedījumu, piemiņas vietu un memoriālu labiekārtošanai.

Atcerēsimies tās diskusijas, kas mums bija budžeta pieņemšanas laikā saistībā ar Cēsu politiski represēto apvienības aicinājumu finansēt memoriāla labiekārtošanu Amatas pusē, - jālūdz nauda no Saeimas deputātiem, un tad budžeta... procesā mēģina šos līdzekļus kaut kā iestrādāt valsts budžetā, kas, protams, nav pareizi.

Šajā gadījumā... Mums ir bijušas ļoti daudzas situācijas Latvijas vēsturē, kad Latvijas ebreji kopā ar citiem ir tikuši represēti. Tad šeit mēs ļoti skaidri pateiktu, ka caur šo programmu finansējums būtu izmantojams, lai materiāli atbalstītu iniciatīvas, ar kurām ir paredzēts saglabāt politiski represēto personu piemiņu, tostarp apbedījumu, piemiņas vietu un memoriālu labiekārtošanai.

Es nezinu... Ja jūs uzskatāt, ka līdzekļi nav jāizmanto, lai saglabātu liecības par totalitāro režīmu īstenotajām represijām, vai arī tie ir izmantojami tikai specifiski attiecībā uz personām, kas bija Latvijas ebreji, un viņu piemiņas vietām un apbedījuma vietām, bet nav izmantojami plašāk, piemēram, Torņakalna piemiņas vietas labiekārtošanai, kur notika represijas gan pret Latvijas ebrejiem, gan pret citu tautību pārstāvjiem, tad es nezinu, kāda vispār šim likumam ir jēga.

Tiešām aicinu atbalstīt šo ļoti loģisko priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijā 11. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 14, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 12. - arī kolēģa Dombravas priekšlikums. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Tātad ar šo priekšlikumu ir paredzēts skaidri un gaiši pateikt, ka līdzekļi ir izmantojami vēstures pētniecībai saistībā ar Latvijā notikušajām represijām.

Es nezinu... Es tiešām gribētu dzirdēt kāda deputāta argumentāciju, kāpēc šis priekšlikums nav atbalstāms, jo man liekas, ka... ja tas mērķis ir atjaunot vēsturisko taisnīgumu, būtu tomēr korekti arī pētīt vēsturi un saprast iespējami precīzāk, kas tad notika šajās mūsu vēstures tumšākajās... lapaspusēs.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Tikai maza piezīme pie šī, 12., priekšlikuma.

Es domāju, ka šeit minētie čigāni ir vienīgā etniskā grupa, kas tika vajāta savas izcelsmes dēļ. Kāpēc? Tāpēc, ka čigānus varēja viegli atpazīt pēc ārējā izskata, daļa no viņiem bija nomadi, kas nedzīvoja vienkopus, bet dzīvoja taboros, klaiņoja, viņus varēja ļoti viegli kaut kādā veidā savākt un uzskatīt, ka viņi nedod nekādu labumu vācu Trešajam reiham, ko savukārt nevar teikt par ebrejiem, jo čigāns nevarēja būt, kā jau es teicu, kā Verners Goldbergs uz nacistu plakāta kā ideālais vācu kareivis. Viņa izskats acīmredzot to neļautu, ar nelieliem izņēmumiem. Čigāni nebija arī vērmahta virsnieki, viņi nevarēja būt ne admirāļi, ne feldmaršali, ne ģenerāļi dažādu iemeslu dēļ... kā to darīja daži ebreju izcelsmes vācu virsnieki, un viņus varēja... jo šos virsniekus varēja identificēt, kā jau es teicu, tikai pēc dokumentiem, kas bija reģistrēti sinagogās, bet čigānus bija ļoti viegli identificēt pēc viņu dzīvesveida.

Tāpēc šis ir ļoti precīzs deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Es aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijā 12. priekšlikums, kas skar 6. panta pirmās daļas 2. punktu, netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 16, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 13. - deputāta Dombravas priekšlikums. Skar 6. panta pirmās daļas 3. punktu. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Esmu gados vēl jauns, bet esmu bijis deputāts jau vairākos Saeimas sasaukumos. 2016. gadā bija notikums, kad šī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome... organizācijas... iepriekšējo reizi... nāca uz Saeimu un prasīja, lai atdod tām īpašumus, kurus Saeima arī atdeva... un ka tas radīs to noregulējumu.

Toreiz viņi bija uzaicinājuši Ārlietu komisijas deputātus uz savas biedrības galveno īpašumu Skolas ielā 6. Un šajā biedrības īpašumā... Te ir paredzēts arī... Pirmajā lasījumā atbalstītajā redakcijā paredzēts, ka naudu varēs izlietot, lai uzturētu šīm organizācijām piederošos īpašumus. Tas, kas mani pārsteidza toreiz, apmeklējot Skolas ielu 6, - aktu zāle (vismaz tā varēja saprast... vai konferenču zāle, es nezinu, kāds precīzi ir tas nosaukums) bija nesen atjaunota un uz balkona bija saglabāta simbolika. Speciāli atjaunota, atsvaidzināta krāsa, lai labāk izceltos, lai labāk būtu redzams. Uzminiet: kas tā bija par simboliku? Tā bija sirpja un āmura simbolika, kas šajā zālē goda vietā bija saglabāta un atjaunota.

Mēs tātad paredzam (vai, precīzāk, jūs, kolēģi, paredzat), ka (Skaņas pārrāvums.)... šī nauda arī turpmāk būtu (Skaņas pārrāvums.)... Vēl vairāk - es vēlos atzīmēt, ka biedrības pārstāvis jeb vadītājs Dmitrijs Krupņikovs neslēpa, ka viņiem būtu vēlme arī komerciāliem mērķiem izmantot vienu vai otru īpašumu - atjaunot, izīrēt, tā teikt, pelnīt naudu ar tiem.

Tā vietā šajā priekšlikumā es piedāvāju, ka finansējums būtu novirzāms organizācijām, kuru darbība ir saistīta ar Latvijas politiski represēto personu piemiņas saglabāšanu, darbības atbalstu. Tā varētu būt Latvijas Politiski represēto apvienība, Rīgas Politiski represēto biedrība un citas.

Aicinu atbalstīt šo, 13., priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijā 13. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 15, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 14. - arī Jāņa Dombravas priekšlikums. Tas skar 6. panta pirmās daļas 5. punktu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Arī pie šī priekšlikuma es deputātus aicinu iepazīties ar pirmajā un otrajā lasījumā atbalstīto redakciju, kur ir teikts, ka šos līdzekļus var izlietot ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu un labdarību saistītu pasākumu un projektu finansēšanai.

Mans kolēģis Edvīns Šnore komisijā uzdeva jautājumus par to, kā tas būs, ka veselības aprūpe turpmāk tiks nodrošināta pēc etniskā principa - vieniem tiks nodrošināta, citiem ne. Un te nav runa par tiem, kas ir cietuši represijās, bet visiem, teorētiski, kopienu pārstāvjiem - pēc etniskā principa.

Te varētu arī Boriss Cilevičs kā ļoti aktīvs runātājs Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā par diskriminācijas novēršanu pēc etniskās pazīmes vai Andrejs Judins, kuram arī patīk tēlot diskriminācijas novērsēju, pastāstīt, kā tas ir - veidot veselības parūpi pēc etniskā principa. Arī jautājums par sportu izsauc ļoti daudz jautājumu - vai tiešām caur šo programmu tagad varēs, piemēram, kā pateicību, finansēt “VEF Rīga” basketbola komandu.

Tā vietā es piedāvāju, ka šie līdzekļi ir izlietojami tādu dokumentālo un mākslas filmu uzņemšanai, literāro darbu publicēšanai, kuri ir saistīti ar nacistiskā un komunistiskā režīma noziegumiem Latvijas teritorijā. Skaidrs mērķis, nepārprotams mērķis, ikviens var pārbaudīt un pārliecināties arī par tā izpildi, es domāju, tas arī atbilst vistiešākā veidā likuma mērķim par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Lūdzu!

K. Šadurskis (JV).

Godātie kolēģi! Ja Dombravas kunga priekšlikums būtu bijis papildināt 5. punktu ar to tekstu, ko viņš ir ierakstījis priekšlikumā, es, godīgi sakot, ar prieku to atbalstītu, bet diemžēl, runājot gan par šo priekšlikumu, gan par citiem godāto un ļoti dziļi cienīto deputātu Dombravas un Kiršteina priekšlikumiem, man jāsaka, ka tur ir vairāk ironijas nekā vēlmes, lai šie priekšlikumi tiktu atbalstīti.

Līdz ar to diemžēl šo, 14., Dombravas kunga priekšlikumu es nevarēšu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Es domāju, būtu tikai korekti nedaudz atspoguļot tās debates, kas bija komisijā. Un komisijā šos priekšlikumus kā ļoti kaitīgus... nevis piedāvāja papildināt... Kompromisa redakciju tur vienmēr varēja ļoti ātri atrast (man, protams, nebūtu arī iebildumu veidot to kā atsevišķu punktu), bet Krupņikova kungs, kuram jūs grasāties izmaksāt naudu... Viņam jau nepatīk šie priekšlikumi: kādēļ lai šo naudu novirzītu šādiem mērķiem?

Vienīgā lieta, kur Krupņikova kungs bija kaut cik gatavs piekāpties, - tas ir 18. priekšlikumā paredzētais punkts. Ar lielām sāpēm, ar lielām grūtībām viņš piekrita, ka daļa no naudas tomēr būtu izmantojama Biķernieku meža, Dreiliņu meža, Rumbulas, Mežaparka, Šķēdes kāpu, Daugavpils un citu holokausta memoriālo vietu uzturēšanai, labiekārtošanai.

Tā ka - uzsvars uz holokaustu, nevis uz komunistiskā režīma nozieguma vietu uzturēšanu un atjaunošanu... ņemot vērā, ka tomēr tas likums ir būvēts uz to, ka šo netaisnību nodarīja Padomju Savienība, nevis nacistiskā Vācija, kura atņēma šos īpašumus pirmām kārtām... kurus pēc tam nevarēja atgūt Latvijas ebreju pēcnācēji vai citi ģimenes locekļi.

Tāpēc es saku vēlreiz: varētu būt pat šis kā papildinošs... Komisijā to neviens negribēja atbalstīt. Šadurska kungs... tostarp - deputāti no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Arī neliela piebilde.

Es arī piekrītu Šadurska kungam un atbalstītu simtprocentīgi, ko viņš saka, ja viņš piekristu, ka īpašumus taču atņēma komunisti, nevis nacisti. Šadurska kungs taču zina vēsturi ļoti labi. Es domāju, ka Šadurska kungs neapgalvos, ka 1. jūlijā, ienākot vācu karaspēkam...

Kā jau es teicu, tiem ebrejiem, kas piekopa jūdaismu, piederēja fabrikas, daudzstāvu nami, bankas un citi īpašumi. Kāpēc es to saku? Redziet, tā ironija... vai ir vai nav... nebūtu bijusi, ja Terezīnas deklarācijā būtu pieminēti... kaut ar vārdu... komunisti.

Un es arī pilnīgi saprotu - Rietumeiropā komunisti nekādu lielo ļaunumu nenodarīja ne ebrejiem, ne arī jūdiem. Un loģiski, ka Terezīnas deklarācija kā tāda ir domāta un sacerēta, pārsvarā izejot no tām pozīcijām, kādas bija Rietumeiropā.

Te varētu pārmest Šadurska kunga pārstāvētās partijas vadītajai Ārlietu ministrijai, kura pievienojās šai deklarācijai, ne ar vārdu neieminoties, ka Latvijai nav tādu īpašumu, kurus būtu atņēmuši... nu es runāju par lieliem īpašumiem, nevis par pulksteņiem vai kaut kādiem sīkumiem... Tātad šie nekustamie īpašumi, kas ir aprēķināti... tos visus atņēma komunisti.

Likums tiek tulkots starptautiski. Tātad, ja mēs iztulkojam šo likumu, zināmā mērā izrādīs interesi dažādas Amerikas ebreju organizācijas, cionistu organizācijas... Arī Izraēlā ir liela interese par šo likumu. Tas tiks iztulkots, teiksim, angļu valodā, kā arī citās valodās, un tā anotācijā visi izlasīs atsauci uz Terezīnas deklarāciju. Bet tā ir blēdība.

Nu kaut kā taču tā blēdība ir jālabo. Mēs taču nevaram, teiksim, šādu neprecīzu likumu, kurā nav ne vārda par to, ka šie padomju... īpašumi kaut kādā veidā... kas ir komunistu atņemtie īpašumi, jāatdod.

Mēs visu laiku laipojam, visu laiku tā kā runājam aplinkus; jaucam, kā es teicu, reliģisko piederību ar etnisko izcelsmi, atsaucamies uz Terezīnas deklarāciju, kam ar šo nav nekāda sakara, un tādā veidā radām tiešām priekšstatu, ka mēs esam tie ļaunie, kas, lūk, negrib atdot kaut kādus nacistu... īpašumus, lai gan mēs zinām, ka tie neatdevēji paši bija komunisti un paši tie komunisti arī šos īpašumus atdeva.

Nu, tāda neliela piezīme.

Tāpēc es, protams, nedomāju, ka šie priekšlikumi, ko iesniedza Dombravas kungs vai es, vai, teiksim, Nacionālā apvienība, kaut ko var izmainīt cilvēku, kuri jau iepriekš ir vienojušies, domāšanā. Nu, daži varbūt aiz vientiesības, daži varbūt par nelielu, bet taisnīgu samaksu.

Bet jebkurā gadījumā, es domāju, Šadurska kungs vismaz centīsies saglabāt savu godu - neieies vēsturē kā pilnīgi pārdevies, teiksim, draņķis un atbalstīs...

Kopumā šo likumprojektu, protams, neatbalstīs, jo, nebūsim naivi, uzlabot kaut ko šajā likumprojektā - tas būtu tas pats, kas uzlabot Ribentropa-Molotova paktu, teiksim, pierakstīt klāt, ka padomju karaspēks te varbūt ienāks vienu dienu vēlāk, lai cilvēki var, saprotiet, iztīrīt zobus un sapakot čemodānus pirms nosūtīšanas uz Sibīriju.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu... ar lūgumu ievērot savstarpēju cieņu debatēs.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka... Jā, Dombravas kungs minēja, ka vajadzētu plašāk ziņot par to, kas notika komisijā. Es kā ziņotājs nevēlos atkārtoties, jo komisijā mēs jau tad, kad likumprojektu gatavojām izskatīšanai pirmajā lasījumā, vienojāmies, ka mēs nepaplašinām likuma tvērumu, un pie katra priekšlikuma šo teikt es nevēlos, ieskaitot - arī pie šī paša. Un 14. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par komentāru.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 15, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Virkne nākamo priekšlikumu ir saistīti ar 6. panta pirmās daļas 7. punktu.

15. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēt un nav arī pieprasījuši balsojumu. Līdz ar to deputāti neiebilst.

Ir tomēr pieprasīts balsojums, bet tas ir nokavēts.

Turpinām. Skatīsim 16. priekšlikumu. Lūdzu!

M. Bondars. 16. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kurš arī skar 6. panta 1. punkta 7. apakšpunktu. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad - ko paredz mūsu priekšlikums? Tas paredz, ka vismaz pieci procenti no šīs atlīdzinājuma summas - 40 miljoniem - tiek novirzīti ebreju kapu sakopšanai un labiekārtošanai virknē pilsētu. Tātad uzskaitītas tās pilsētas, kurās dzīvoja tie ebreji, kuru naudu pašreiz mēs dalām ar šo likumprojektu.

Kāpēc šāds priekšlikums? Pirmkārt, tāpēc, ka daudzās no šīm vietām šie kapi izskatās... ļoti nožēlojamā stāvoklī, un mēs bijām nedaudz izbrīnīti, ka jau esošajā likumprojektā šāda norma nebija iekļauta. Tāpēc tāds rosinājums tagad.

Otrkārt, iesniedzām tagad, jo iepriekšējā reizē tika noraidīts priekšlikums ziedot naudu ebreju memoriāla, holokausta memoriāla, uzturēšanai. Līdz ar to daudziem cilvēkiem Latvijā ir izveidojies priekšstats, ka iesniedzējiem īsti nerūp pirmskara ebreju piemiņas saglabāšana un ka šis likumprojekts nav saistīts ar vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, bet ka drīzāk tas ir saistīts ar vienas ļaužu grupas - nelielas, bet izveicīgas - vēlmes tikt pie naudas, izmantojot holokaustu, izmantojot labvēlīgu politisko konjunktūru tagad, un šādā veidā tikt pie līdzekļiem, kurus izmantot, nevis lai saglabātu holokaustā nogalināto ebreju piemiņu, bet lai izmantotu tādiem stipri laicīgākiem mērķiem, kā, piemēram, savas veselības aprūpes nodrošināšanai. Uzskatām, ka tas, protams, nav labi, nav smuki, un aicinām kolēģus šo situāciju mainīt, neskatoties uz to, ka komisijā šis priekšlikums tika noraidīts.

Nepatika Krupņikova kungam summa (Skaņas pārrāvums.)... kad, kā saka, precīza summa... Mēs gan teicām, ka tas ir... var jau arī vairāk, tas jau nav obligāti, kā saka, bet nu vismaz - vismaz! - pieci procenti. Nu, uz 20 pilsētām tas nemaz nebūtu tik daudz. Kopumā tā kā bija atbalstāma tā ideja, bet summu negribējās ziedot. Es uzskatu, ka tas, protams, nav labi.

Es aicinu kolēģus - atbalstiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Jā, runājot par šo priekšlikumu, man jāaicina tomēr to neatbalstīt, jo pirmām kārtām nav saprotams, pēc kādiem parametriem ir nosauktas šīs apdzīvotās vietas.

Man ir tā laime bijusi dzīvot vienā no Talsu rajona (šobrīd - Talsu novada) pilsētām - Valdemārpilī. Starp citu, ļoti mājīga pilsētiņa, bet arī Valdemārpilī atrodas ebreju kapi; par tiem var informāciju ikviens apskatīt internetā.

Tāpat, protams, Latgalē ir daudzas vietas... arī pats esmu apmeklējis... kur ir atrodami gan ebreju apbedījumi, gan, protams, arī holokausta memoriālās vietas. Un šajā sakarā, protams, šādu priekšlikumu, uzskaitot tieši šādas apdzīvotās vietas... tas ir klaji nekorekti.

Aicinu drīzāk atbalstīt 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, ka tā nauda ir paredzēta... tai skaitā - holokausta memoriālo vietu uzturēšanai un labiekārtošanai Biķernieku mežā, Dreiliņos, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā, Šķēdes kāpās, Daugavpilī un citās vietās.

Latvijā šobrīd jau daudzas memoriālās vietas, kas attiecas tieši uz holokaustu, pēc man pieejamās informācijas, tiek uzturētas tieši par... vai arī plāksnes pat uzstādītas... par privātiem līdzekļiem. Valsts īpaši nav iesaistījusies šo memoriālo vietu uzturēšanā. Un tieši tāpēc arī šāds priekšlikums - lai atbalstītu tos, kuri šīs memoriālās vietas visā Latvijā uztur. Varbūt ir jāizveido arī jaunas... nu, piemēram, Valdemārpilī.

Valdemārpilī... tieši holokausta notikumu sakarā... es neatceros, ka tur būtu kāda iezīmēta tieši kā tāda speciāla memoriālā vieta. Runā, ka it kā esot - ar kaut kādām divām necilām piemiņas plāksnēm, bet tas būtu droši vien Talsu novada pašvaldībai noteikti jālabo, lai tiktu godāta arī Talsu novadā ebreju piemiņa. Un sagadīšanās pēc arī Nacionālā apvienība ir pie varas Talsu novadā. Taču šajā priekšlikumā, nu, vismaz pirmšķietami, nekas par Talsu novadu pat nav minēts. Tas, man liekas, ir klaji nekorekti pret attiecīgo kopienu, kas dzīvoja Talsu novadā.

Un man vēl arī jāatgādina, ka tieši Valdemārpils (tās agrākais nosaukums - Sasmaka) bija ebreju tirdzniecības centrs - ar ļoti vērā ņemamu ebreju kopienas īpatsvaru. Tur bija arī sinagoga, kura šobrīd ir diezgan nolaistā stāvoklī un vairs nav nekāda... ne miņas no sinagogas. Padomju laikā tika izmantota kā... sagāde, manuprāt... vai arī atradās blakus. Un pēc tam, vienkārši pārņemot... Es pat nezinu, ko vēlāk, Latvijai atgūstot neatkarību, pašvaldība ar to bijušo sinagogas ēku izdarīja. Grūti pateikt.

Nu lūk. Un šajā gadījumā... aicinu atbalstīt tieši 18. priekšlikumu, protams, uzsverot tās memoriālās vietas, kas Latvijas iedzīvotājiem ir labāk zināmas, teikšu tā.

Taču pieļauju, ka arī citās šādās vietās var ieguldīt šo naudu, un tas arī būtu vēlams, jo ir tāds teiciens... gan dzimtu pētniekiem, gan pat armijas amatpersonām... Esmu manījis, ka tā ir pat devīze: “Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī.” Pēc šā principa arī aicinu vadīties.

Aicinu neatbalstīt šo. Aicinu atbalstīt 18. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Priekšlikums ir ļoti pamatots. Un - kāpēc?

Es iesaku visiem... labi, es varu ieteikt, varu neieteikt, tāpat jau nevienam lielas intereses par to nav... Es domāju, ka Nacionālajā bibliotēkā var iepazīties ar grāmatu “Holokausta industrija” (izdota Amerikas Savienotajās Valstīs, autors - Finkelsteins). Grāmatā aprakstīti pētījumi, ka dažādu ebreju organizāciju, biedrību vadītāji ir saņēmuši milzu summas, daži - pat vairākus miljonus. Šīs summas ir saņemtas no Vācijas, Šveices bankām, no Francijas dzelzceļa, kas it kā ir nodarbojies ar ebreju transportu, un dažādām citām organizācijām.

Summas ir rēķinātas tajā laikā... pārsvarā tie pētījumi ir par sešdesmitajiem, septiņdesmitajiem gadiem... līdz astoņdesmitajiem... doičmarkās - miljardiem, bet, pārrēķinot dolāros vai eiro, tur tik un tā ir miljardi. Un izrādās, ka liela daļa naudas nav piešķirta daudziem nacistu represētajiem, vienkāršiem cilvēkiem, un naudu nav saņēmuši pat daudzi koncentrācijas nometnēs cietušie, kas uz to laiku ir bijuši dzīvi, - ne ārstniecībai, ne kaut kādam uzturam, ne kaut kādai palīdzībai -, bet to ir iztērējuši šo organizāciju vadītāji un viņiem pietuvinātie, viņu radinieki un tā tālāk. Respektīvi, tie paši, ko apraksta Braiens Marks Rigs savā grāmatā, - kas ir bijuši vērmahtā, dienējuši labos apstākļos kā virsnieki un bijuši tur pulkveži, admirāļi un ģenerāļi, pēc tam acīmredzot arī ir piesavinājušies daļu no šīm kompensācijām.

Tāpēc precizitāte ir vajadzīga. Un, es domāju, tieši tas, ka šeit ir norādīts, kur tā nauda aiziet... Kā saka, vienmēr nāk lietai par labu kaut kāda stingrība un kontrole pie līdzekļu sadales, tāpēc es aicinu atbalstīt.

Es nesaku, ka obligāti tas notiks pie mums, bet es domāju... ja kaut kas notiek Amerikas Savienotajās Valstīs un par to ir uzrakstīta grāmata, kas saucas “Holokausta industrija”, man nav ne mazāko šaubu, ka tas pats var atkārtoties arī Latvijā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei. Lūdzu!

I. Indriksone (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es gribētu viest skaidrību, kāpēc tieši šo apdzīvoto vietu kapsētas, ebreju kapsētas, ir minētas mūsu, Nacionālās apvienības, priekšlikumā ļoti precīzi.

Tika iesniegts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā saraksts ar īpašumiem, kuru kadastrālās vērtības izteiksme tika pārvērsta šajos 40 (Skaņas pārrāvums.)... kas tiks izmaksāti nodibinājumam.

Un šīs kapsētas ir tieši saistītas ar šo teritoriju... Ebreju kopienas kapsētas - tās ir saistītas ar tiem īpašumiem, par kuriem šis finansējums tika noteikts, aprēķināts un tiks izmaksāts nodibinājumam.

Gribētu varbūt sīkāk pakavēties pie tā, kāpēc tik būtiski - arī mūsuprāt... Liekas, ka šī nauda būtu jāiegulda, kaut tikai piecu procentu apmērā, šo kapsētu labiekārtošanā un sakopšanā... un arī piemiņas, varētu teikt... un cieņas izrādīšanā ebreju kopienai tieši no tām apdzīvotajām vietām... kuru īpašumi tagad tiks kompensēti.

Kā piemēru varu pieminēt Talsu novadu. Feldmana kungs laikam nezina, ka Sabile un Sukturi arī ir Talsu novadā. Viņš teica, ka nav nekāda sakara ar Talsu novadu. Šīs divas kapsētas - Sukturu kapsēta un Sabiles ebreju kapsēta - šajā priekšlikumā ir nosauktas.

Un gribu pieminēt tieši Sukturu kapsētu, kas ir Talsu piepilsētas kapsēta, kur faktiski Talsu ebreju kopienas ļoti seni kapi izskatās... diezgan bēdīgā stāvoklī. Pēdējos gados tur sakopšanas darbi gan ir veikti, bet... Pirmos sakopšanas darbus tur veica pirms vairākiem gadiem tāda, varētu teikt, tūristu grupa - aktīvisti, kas ieradās no Vācijas un, kā nu mācēja, kā nu prata, ar cirvjiem, zāģiem... izcirta krūmus, sakrāva tos nenormāli lielās kaudzēs. Faktiski kapsēta pārvērtās par zaru kaudžu ieskautu vietu meža nomalē, un pēc viņu aizbraukšanas vietējā biedrība, Talsu pauguraines dabas parka atbalsta biedrība, bija spiesta labot šo neatbilstošo kopšanu un sakopšanu un ar pašvaldības atbalstu sakārtoja šo kapsētu... vismaz cienījamā veidā... novācot visas šīs zaru kaudzes un pielabojot to, kas bija nodarīts. Bija nodarīts vairāk ļauna nekā laba.

Tajā pašā laikā arī Sabilē ar pašvaldības atbalstu un mākslinieka Feldberga kunga atbalstu un iniciatīvu ir izveidota ļoti skaista piemiņas vieta... pirms apmēram trim gadiem... tieši Sabilē - ebrejiem un tām, varētu teikt, traģiskajām atmiņām, kādas tur bija. Pasākumā toreiz piedalījās arī Izraēlas vēstniece. Bet diemžēl neesam ne reizi sajutuši, ka arī ebreju kopiena izrādītu interesi gan par mazo piemiņas vietu, gan arī kapsētu sakopšanu, labiekārtošanu.

Man liekas, tas būtu viens no pirmajiem un vissvarīgākajiem darbiem un nozīmīgākajiem ieguldījumiem - tur šo finansējumu ieguldīt, tāpēc ka varbūt tieši šīs apdzīvotās vietas un šīs kapsētas... ka tās ir tieši saistītas ar to īpašumu vērtības atlīdzinājumu, kas ir noteikts šajā likumā.

Man, protams, paldies jāsaka arī par to, ka tika aicināts atbalstīt komisijas priekšlikumu. Šo priekšlikumu mēs aicinājām veidot no Nacionālās apvienības priekšlikuma, nenorādot procentus, bet vismaz idejiski ieliekot šīs memoriālās vietas.

Memoriālās vietas ir memoriāli, tās ir lielākās un nozīmīgākās, taču katrā apdzīvotā vietā, kur ir bijusi ebreju kopiena vai kur varbūt neliela vēl ir, ļoti svarīgi ir izrādīt tai cieņu un godu un sakopt un labiekārtot šīs senās kapsētas, lai cieņpilni varētu izturēties pret kopienas vēsturi un tradīcijām.

Tā ka, es domāju, šis priekšlikums ir ļoti būtisks.

Aicinu atbalstīt 16. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem otro reizi. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Feldmana kungs nosauca divus iemeslus, kāpēc nevar balsot par šo priekšlikumu. Bet Ilze Indriksone jau faktiski pateica to, ko es gribēju teikt. Tātad - ka nav korekti minēt šīs apdzīvotās vietas...

Nu, ja kolēģi iepazītos ar likumprojektu... Likumprojektam ir arī pielikums, un tur ir minētas apdzīvotās vietas, kuru īpašumus grib kompensēt, un ebreji, kuriem tie kādreiz ir piederējuši šajās vietās. Un šie kapi, par ko mēs esam iesnieguši... tie ir tieši tur.

Tā ka, ja grib ņemt naudu, izmantot šo ebreju naudu, tad būtu labi tieši viņu kapus sakopt. Es domāju, ka tas ir diezgan korekti.

Kas attiecas uz otru lietu, uz Talsiem, - ka nav korekti, ka nav Talsos, nav apkārtnē... Nu Talsos ir gan, un to jau minēja arī Indriksones kundze. Un, tā kā es pats šo sarakstu stādīju, diezgan detalizēti iepazinos... un Sukturi ir tā lielākā... cik es saprotu, arī ebreju kapsēta Talsu novadā, līdz ar to es domāju, ka... Ja tagad šīs bažas ir kliedētas, tad Feldmana kungs un JKP, es domāju, droši vien var arī atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 16. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 14, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Skatīt šo likumprojektu mēs turpināsim pulksten 15.30.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”. Trešais lasījums.

Atbildīgās komisijas, proti, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars. Kolēģi, mēs esam pie 17. priekšlikuma, kas ir par 6. panta 1. punkta 8. apakšpunktu.

17. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Tas daļēji ir atbalstīts un iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Mūsu priekšlikums paredz to, ka ne mazāk kā viens procents no atlīdzinājuma summas tiek izlietots holokausta memoriālo vietu uzturēšanai un labiekārtošanai Biķernieku mežā, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā un Šķēdes kāpās.

Kāpēc iesniedzām šo priekšlikumu? Tāpēc, ka iepriekšējā reizē noraidīja priekšlikumu piešķirt; tajā nebija uzskaitīts konkrēti, kuras ir šīs memoriālās vietas, bet vienkārši pateikts - piešķirt holokausta memoriāliem Latvijā.

Un arī tāpēc, ka pašā sākumā, kad tika iesniegts šis likumprojekts, mēs konstatējām, ka papildus visādām labām lietām, tādām kā, piemēram, savai veselības aprūpei un sportam, un tādiem dažādiem vērtīgiem pasākumiem... papildus tam nebija minēti holokausta memoriāli. Tas bija diezgan dīvaini.

Lūk, tāpēc tagad, uz trešo lasījumu, esam iesnieguši priekšlikumu, kurā, tā sakot, ir sašaurināts līdz minimumam. Ja negribas to naudu tērēt šādiem mērķiem kaut cik būtiskā apmērā, tad minējām - vismaz vienu procentu. Tas nav pārāk daudz. Tad paliek 99 procenti - visam kam varēs tērēt. Tātad gan slimnīciņai, gan, vārdu sakot, visam pārējam, kas jau nu te ir izcīnīts. Lūk!

Un minētas te ir tikai piecas vietas, kuras ir jau samērā labi uzturētas, un tāpēc tur arī pārāk daudz tās naudas neaizietu. Bet nu pieklājības pēc... ņemot vērā, ka tiešām tā ir faktiski to cilvēku, kuri tur guļ, nauda, tas, es domāju, būtu diezgan korekti - atbalstīt šo cilvēku piemiņas uzturēšanu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Debates jau tika slēgtas.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos bilst, ka 17. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tā kā runātājs debatēs ir lūdzis atbalstīt šo priekšlikumu, mums par to ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 15, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Paldies, kolēģi.

18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas, protams, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Par šo priekšlikumu, uzreiz saku, es neprasu balsojumu. Ir ļoti labi, ka šādu priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi, jo cilvēki jautāja... man jautāja cilvēki, vai tā var būt, ka ebreju kopiena neuztur holokausta piemiņas vietas, un teica, ka to noteikti... No tās retorikas, kas izskanēja no zināmiem politiķiem un bija ar tādu antisemītisku, teiksim, noskaņu, varēja rasties tāds iespaids, ka tas nenotiek. Tagad ar šo priekšlikumu tas tiek novērsts.

Turklāt kārtības labad man jāatzīmē, kā jau es teicu savā iepriekšējā debašu runā par ebreju kapiem, ka, piemēram, tai pašā Valdemārpils apkārtnē... man jāatzīmē, ka ir arī holokausta memoriālā vieta tieši Talsu novada “Medņu” viensētas tuvumā, un tur tika nogalināti 56 ebreji 1941. gada augustā. Un 2007. gadā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome šajā slepkavības vietā uzstādīja memoriālo plāksni un vispār sakopa to vietu. Un tas, jāatzīmē, notika par šīs biedrības līdzekļiem.

Šis ir viens piemērs, kas vairāk attiecas uz manu dzimto pusi, tāpēc es... dabiski, ka es interesējos vairāk par savu dzimto pusi. Droši vien ir arī... es zinu, ka arī Latgalē ir šādas vietas, kur tieši par privātiem līdzekļiem tas ir ticis darīts.

Tātad jebkuri apgalvojumi, ka ebreju kopiena nerūpētos par savām memoriālajām vietām, neatbilst patiesībai, ir klaji maldinoši.

Un tāpēc es vēlreiz atkārtoju, ka neprasu balsojumu par šo priekšlikumu, es atbalstu šo priekšlikumu. Tas ir skaidrības labad - lai būtu atspēkojums potenciāli antisemītiski noskaņotu politiķu retorikai, kas izskan Latvijas publiskajā telpā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Balsojums par 18. priekšlikumu netiek lūgts, un deputāti atbalsta.

M. Bondars. 19. - deputāta Dombravas priekšlikums. Saistīts ar 6. panta otro daļu. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Es pat kaut kādā ziņā ceru, ka šo manu priekšlikumu Saeima neatbalstīs, ņemot vērā, ka kopumā likumprojektā nav atbalstīti Nacionālās apvienības deputātu iesniegtie priekšlikumi, jo šis ir tiešs ceļš, kā tas likums var nonākt Satversmes tiesā un zaudēt... vai arī Valsts prezidents varētu to neizsludināt.

Tātad šajā panta daļā ir teikts, ka fondam piešķirtos finanšu līdzekļus var izlietot arī sociālās un materiālās palīdzības sniegšanai tiem Latvijas teritorijā holokaustā cietušajiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas.

Te būtu ļoti svarīgi precizēt... protams, ja kādam ir vēlme, lai tas likums vismaz kaut kādu cerību saglabātu, izietu caur Satversmes tiesu... saprast, ka mums ir likums par politiski represētām personām, kur tātad ir... Šis likums ir sadalīts divās daļās - kā tiek atzīti politiski represētie, kuri ir cietuši komunistiskā režīma noziegumos, un kā tiek atzīti politiski represētie, kuri ir cietuši nacistiskā režīma noziegumos.

Tāpēc es esmu iesniedzis priekšlikumu, ka - vēlreiz atkārtoju! - sociālā, veselības aprūpes un materiālā palīdzība būtu sniedzama Latvijas politiski represētajām personām, kuras dzīvo Latvijā un ārpus Latvijas, tātad gan tiem, kas cieta komunistiskā režīma noziegumos, gan tiem, kas cieta nacistiskā režīma noziegumos, gan tiem, kas dzīvo Latvijā, gan tiem, kas dzīvo ārpus Latvijas.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 19. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 14, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 20. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Tas skar 6. panta trešo daļu. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Jā... nu, es ceru, ka kolēģi no Jauno konservatīvo frakcijas, JAUNĀS VIENOTĪBAS, Zaļo un Zemnieku savienības... Nu, par “Attīstībai/Par!”... es mazāk ticu tai iespējamībai, ka tur kāds varētu pamosties...

Bet tātad... Ja šis likums vismaz sākotnēji bija iecerēts, lai tas veidotu vēsturisko taisnīgumu, lai atlīdzinātu to postu, ko izdarīja divi totalitārie režīmi, tad būtu tikai pareizi, ja mēs skaidri nodalītu, ka no šī likuma labumu jeb līdzekļus naudas izteiksmē (vai citādi) nedrīkst gūt nacistiskās Vācijas un PSRS represīvo iestāžu bijušie darbinieki un aģenti, kā arī personas, kuras ir bijušas Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas, Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedri.

Tātad, vienkāršiem vārdiem runājot, nedrīkst labumu gūt gestapo darbinieki, kas īstenoja holokaustu, nedrīkst labumu gūt čekas darbinieki, kas īstenoja holokaustu, un nedrīkst labumu gūt Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas (NSDAP) biedri vai Komunistiskās partijas biedri, kas politiski atbalstīja genocīdu un holokaustu.

Aicinu šo ļoti loģisko priekšlikumu atbalstīt.

Es tiešām aicinātu, ja kādam liekas, ka šis nav atbalstāms... Es pieļauju, ka SASKAŅA, protams, būs absolūti pret to, jo citādi viņu pārstāvji noteikti nevarēs saņemt atbalstu, bet visiem citiem es tiešām neredzu iemeslu, kāpēc balsot “pret” to.

Tāpēc vēlreiz aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es atbalstītu šo priekšlikumu, tāpat kā mēs atbalstījām arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, jo viedoklis ir tāds - jo vairāk precīzu norāžu, kam šī nauda jāiztērē, jo labāk. Kāpēc? Es paskaidrošu.

Ja mēs... Nu daudzi saka, ka nevajag tik sīki norādīt, kādiem mērķiem tiek piešķirti šie līdzekļi, kā šī nauda tiek sadalīta (vai tā ir ārstniecībai, vai tā ir kapiem vai reliģiskiem objektiem), un ka gan jau šis fonds, kas šo naudu saņems, pats zinās. Diemžēl tā tas nav.

Piemēram, viens kuriozs: mēs atteicāmies mainīt likuma nosaukumu. Vai jūs zināt: ja šo likumu pieņem šādā redakcijā, bez precizējumiem, tad šo naudu var saņemt, piemēram, arī palestīniešu biedrība Latvijā? Ja jūs ieiesiet internetā un paskatīsieties, kas ir palestīnieši, tad te ir rakstīts... es tagad skatos Vikipēdijā... ka palestīnieši ir autohtoni senebreju pēcnācēji un gēnu pētījumi norāda uz senebrejiem kā ticamākajiem mūsdienu palestīniešu senčiem; to apstiprina arī vēl 19. gadsimta pirmajā pusē pastāvējušās jūdaisma paražas. Respektīvi, palestīnieši ir tie paši ebreji (hebrew), kuri Osmaņu impērijas laikā pārgāja islāmā.

Es pieminu to tikai tādēļ, lai parādītu to paradoksu, ka, sacerot neprecīzus likumus un izfantazējot... teiksim, pēc reliģiskās piederības atņemtus īpašumus pierakstot kaut kādai etniskai grupai, mēs varam nonākt tādā ļoti kuriozā situācijā. Kā jau es teicu, ebreji ir gan karaīmi, gan lielākā daļa palestīniešu. Protams, pēc tam viņi ir sajaukušies ar arābiem un tā tālāk, bet viņu tradīcijas atšķiras no arābiem, un tāpēc viņus sauc par palestīniešiem, lai gan tie ir tie paši hebrew pēc izcelsmes. Un, kā Vikipēdijā ir pieminēts, arī pēc tagadējiem gēnu pētījumiem izrādās, ka tie ir tie paši ebreji.

Tātad - pierādiet man, ja kādam nepatīk... ka kāda Rīgā izveidota palestīniešu biedrība nevarētu pretendēt vai pierādīt tiesā, ka viņiem pienākas daļa no šīs naudas, ja mēs rakstām: tikai ebreji.

Tāpēc es vēlreiz saku: jo precīzāks likums un jo vairāk norāžu - jo labāk.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Dombravas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 14, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 21. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas skar 6. panta trešo daļu. Un tas komisijā arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Jā, šis priekšlikums ir tāds, ka mēs aicinām papildināt 6. pantu ar šādu tekstu: “Atlīdzinājumu aizliegts izmantot saimnieciskās darbības īstenošanai, kuras mērķis ir gūt peļņu.”

Tātad šis teksts šādā redakcijā bija iekļauts 2007. gadā, kad ebreju kopiena iesniedza (liekas, tā bija pirmā reize) Saeimā līdzīgu likumprojektu, un tur šāds teksts toreiz bija iekļauts, tāpēc man likās, ka nevajadzētu būt lielām problēmām šo tekstu ebreju kopienai un iesniedzējiem atbalstīt arī šoreiz. Diemžēl komisijā tas atbalstu neguva, jo Krupņikova kungs sākumā teica, ka problēmas gan esot, kad es atgādināju, ka tas jau ir bijis viņu pašu, kā saka, tekstā pirms gadiem. Nu jā, nu tad, vārdu sakot, it kā nebija problēmas, ka varētu, ja... bet nu tomēr... tomēr tad uzreiz arī komisija balsoja un to noraidīja.

Es domāju, ka tas būtu atbalstāms un tas noņemtu arī bažas, kas daudziem ir par to, ka šī nauda var tikt izmantota peļņas gūšanai vai kaut kādiem citiem... citām darbībām un mērķiem, kas nav saistāmi, teiksim, ar to cēlo, labo gribu, ko šeit deputāti paudīs. Un tāpēc mēs aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Nereti mēs te esam dzirdējuši, ka tiek kritizēta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja vietniece, es pat teiktu - dažreiz nepelnīti, jo nu... ja ziņo par šādu punktu, tad tomēr būtu korekti pastāstīt, kāpēc iepretim iepriekšējām reizēm, kad Saeima ir atdevusi vienu vai otru īpašumu ebreju kopienai (tā saucamai)... toreiz šis punkts bija iekļaujams, bet šobrīd tas likumā nav iekļaujams.

Tāpat arī būtu korekti atspoguļot debates, kas norisinājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur Krupņikova kungs neslēpa, ka mērķis ir gūt peļņu.

Tāpēc, es domāju, ja tiešām tie mērķi bija cēli, nevis peļņas gūšana, tad šādi priekšlikumi būtu jāatbalsta un jāpasaka skaidri un gaiši, ka šī nauda nav izmantojama peļņas gūšanai.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos teikt (lai būtu korekts, kā minēja Dombravas kungs), ka par peļņas gūšanu nebija ne runas un 21. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 14, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 22. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Tas skar 6. panta 3. daļu un ir saistīts ar līdzekļu izmantošanu nākamajos saimnieciskajos gados, ja šie līdzekļi nav izmantoti kārtējā gadā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Paldies.

23. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas zināmā mērā papildina likumprojekta 7. pantu ar jaunu pirmo un otro daļu. Un šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 24. - deputāta Dombravas priekšlikums, kas arī ir par likuma 7. pantu. Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 25. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, kas arī ir par 7. pantu un izsaka to noteiktā redakcijā. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23. un 28. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums par 8. pantu un tā nosaukumu. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 27. - deputāta Dombravas priekšlikums par 8. panta pirmo daļu. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Šis priekšlikums faktiski nav balsojams, ņemot vērā iepriekš noraidītos priekšlikumus, bet es vēlos arī Saeimas sēdē protokolam atzīmēt, ka, debatējot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, tika skaidri norādīts arī no juristu puses, ka nav šobrīd likumā pateikts, kas tad veido šo fonda padomi. Un tā ir principā ļoti liela kļūda, ka ir pateikts - fonda padomē ir jāpiedalās Finanšu ministrijas pārstāvjiem, bet tālāk par fonda padomi, par to, kā lēmumi tiks pieņemti šajā padomē un tamlīdzīgi, nekas pateikts nav. Un tas ir... šis likums ir juridisks brāķis. Tā nevar izmantot 40 miljonus eiro valsts naudas, pēc tam nekādu uzraudzību neparedzot, un paļauties, ka visa tālākā naudas pārdale notiks godīgi un taisnīgi.

Es tāpēc vēlreiz saku - par šo priekšlikumu neprasu balsojumu, bet norādu, ka tur mums būs ļoti lielas problēmas, jo šobrīd nav nekur likumā pateikts, kā precīzi fonda padome ir jāizveido.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Balsojums netiek lūgts, un deputāti piekrīt komisijas viedoklim, šo priekšlikumu neatbalstot.

M. Bondars. Paldies, kolēģi.

28. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas rosina aizstāt pirmajā daļā vārdus “Saskaņā ar šā likuma 6. pantu [..]” faktiski ar vārdiem “Fondam piešķirto no valsts budžeta izmaksāto līdzekļu izmantošanas uzraudzībai”. Un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 29. - arī Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir par vārdu aizstāšanu. Tas komisija ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 30. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 31. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 31. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, kurā aicināts izteikt likumprojekta 8. panta trešo, ceturto un piekto daļu noteiktā redakcijā. Un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 32. - deputāta Dombravas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts un arī ir saistīts ar 8. pantu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Šajā jautājumā es īpaši vēlētos vērsties pie deputātiem, kuri tēlo, ka viņus ļoti interesē tiesiskums. Kāpēc? Tāpēc, ka šis pants paredz, ka fonda patiesā labuma guvējs nevar būt persona, kurai ir nodokļu parādi, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā noteiktās personas vai personas, pret kurām ir uzsākts kriminālprocess.

Jaunā konservatīvā partija mīl runāt par tiesiskuma stiprināšanu un arī tiešām atsevišķās jomās ir pietiekami daudz izdarījusi šajā virzienā. Un te bija arī tāda ļoti interesanta situācija komisijā, kur Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji par šo priekšlikumu vienkārši nebalsoja, pazuda balsojumā. Nu laikam nebija atļauts balsot “par”, bet konceptuāli atbalstīja šo priekšlikumu.

Nu tad es tomēr aicinu saņemt drosmi un šajā Saeimas balsojumā atbalstīt šo priekšlikumu, jo nu... Vai tiešām kāds uzskata, ka fonda, kuram tiks uzticēts administrēt 40 miljonus nodokļu maksātāju naudas, vadībā drīkstētu būt personas, kurām ir nodokļu parādi vai kuras ir iekļautas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā... attiecīgi likumā noteiktās personas vai personas, pret kurām ir uzsākts kriminālprocess, kas liecina, ka tur ir tālu līdz labai reputācijai... Es domāju, ka tas nav pareizi. Tās personas var darboties fondā kā biedri vai tamlīdzīgi, bet noteikti ne šī fonda vadībā.

Diemžēl šobrīd fonda vadībā ir personas, kurām reputācija ir ļoti tālu no ideālas vai pat labas, drīzāk tā ir ļoti slikta. Un, es domāju, tas nav pareizi, ka mēs kā Latvijas Republikas Saeima pieļaujam, ka šādas personas turpmāk administrēs lielas naudas summas.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 32. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 16, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, visbeidzot noslēdzošais - 33. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kurš skan sekojoši: “Fonda patiesā labuma guvējs nevar būt persona, kura pati vai kuras pirmās pakāpes radinieki ir bijuši nacistiskās Vācijas vai PSRS represīvo iestāžu bijušie darbinieki un aģenti.” Šis priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Tie, kas balso par šo likumu! Nu pavisam jau drīz tas kauna pilnais mirklis būs garām un šī kaunināšanas stunda būs beigusies. Tikai pēc tam, protams, šo likumu varēsim šī Saeimas sasaukuma laikā vēl daudzas reizes atvērt vaļā, lai ikviens jūsu atbalstītājs atceras, ko tad jūs esat tur pamanījušies iestrādāt.

Bet tātad šis priekšlikums ir, manuprāt, tāds absolūtais minimums, ja jūs negribat sevi pataisīt par absolūtu izsmieklu. Tātad šis priekšlikums paredz pateikt, ka fonda vadībā nedrīkst būt personas, kuras pašas vai kuru pirmās pakāpes radinieki ir bijuši Vācijas vai PSRS represīvo iestāžu darbinieki.

Ja likums ir būvēts uz vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas... Kā tas izskatās, ja čekas vai gestapo darbinieks vai, piemēram, šī cilvēka sieva ir bijuši gestapo vai čekas darbinieki... vai vīrs, vai vecāki. Un tagad viņi lems par to, kā sadalīt naudu Latvijas ebreju kopienai...

Es norādīšu ļoti konkrēti. Ja šī norma tiks pieņemta, tad no fonda vadības būs jāpazūd nu vismaz personai, kura atbilst šim... Man liekas, tas ir absurds, ka Saeimas deputāti ir gatavi uzticēt labas gribas atlīdzinājumu par nacistiskās Vācijas un PSRS pastrādātajiem noziegumiem pret mūsu pilsoņiem... uzticēt šo naudu nacistiskās Vācijas vai PSRS represīvo iestāžu bijušajiem darbiniekiem vai šo darbinieku ģimenes locekļiem.

Tāpēc es tiešām vēlreiz, kolēģi... tūlīt jau tas likums būs pieņemts, bet, lai jūs sevi nepadarītu par absolūtu apsmieklu, es tiešām aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, lai tad vismaz tajā fonda vadībā darbojas kāds cilvēks, kuram reputācija ir labāka nekā tiem, kas šobrīd ir šī fonda vadībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kā redzam, tiešām ir radies juridisks brāķis. Es domāju, ka faktiski starp visiem brāķiem, ko dažādas Saeimas ir radījušas, šim noteikti varētu dot pirmo vietu.

Ignorēti fakti likumā par vajāšanām reliģisku iemeslu dēļ. Liela daļa deputātu nezina vēsturi, nezina, ka vēsturiski nevajāja ebrejus, bet jūdaisma piekopējus, sākot jau no Spānijas, kur katrs, kas pārgāja kristietībā, netika vajāts un varēja būt godājams tirgotājs.

Skatāmies to pašu carisko Krieviju, kur daudzi latvieši, piemēram, mācījās barona Štiglica zīmēšanas skolā, bet nez vai kāds atceras, ka barons Štiglics bija ebrejs, kurš pieņēma luterticību, kļuva godājams, apprecēja baronesi, kļuva par aristokrātu, izveidoja skolu un uzcēla greznu māju Pēterburgas vidū.

Tāpat Ļeņina vecaistēvs Blanks, kas bija ebrejs, pārgāja... kristījās pareizticībā, kļuva par godājamu pareizticīgo, viņa divi dēli uzreiz varēja mācīties Pēterburgas Kara medicīnas augstskolā.

Un tas pats, ko mēs redzam, teiksim, ka netika vajāti Trešā reiha karavadoņi, tādi kā Milks vai Vilbergs, vai Ashers, vai Rode - ģenerāļi, admirāļi. Un nekādi īpašumi viņiem netika atņemti.

Otrs, kas te ir, - ir pārkāpta, ārkārtīgi rupji pārkāpta, Satversme. Pārkāpta, es domāju, pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē, kur tiek pretstatīta Latvijas tauta, no vienas puses, ar ko ir domāti visi Latvijas pilsoņi, un kaut kāda grupa, etniska grupa, kura neesot guvusi labumu, kas, protams, ir melīgs apgalvojums... kura neesot guvusi labumu no it kā ebrejiem atņemtiem īpašumiem, kas ir pilnīga nepatiesība, jo mēs zinām, ka daudzos Latvijas deportēto bagāto cilvēku īpašumos ienāca iebraucēji no Padomju Savienības. Mēs jau neanalizēsim, cik starp viņiem bija ebreji un cik tur bija krievi vai citi komunisti, bet šajos septiņu un divpadsmit istabu dzīvokļos, ticiet man, nekādi vienkārši ebreji netika iemitināti - tur tika iemitināti visādi komisāri, čekisti, kompartijas funkcionāri un tā tālāk.

Tātad Latvijas īpašumus, pēc šī likuma, jo mēs jau neizmainījām arī nosaukumu, var saņemt tie, kas nekad nav vajāti. Tātad no Krievijas iebraukuši ebreji, tjurku tautai piederīgi hazāri, kas ir etniski, kuriem nav nekāda sakara ar ebrejiem, bet viņi sevi sauc par ebrejiem, karaīmi, kas ir ebreji, bet kuriem vācieši neko neatņēma un kurus nevajāja. Un, kā es te ironiski teicu, var jau tam nepiekrist, bet iedomājieties - ja kaut vai 10 palestīniešu Latvijā izveidos palestīniešu biedrību, tad viņi arī varēs pretendēt, jo viņi jau ir ebreju izcelsmes kā tādi, tikai viņi ir, kā saka, islāmticīgie. Un visa šī grupa iedzīvosies no Latvijas jūdu īpašumiem - komunisti, VDK aģenti, padomju kolaboracionisti, jo mēs jau noraidījām visus šos priekšlikumus.

Tāpēc es aicinu neapkaunot sevi ar tādu anotāciju, tādu virsrakstu un tādiem priekšlikumiem. Es domāju, ka prezidents to neparakstīs. Un, pat ja viņš parakstīs, tad nākamā Saeima varēs bez problēmām šo likumu izlabot un iekļaut visus politiski represētos - vispirms jau tiešām reāli tādus, kuriem nebija iespējas izvairīties, te es domāju čigānus jeb romus, kā tagad politkorekti sauc.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un kopumā balsot... un neapkaunot sevi... un kopumā balsot “pret” likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K. Šadurskis (JV).

Godātie kolēģi! Dombravas kungs, jūs kaunināt deputātus par nostāju šī likumprojekta sakarā. Es jau neteiktu ne vārda, ja jūs būtu palicis pieklājības robežās, jo pret izglītības trūkumu es patiesībā cenšos izturēties ar izpratni.

Dombravas kungs, jūs esat latvietis. Jūs esat latviešu skolā gājis. Vai tiešām jūs nejūtat atšķirību, rakstot savus priekšlikumus, starp jēdzieniem “patiesā labuma guvējs” un “patiesais labuma guvējs”? Jo runā jau, ka tas patiesais labums esot tikai viņā saulē.

Dombravas kungs, apdomājiet, ko rakstāt, ko sakāt, un palieciet pieklājības robežās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Tagad, kad mēs esam pie 33. priekšlikuma, es gribētu kopsakarā iziet cauri gan pirmajam, gan otrajam, gan trešajam lasījumam un visiem šiem priekšlikumiem, kas ir bijuši.

Esmu vērīgi sekojis līdzi šai... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā norisinājušās šīs debates, ja tā var saukt, ja tās bija debates... Atklāti sakot, debašu īsti nebija, uz pirmo lasījumu es šo likumprojektu atbalstīju, jo... ar tādu cerību, ka - lūdzu, nāciet, man stāstiet, atnāciet un izstāstiet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Ārlietu ministrija, nāciet, pastāstiet, ebreju kopienas pārstāvis X vai Y, vai Z, nāciet, pastāstiet!

Galarezultātā vairākas dienas komisijas sēdes notika un nekāda īsti skaidrojuma nebija. Tāds diezgan liels... deputātu vairākuma viedoklis par to, ka nekas netiek tā kā labots un viss paliek tā, kā ir.

Un te ir tāds maziņš stāsts par to, ka man ir tāds draugs, drīzāk īstenībā varētu teikt, ka varbūt paziņa, un viņa uzvārds ir fon Grave. Fon Graves kungs izlasīja likumprojekta anotāciju jau pirms krietna laika, un viņā tā kā ieslēdzās tāda vēsturiskā netaisnība... Un fon Graves kungs piedāvā šo vēsturisko netaisnību labot un steidzami nodibināt Zobenbrāļu biedrību, un pieprasīt atpakaļ Rīgas pili, jo viņš brauc katru dienu garām tai Rīgas pilij un skatās, un redz to Rīgas pili, un tā vēsturiskā netaisnība viņam ir kaut kur palikusi visu laiku, un tas viņam ir diezgan sāpīgs process... Es domāju, ka diezgan... tādu zobenbrāļu varētu būt ļoti daudz, kas viņam piebiedrosies.

Bet tas parāda mazlietiņ caur šo absurda humoristisko prizmu to, ka lēmumi netiek skaidroti. Un šeit līdz trešā lasījuma 33. priekšlikumam netika skaidrots ne komisijā, ne no tribīnes... Un te es negribu runāt... vai mēs runājam par ebrejiem vai romiem, vai par kādiem citiem, vienalga... Vienkārši netika skaidrots...

Mēs runājam par 40 miljoniem eiro, mēs runājam par... tiek sauktas konkrētas privātpersonas, visiem visur kaut kas ir zināms, zem galda... visi kaut ko runā, bet tā konkrēti pateikt - nē, tādas lietas nav.

Tā ka principā, es domāju, gaidiet šādu biedrību - Zobenbrāļu biedrību. Būs no sākuma... iespējams, Rīgas pils tiks pieprasīta, iespējams, vēl kāda pils. Es nezinu, bet nu tas katrā ziņā varbūt būs vairāk ar atbildēm, un skaidrāka būs šī pieprasījuma motivācija - kāpēc.

Es zinu arī to, ka ir šī drošība šeit un... drošības jautājums un ka mēs te esam parādā, bet nu tad pasakiet, ko mēs esam parādā. Nu vienkārši izstāstiet!

Es esmu Saeimas deputāts, 13. Saeimas deputāts, un es jūtu atbildību paskaidrot savu motivāciju par šo 40 miljonu eiro piešķiršanu attiecīgai privātai organizācijai, neaizskarot nekādas tautības, neaizskarot nekādas privātpersonas, bet lēmumu pieņemšanas process principā, manuprāt, neiztur nekādu kritiku.

Es šo likumprojektu neatbalstīšu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Pirmkārt, es vēlētos pateikties kopienai par aktīvo līdzdalību šī likumprojekta pieņemšanas procesā.

Otrkārt, milzīgs paldies kolēģiem par izturību šī likumprojekta izskatīšanas laikā.

Un visbeidzot - 33. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 18, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Visbeidzot... Kolēģi! Trešajā lasījumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojekts “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” tika atbalstīts. Lūgums arī jums to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 64, pret - 21, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”, trešais lasījums.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Tā, tātad sāksim izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Likumā par ostām.

1. - deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. Bet vēl par priekšlikuma būtību - atklājies, ka spēkā esošajā redakcijā nekad nav bijis noteikts ostas pilsētas jēdziens (jau kopš likums stājies spēkā, kopš deviņdesmitajiem gadiem), un Tavara kungs uzskata, ka tagad nu gan ir pienācis laiks noteikt ostas pilsētas jēdzienu. Tam nepiekrita komisijas deputāti un šo priekšlikumu noraidīja, tādēļ aicinu arī Saeimu noraidīt to.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jā, mēs arī atbildīgajā komisijā par šo punktu diskutējām. Un kāpēc šāds priekšlikums - papildināt ar 1.¹ pantu, ieviešot ostas jēdzienu? Galu galā plānotā reforma paredz pilnībā nošķirt ostu no pilsētas, kurā tā atrodas. Un es vēlreiz vēlos atgādināt, ka Rīgas gadījumā tie ir 1962 hektāri no Rīgas pilsētas teritorijas šobrīd, Ventspils osta aizņem 2208 - vairāk nekā 2000 hektārus - jeb 42 procentus no valstspilsētas teritorijas. Tā kā visās Latvijas lielajās ostās faktiski ir šīs pilsētu teritorijas, tad ostu... nošķiršana no ostas faktiski ne tikai nav nepieciešama, bet arī var kavēt gan ostas, gan pilsētas kopīgo attīstību. Par to mēs vairākkārt, minot dažādus piemērus, arī komisijā skaidri un gaiši runājām. Ne velti arī Pasaules banka savā ostu reformu rokasgrāmatā ir uzsvērusi, ka jebkuras ostu reformas procesā ir jāņem vērā gan ostas, gan pilsētas kopīgie mērķi, respektīvi, lai osta ir neatraujama no pilsētas. Un to uzsvēra arī ESPO - Eiropas jūru ostu organizācija, norādot, ka sadarbības trūkums starp ostu un tās pilsētu un iedzīvotajiem var novest pie plaisas un negatīvas attieksmes, kas kavē ostas attīstības iespējas, līdz ar to arī pilsētas attīstības iespējas. Ar šo un turpmākiem priekšlikumiem faktiski arī šajā likumā mēs skaidri pasakām... un mēs arī vēlamies noregulēt šo ostas un pilsētas savstarpējo sadarbību. Priekšlikums paredz nodefinēt šo ostu kā pašvaldību, kuras teritorijā atrodas attiecīgā osta, ieviešot terminu “ostas pilsēta”.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā varu tikai piebilst, ka priekšlikums tika noraidīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 47, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Tālāk 2. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums par citā versijā izteiktu 4. panta trešo daļu. Un tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi! Mēs runājam par 4. panta trešo daļu šādā redakcijā: “Valsts un pašvaldības zemi ostas teritorijā var nodot ostas pārvaldes valdījumā. Valsts zemi nodod valdījumā satiksmes ministrs. Pašvaldības zemi nodod valdījumā ar attiecīgās pašvaldības domes lēmumu.”

Un pašvaldības manta faktiski ir nošķirta no valsts mantas, ja mēs skatāmies uz mūsu likumdošanas būtību un arī šo terminu skaidrojumu. To skaidri noteic arī likuma “Par pašvaldībām” 77. pants un pašvaldības princips, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9. pants, kas Latvijai ir saistošs.

Pašvaldībai atbilstoši pašvaldības principiem un likumam “Par pašvaldībām” ir tiesības rīkoties ar tai piederošo īpašumu pēc saviem ieskatiem savu iedzīvotāju interesēs. Ne velti pašvaldība, pašvaldības deputāti, pašvaldības domes ir tās, kas pārstāv savas pašvaldības, savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Un valdījuma atņemšana šajā gadījumā pretēji īpašnieku gribai ar pašvaldību... kā zemes īpašnieces tiesības... ir publisks pārkāpums. Turklāt ne likumprojektā, ne jebkādos saistošajos dokumentos faktiski šāds pamatojums mums nav sniegts. Un mēs uz šo norādījām... vairākkārtīgi uz šo problēmu norādījām arī komisijā, kad šo likumprojektu skatīja, un saņēmām atbildi, ka tas ir tikai pārvaldības modelis. Bet tas, ko mēs redzam, - faktiski pašvaldības manta pilnībā pāriet citai juridiskajai formai, kas vairs nav publiski atvasināta persona ar visu no tā izrietošo.

Un atbilstoši arī Civillikuma 927. pantam īpašniekam, tai skaitā pašvaldībai, ir pilnīgas varas tiesības pār savu īpašumu, tostarp tiesības savu īpašumu nodot vai nenodot citas personas valdījumā. Šajā gadījumā es nerunāju tikai un vienīgi par Rīgu, par Rīgas gadījumu, bet runāju arī par Ventspils pilsētu, jo īpaši norādot uz to atšķirību, kāda ir starp ostas termināļa teritoriju un visu šo Ventspils brīvostas kopējo teritoriju, kas aizņem vairāk nekā 40 procentus no pilsētas teritorijas. Respektīvi, pašvaldības tiesības nodot savu īpašumu kapitālsabiedrībai ierobežo arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.

Atgādinu, ka pagājušā gada 6. oktobrī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, izskatot likumprojektu otrajam lasījumam, Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Meisteres kundze norādīja, ka ir jāpārdomā, kādas tiesības attiecībā uz pašvaldības īpašumu ir ostas pārvaldei, to precīzi nodefinējot likumā. Tas joprojām faktiski nav izdarīts - šāds precīzs definējums likumā joprojām netiek piedāvāts. Uz to mēs arī norādījām un vairākkārt aicinājām atbildīgo ministriju, Satiksmes ministriju, uz precīzu konkrēto redakciju. Nav bijusi ne ministra atbildība... un parlamentārā sekretāra priekšlikumi ne tik.

Tāpat atgādinu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Feldmana kungs šajā pašā sēdē atzina, ka Satiksmes ministrijai vēl būs jāstrādā uz trešo lasījumu. Un tā arī trešajam lasījumam mēs konkrētas redakcijas nesagaidījām. Un mūsu priekšlikumi tika noraidīti.

Līdz ar to, kolēģi, es vēlos uzsvērt, ka, atbalstot šo priekšlikumu, tiks saglabātas pašvaldības kā īpašnieces tiesības lemt par savu īpašumu, ko faktiski viņiem ir deleģējuši šīs pilsētas iedzīvotāji, pārvaldīt šo īpašumu, strādājot savu pilsētnieku interesēs.

Vēlreiz vēršu uzmanību, ka šajā gadījumā gan rīdzinieki, gan ventspilnieki, šo pilsētu iedzīvotāji, ja nav šāda redakcija, ilgtermiņā vairāk cietīs nekā iegūs labumu, tāpēc arī ir šis priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā varu teikt, ka šis priekšlikums netika atbalstīts komisijā. Bija dažādas diskusijas. Mēs arī vēlāk nonāksim līdz 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumam, kur ir vispār izteikta citā redakcijā gan 4. panta trešā, gan ceturtā un piektā daļa. Un kontekstā ar to jāsaka arī, ka šis, 2., priekšlikums par trešo daļu tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 50, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Tālāk 3. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. Tālāk ir 4. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas komisijā netika atbalstīts. Kā jau minēju, par 4. panta trešo, ceturto un piekto daļu būs 10. - komisijas priekšlikums. Šis tātad netika atbalstīts. Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! 4. - mūsu priekšlikums, tieši redakcija 4. pantā... faktiski, ja mēs runājam par ostas pārvaldi, saņemot īpašnieku piekrišanu... faktiski pie šiem nosacījumiem... es vēlos norādīt, ka īpašnieku tiesības piekrist vai nepiekrist jebkuras citas personas rīcībai ar savu īpašumu ir īpašuma tiesību pamats. Likuma “Par pašvaldībām” 77. pants noteic, ka pašvaldības īpašums ir nošķirts no valsts īpašuma un pašvaldība pati pārvalda un lieto savu īpašumu, un rīkojas ar to.

Attiecīgi rīcība ar pašvaldības īpašumu bez saskaņošanas ar to, mūsu ieskatā, pārkāpj pašvaldības iedzīvotāju tiesības un intereses. Un līdzīgi... kā jau iepriekš es arī minēju, arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs par šo priekšlikumu esam runājuši, un faktiski šī priekšlikuma būtība ir piedāvāt pašvaldības īpašumu izīrēšanu, izmantošanu vai apbūvēšanu veikt vienīgi ar pašvaldības piekrišanu, ievērojot pašvaldības kā īpašnieces tiesības.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Lai nerastos pārpratumi, šoreiz es pieteicos debatēs. Bet man ir sausi juridiski apsvērumi, ko vēlējos paust. Nu, pirmkārt, atgādināt, ka osta ir valsts stratēģiski svarīgs objekts ar īpašu darbības režīmu. Un ostas teritoriju kā tādu, pirmkārt, nosaka Ministru kabinets, un var noteikt tādu teritoriju pirmām kārtām par ostas teritoriju, kura ir attīstāma ne tikai un vienīgi ostas vajadzībām.

Un ir Satversmes tiesas spriedumi, Augstākās tiesas senāta nolēmumi, ka ostas teritoriju izveido, lai nodrošinātu sabiedrībai svarīgas intereses tautsaimniecības jomā, un likumdevējs jau sākotnēji arī šajā likumā, arī spēkā esošajā redakcijā, noteica īpašu rīcību ar ostas teritorijā esošiem nekustamiem īpašumiem, likumā paredzot ostas pārvaldes tiesības uz likuma pamata iegūt valdījumā valsts un pašvaldības nekustamos īpašumus un nosakot, ka tiesiskajās attiecībās ar valstij un pašvaldībai ostas teritorijā piederošo zemi ostas pārvalde rīkojas zemes īpašnieka vārdā, tajā skaitā tā ir tiesīga par ostas teritorijā esošo valsts un pašvaldības zemi piešķirt apbūves tiesības un pati būvēt dažādas ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus.

Šajā sakarā, tātad uz šādiem argumentiem balstoties... Šie argumenti ir zināmi arī komisijai, līdz ar to nav brīnums, ka komisijā absolūtais vairākums no tiem, kas piedalījās, noraidīja arī šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

K. Feldmans. Nav piebilstams. Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 52, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 5. - Viktora Valaiņa priekšlikums. Arī par 4. panta piekto daļu, atkal - citā redakcijā. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 6. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Izveidot 4. pantā jaunu - 5.¹ - daļu attiecīgā redakcijā. Tātad arī - ostas teritorijā pašvaldība var izmantot īpašumu savas kompetences izpildei... un tā tālāk. Arī šis priekšlikums, līdzīgi, tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 11, pret - 50, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 7. - Viktora Valaiņa priekšlikums. Par jaunu 4. panta 5.² daļu - par to, ka pašvaldība varētu vienpersoniski atprasīt ostas pārvaldes valdījumā esošo īpašumu. Šāds priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 50, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 8. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 9. - Viktora Valaiņa priekšlikums. Par jaunu sesto daļu 4. pantā - par to, ka visa apbūve jāsaskaņo ar īpašuma īpašnieku. Par to es savā debašu runā jau runāju - kādi apstākļi ir šajā lietā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi, līdzīgi šīm īpašuma izmantošanas tiesībām... mēs komisijā esam runājuši vairākkārt, arī mans kolēģis Viktors Valainis, runājot par 4. panta sesto daļu - izteikt jaunā redakcijā... par šo saskaņojumu -, ļoti skaidri parāda un norāda uz īpašnieka tiesībām rīkoties ar savu īpašumu faktiski tādā mērā, kā tas ir... viņam netiek atņemtas pavisam. Pašvaldības īpašuma nodošana valdījumā valsts kapitālsabiedrībai - es lieku uzsvaru! -, kad tiek mainīta forma no publiskas atvasinātas personas uz valsts kapitālsabiedrību, zināmā mērā... ļoti izteikti, jo īpaši Rīgas gadījumā, kur mēs arī neredzam šo piekrišanu, un Ventspils pilsētas gadījumā vēl jo vairāk, kur mēs visi deputāti esam saņēmuši arī Ventspils pilsētas lēmumu, kurā konceptuāli iebilst šim likumam... faktiski zināmā mērā mēs šobrīd to izskatām pret šo iedzīvotāju, pašvaldību domju... deleģēto pārstāvju gribu. Mēs saprotam, ka bez pašvaldības lēmuma šāda īpašuma nodošana faktiski ir uzskatāma kā pašvaldības īpašuma nacionalizācija. Šādi atņemta īpašuma izīrēšana, iznomāšana vai apbūvēšana, turklāt iekasējot par to samaksu bez īpašnieka piekrišanas, mūsu ieskatā, visnotaļ noteikti ir prettiesiska.

Ir būtiska atšķirība, vai ostas pārvalde ir atvasināta publiska persona un pakļaujas publisko tiesību regulējumam vai tā ir kapitālsabiedrība, kas darbojas privāto tiesību jomā pēc absolūti citiem darbības principiem, - princips, kas pamatā ir tendēts uz vienu - gūt peļņu, nevis nodrošināt labāku dzīvi, tai skaitā konkrētās pilsētas vai administratīvās teritorijas iedzīvotājiem... un arī darbojas pēc pilnīgi citiem principiem. Vairs nav tādas atklātības, kāda ir līdzšinējā šajā pārvaldības modelī.

Atgādinu arī, ka publiskas personas mērķis ir ļoti skaidri pateikts, tas ir sabiedrības interešu nodrošināšana un sabiedrības dzīves uzlabošana, turpretī kapitālsabiedrības mērķis, kā jau es minēju, ir pilnīgi cits, un kapitālsabiedrība darbojas pēc pilnīgi cita regulējuma. Līdz ar to pašvaldības īpašumu nodot kapitālsabiedrībai drīkst vienīgi tādos gadījumos, kad... izvērtējot visu ar valsts atbalstu saistīto regulējumu. Šāda regulējuma faktiski šajā konkrētajā likumprojektā nav, un šāda izvērtējuma, par valsts sniegto atbalstu tai skaitā, arī nav, uz ko mēs, tai skaitā es personīgi, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vairākkārt norādījām.

Līdz ar to, kolēģi, aicinu atbalstīt šo mana kolēģa Valaiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Priekšlikums komisijā tika noraidīts. Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 49, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Un te nu nonākam pie 10. - atbildīgās komisijas priekšlikuma. Tas 4. panta trešo, ceturto un piekto daļu izsaka jaunā redakcijā. Tas ir Juridiskā biroja un Satiksmes ministrijas kopdarbs. Arī šī likumprojekta precizēšanā nevar novērtēt par zemu Juridiskā biroja nopelnus, mēs arī komisijā bijām priecīgi par to, ka šis komplicētais jautājums ir kvalitatīvi atrisināts. Un arī visi, kas piedalījās, būtībā... praktiski vienbalsīgs atbalsts bija vērojams šim priekšlikumam.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Es gan nevarētu teikt, ka attiecīgajā komisijā būtu bijis viennozīmīgs atbalsts. Tas, ko... Vismaz mans novērojums visnotaļ noteikti bija, ka Juridiskais birojs drīzāk mēģināja glābt situāciju - no tiesiskās jomas -, lai nebūtu tik smagas sekas, uz kurām citstarp mēs arī norādījām, raugoties uz sākotnējo... Satiksmes ministrijas priekšlikumu.

Bet, ņemot vērā to, ka šis, 10., priekšlikums attiecas uz vairākām daļām, es runāšu gan pie trešās, gan ceturtās, gan piektās, gan 5.¹, gan septītās un devītās daļas, ko citstarp mēs nevaram izslēgt, ka šīs daļas noteikti... ar augstu varbūtību varētu tikt arī apstrīdētas. Līdz ar to, ja es runāju par trešo daļu, tad pašvaldībai piederošā zeme, piestātnes, hidrotehniskās būves, inženiertehniskās būves bez pašvaldības piekrišanas uz likuma - likuma! - pamata (kolēģi, nevis uz pašvaldības lēmuma, bet uz likuma pamata!) tiek nodotas ostas jaunās kapitālsabiedrības pārvaldes valdījumā.

Juristu ieskatā, ar to tiek pārkāpts Satversmes 1. pants, izrietošais pašvaldības princips, tāpat arī likuma “Par pašvaldībām” 77. pants, Civillikuma 927. pants, kā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pants. Priekšlikums nesamērīgi ierobežo pašvaldības īpašuma tiesības un ir pretrunā ar Satversmes 1. panta... izrietošajiem pašvaldības principiem, kurš ietver pašvaldības kā ekonomiski neatkarīgas atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas mantas nodalītību... un faktiski, ja mēs runājam vēlreiz, kolēģi, par pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvniecību... un tas ir tieši tas, uz ko mēs vairākkārt esam arī norādījuši, izskatot šo konkrēto priekšlikumu un arī likumprojektu.

Vienlaikus vēršu uzmanību... un arī atgādinu Eiropas vietējo pašvaldību hartas 9. pantu, kas noteic, ka vietējām varām ir tiesības uz pietiekamiem pašu finanšu resursiem, ar kuriem tās drīkst brīvi rīkoties... un citām daļām. Tas pats arī, ja mēs runājam par ceturto daļu, - par to, ka ostas teritorijā esošo valsts nekustamo īpašumu varēs izmantot valsts funkciju īstenošanai, bet attiecībā uz pašvaldību šādas atrunas nav. Tas attiecas gan uz Rīgas pašvaldību, gan uz Ventspils pašvaldību. Ko tas nozīmē? Faktiski to, ka ostas teritorijā esošo pašvaldības īpašumu vairs nedrīkstēs izmantot pašvaldības funkciju veikšanai.

Rīgas gadījumā tas nav tik izteikti. Tas gan vairāk skar piegulošo ostas teritoriju un tās iedzīvotāju intereses... kuru intereses acīmredzami cietīs. Ventspils pilsētas gadījumā tas ir ļoti izteikti, ņemot vērā to, ka termināļu teritorija ir tikai 550 hektāru, bet kopējā brīvostas teritorija ir stipri lielāka, vairāk nekā 2000 hektāru, līdz ar to funkcijas, kuras sniedz pašvaldība šajā teritorijā un šiem īpašiem (Nav skaidri saklausāms.)... kas netiek izmantotas tiešā veidā tieši ostas termināļa darbībai vai ostas biznesam, ir apdraudētas un iedzīvotāji viennozīmīgi no tā arī varētu ciest.

Līdz ar to kopējais secinājums ir tāds, ka piedāvātais regulējums faktiski neparedz nekādus kritērijus kapitālsabiedrības piekrišanas došanai pašvaldības kā zemes īpašnieces valdījuma atjaunošanai. Tāpat nav skaidrs, uz kādiem principiem kapitālsabiedrība balstīsies, pieņemot šādu lēmumu, kā arī nav saprotams, vai un kur būs pārsūdzams kapitālsabiedrības lēmums neatļaut pašvaldībai atjaunot valdījumu uz savu īpašumu, faktiski uz savu iedzīvotāju īpašumu.

Līdz ar to es saskatu... un arī, kolēģi... no pieejamās informācijas... man jūs faktiski zināmā mērā ir jābrīdina, ka es saskatu diezgan lielus riskus, tai skaitā konstitucionālus riskus, atbalstot konkrēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labas kārtības labad vēlos atgādināt, ka publisko tiesību juridiskās personas atšķirībā no privāto tiesību juridiskajām personām tiek dibinātas tieši, lai īstenotu valsts varas funkciju, un tās veido organizētu valsts pārvaldes sistēmu. Atsevišķas valsts pārvaldes sastāvdaļas, tādas kā pašvaldības, nav uzskatāmas par pamattiesību subjektiem attiecībās ar valsti, līdz ar to pašvaldība kā publisko tiesību juridiskā persona saskaņā ar vispārīgo principu nav pamattiesību subjekts un tā nevar atsaukties uz pamattiesību aizskārumu.

Protams, publisko tiesību juridiskajām personām, kurām nepiemīt, piemēram, Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības, var piederēt īpašums, tās var būt tiesību subjekts civiltiesiskā izpratnē, taču attiecībā uz pašvaldības īpašuma izmantošanu tāda valsts stratēģiski svarīga objekta attīstībai kā, piemēram, osta valstij ir absolūti plaša rīcības brīvība.

Te man vēl ir jāpiemin, ka arī Eiropas vietējo pašvaldību harta nemaz nenosaka un īpaši neregulē pašvaldības kā nekustamā īpašuma īpašnieka tiesisko aizsardzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

K. Feldmans. Komisijā bija stingrs atbalsts šim priekšlikumam, principā gandrīz vienbalsīgs. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 46, pret - 7, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

K. Feldmans. 11. - deputāta Tavara priekšlikums. Ieteikts izveidot jaunu pantu, kas līdz šim likumā nav bijis... kopš deviņdesmitajiem gadiem, bet šobrīd, izrādās, tāds tomēr ir vajadzīgs - par drošību ostas tuvumā. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Godātie kolēģi! Jā, šāda panta tiešām līdz šim nebija, jo arī osta darbojās pēc citiem principiem. Ja, piemēram, arī mēs runājam par (Skaņas pārrāvums.)... policiju, kas darbojas atbilstoši likumam, skaidrs, ka šobrīd mēs saprotam, ka tiešā veidā, lai kā arī kāds, iespējams, to būtu vēlējies, tādu ostas policiju iekļaut kapitālsabiedrībā nav iespējams. Līdz ar to saprotam, ka ostas policija tiks likvidēta un, iespējams, būs kāds apsardzes dienests. Mēs arī zinām dažādas attieksmes, īpaši Feldmana kunga pārstāvētajai partijai, tieši attiecībā uz apsardzes jomu un saprotam to, ka drošība gan lielas ostas tuvumā, gan arī ostas teritorijā ir vitāli svarīga. Es nerunāju par drošību... tikai par kādām iespējamām smagām pretlikumīgām... vai kas ir kontrabandas lietas vai tamlīdzīgas lietas. Es runāju par drošību daudz plašākā kontekstā.

Ja mēs runājam par konkrēto priekšlikumu, man jāuzsver, ka... ar ko mēs to plānojam, - mēs plānojam papildināt ar jaunu - 4.¹ - pantu “Drošība ostas tuvumā”... ar jaunu daļu, kas paredz: “Par teritoriju, kas atrodas ostas tuvumā, šā likuma izpratnē uzskatāma teritorija, kas atrodas tuvāk par 5 kilometriem no ostas robežas.” Faktiski, ja mēs skatāmies, visa teritorija, tai skaitā arī pie pašas ostas teritorijas... dažādas darbības un iespējamie riski.

Otra daļa: “Ostas pārvaldei ir pienākums nodrošināt cilvēku veselībai un dzīvībai drošus darba un dzīves apstākļus ostas tuvumā.” Tie faktiski ir dzīvojamie masīvi, kas atrodas pie pašas ostas.”

Un trešā daļa: “Ostas pārvaldei ir pienākums identificēt, novērst vai samazināt jebkāda veida kaitīgu ietekmi, ko ostas darbība var radīt cilvēku dzīvībai, veselībai vai īpašumam ostas tuvumā.”

Līdz ar to šis priekšlikums kopumā uzliek ostai pienākumu rūpēties par iedzīvotāju drošību ostas apkārtnē. Šīs ietekmes precīzu attālumu, skaidrs, ir sarežģīti novērtēt, tādējādi šis priekšlikums piedāvā sākotnēji īpašu uzmanību pievērst tuvākajiem pieciem kilometriem pie ostas robežas, bet, konstatējot būtisku ietekmi, mums pastāv iespēja šo attālumu teorētiski arī palielināt. Līdz ar to priekšlikums ir uzdot ostas pārvaldei rūpēties par jebkādas kaitīgas... ostas... ietekmes uz iedzīvotājiem mazināšanu, tai skaitā no vides aspektiem. Turpmākie priekšlikumi šo pienākumu tikai konkretizē, paredzot arī noteikt dažādu mērījumu veikšanu un uzraudzību ostas teritorijā.

Līdz ar to, kolēģi, aicinu konkrēto priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Šis ir priekšlikums... Ja jūs pajautāsiet Ventspils iedzīvotājiem vai Rīgā pajautāsiet Mīlgrāvja iedzīvotājiem, vai šāds priekšlikums ir vajadzīgs Likumā par ostām, nešaubos, ka atbilde būs - ir vajadzīgs, jo stāsts jau ir par to, ka pie dažādu kravu pārkraušanas, kuras tiek pārkrautas ostās gan Rīgā, gan Ventspilī, gan, es pieļauju, arī Liepājā, no oglēm... notiek putēšana, pārsūknējot naftas produktus, kādreiz notiek nenozīmīgas noplūdes, savienojot cauruļvadus, tāpat tas ir arī pie dažādiem citiem kravu veidiem. Galu galā tas rezultējas tajā, ka uz māju palodzēm krājas ogļu putekļi - pie nepareiza vēja virziena... ja kravas ir krautas tad, kad ir bijis noteikts vēja virziens, un no ostām ir nesti uz dzīvojamām mājām. Kādam visas šīs lietas ir jāregulē, un, ja līdz šim par to rūpējās pašvaldība, būdama daļa no brīvostas pārvaldes, tad turpmāk par to būs jārūpējas šai ostas pārvaldei, kurā pašvaldība būs vai nu ar mazākuma akcionāru tiesībām, vai vispār nebūs pārstāvēta.

Runa ir par diezgan lielām dažādu veidu investīcijām, par tā saucamajiem mākslīgajiem deguniem, kuri uztver gaisā esošās smakas un dažādas citas vielas, kurām tur nevajadzētu atrasties un kuras dažādos veidos iedarbojas uz cilvēka veselību. Līdz ar to uzlikt par pienākumu šai ostu pārvaldošajai institūcijai viennozīmīgi rūpēties par to, lai nepieciešamības gadījumā arī atbilstošas investīcijas tiktu veiktas šajos vides aizsardzības jautājumos... tam ir jābūt šīs institūcijas uzdevumam.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo, 11., priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas skaidrojams komisijas vārdā?

K. Feldmans. Jā, būs šis un vēl virkne priekšlikumu, kas nekad nav bijuši šajā likumā ietverti un kas saistīti, protams, ar aktuālām problēmām, kuras attiecas uz vides aizsardzību. Kā komisijā noskaidrojās, Latvijā ir speciāli likumi, kas to regulē, un šādus priekšlikumus nav nepieciešams atbalstīt tieši šajā specifiskajā Likumā par ostām, jo, pirmkārt, par vides aizsardzību runā citi atbilstoši likumi, kā arī atgādināšu, ka šādas normas nekad šajā likumā nav bijušas. Arī komisijā konstatējām, ka ir bijuši gadījumi, kad iedzīvotājiem tiešām ir nācies cīnīties par to, lai vide ap ostām tiktu aizsargāta, bet nekad nevienam nav ienācis prātā, ka šajā likumā būtu kādi trūkumi.

Tā ka komisija neatbalstīja šo, 11., priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Tavara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 13, pret - 49, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 12. - Tavara kunga priekšlikums. Šoreiz par trokšņiem. Tur tie argumenti ir līdzīgi iepriekš minētajiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Lai gan priekšlikums komisijā netika atbalstīts, mums vēl ir iespēja to izdarīt šobrīd Saeimā.

Vēlreiz lūgšu jūsu uzmanību, kolēģi! Tiek pilnīgi mainīts princips: tā nav vienkārši no publiskas atvasinātas personas, kas strādā iedzīvotāju interesēs... ostas kļūšana par kapitālsabiedrību... ka tas nav nekas un ka pārējie likumi turpina tur darboties. Nē! Līdz ar to arī pašvaldības iesaiste un viss ar to likumiskais... faktiski saistītais mainās...

Ja runājam par vides aspektiem, par drošības aspektiem, kā pie iepriekšējā priekšlikuma... Šajā gadījumā, ja runājam par trokšņu līmeņiem ostas teritorijā, tad mums... Tas ir loģiski un saprotami, ka ostās mēdz būt trokšņi. Tie trokšņi ir no dzelzceļa, tie trokšņi ir no termināļa darbības, no pārkraušanas, no beramkravu pārkraušanas, un tamlīdzīgi.

Bet priekšlikums... Šajā gadījumā, ņemot vērā, ka tā ir kapitālsabiedrība, kuras mērķis ir gūt peļņu, nevis rūpēties par cilvēku labsajūtu, tātad - arī par trokšņa līmeni... līdzīgi, kā tas ir citās Eiropas pilsētās (piemēram, Klaipēdā); kā tas ir Polijā, Vācijā, vairākās ostās Zviedrijā. Ir ostas, kurām ir pienākums rūpēties par šo trokšņu līmeni, mērīt šos trokšņus, monitorēt tos. Saprast, kā ostu darbība tālāk tiek regulēta, kurā brīdī... vienlaicīgi... un kādus termināļus un kādas darbības mēs atļaujam, lai iedzīvotāji, kuri dzīvo ostas tuvumā, varētu dzīvot bez būtiska dzīves traucējuma, lai kopējais trokšņu līmenis nepārsniegtu tai skaitā arī faktiski dažādus... priekšlikumus, ko mums ir devis arī Eiropas Parlaments un Eiropas Padome. Piemēram, 2002. gadā pieņemtā direktīva par vides trokšņa novērtēšanu un tā pārvaldību. Tur vides troksnis ir atzīts par vienu no galvenajām vides problēmām Eiropā. Tāpat šī direktīva noteic, ka dati par troksni vidē faktiski ir jāvāc un jāsalīdzina un tie ir jāapkopo, ievērojot salīdzinājumus... ar salīdzinošiem kritērijiem. Ir ļoti daudzas dažādas lietas... arī - par šā trokšņa noteikšanu.

Jāņem vērā, ka šī kapitālsabiedrība ir jauna forma. Tās uzdevums vairs nav primāri... tāds, kāds tas ir bijis līdz šim, - pārstāvēt cilvēku intereses, pilsētnieku intereses -, bet gan gūt peļņu. Tagad mums ar likumu tas ir jānosaka: kapitālsabiedrībai ir jārūpējas arī par... ne tikai par drošību... par trokšņu, par smaku... par dažādu citu bīstamu lietu novēršanu un darbībām ostas tuvumā.

Tāpēc, kolēģi, šis, 12., priekšlikums savā būtībā ir ļoti, ļoti loģisks.

Mēs par pamatu esam ņēmuši... un skatījāmies, kā notiek Tallinā. Tallinas ostā ir publiski pieejama - ir publiski pieejama! - trokšņu karte un visi trokšņu mērījumi. Roterdamas ostā pat ir iniciēts īpašs projekts ar nosaukumu “Neptūns”, kurā ir ar mērķi mērīti trokšņu līmeni apvienojoši... 11 dažādās ostās. Cilvēki monitorē un mēra, un publicē šīs kartes, lai pilsētniekiem, kuru pilsētā atrodas šī osta - lielā osta...

Šajā gadījumā mēs runājam par Rīgu. Ventspilij tas ir tieši tikpat nozīmīgi, lai cilvēki zinātu un saprastu, kāds šo trokšņu līmenis ir pieļaujams, kāds tajā brīdī ir konkrētais troksnis. Un tas būtu visiem skaidri un gaiši... saprotami.

Galu galā troksnis - tas arī ir zināms vides piesārņojums. Un šeit mēs ar likumu, faktiski ar likuma spēku, dodam uzdevumu kapitālsabiedrībai, kas ir būtiska, ļoti būtiska, šīm divām pilsētām - Rīgai un Ventspilij; mēs dodam šādu uzdevumu - trokšņa līmeņa uzraudzību (gan monitorēšanu, gan atspoguļošanu, gan iedzīvotāju informēšanu).

Tāpēc, lūdzu, atbalstiet.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Es domāju, ka Zaļās partijas pārstāvjiem jau būtu jāzina, kādi likumi Latvijā regulē vides piesārņojumu un ka Likums par ostām nav viens no šiem likumiem. Līdz ar to argumenti, līdzīgi kā 11. priekšlikumā... Arī šis, 12., priekšlikums... Tāda norma nekad nav bijusi Likumā par ostām, kopš tas ir spēkā (kopš deviņdesmitajiem gadiem). Līdz ar to komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Tavara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 13, pret - 49, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 13. - deputāta Tavara priekšlikums. Šoreiz ir runa par smaku uzraudzību - tieši tāpat kā 11. un 12. priekšlikumā. Arī šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi! Es gribētu gan nedaudz oponēt. Komisijas vadītājs Feldmana kungs komisijas vārdā minēja, ka šis ir atrunāts citos likumos. Es vēlreiz atgādinu - par ostu vairs nav atbildīga pašvaldība. Šajā gadījumā - nedz Rīga, kurai bija motivācija, pārstāvot savu iedzīvotāju intereses, iesaistīties šo jautājumu risināšanā, nedz arī Ventspils. Ventspils gadījumā tas ir vēl izteiktāk.

Un, ja runājam par smakām, tad mums, kolēģi, ir jāsaprot, ka Valsts vides dienesta kapacitāte tādā mērā ar šo problēmu cīnīties ir nepietiekama. Iepriekšējos gados Valsts vides dienests gan par Eiropas... gan valsts budžeta līdzfinansētiem līdzekļiem bija iegādājies tā saucamos mobilos smaku degunus, bet tas ir absolūti nepietiekami.

Mēs regulāri jūtam gan aiz Mežaparka Rīgā, no Rīgas... Mīlgrāvī - no Rīgas ostas... nereti, ja iepūš, mainās vēji... Un šo kuģu bunkuru pildīšanas ātrums ir bijis vai nu par lielu, vai par mazu - atkarībā no pārvadātā... pārsvarā - šķidrajām lejamkravām. Un mēs regulāri jūtam šīs smakas, neciešamās smakas, - tieši tāpat, kā Ventspils iedzīvotāji nereti jūt šīs neciešamās smakas. Un mums jāsaprot, ka tā ir arī zināma privāto... darbība, bet ostai tas ir cieši, cieši, cieši jāuzrauga. Un šobrīd tā ir kapitālsabiedrība.

Ņemot vērā, ka Ventspils teritorija, ostas teritorija, ir milzīga un Rīgas teritorija ir milzīga, vairs mēs neuzliekam nekādu, pat morālu, pienākumu papildus investēt, veikt investīcijas šajos tā saucamajos smaku degunos, lai monitorētu šīs smakas operatīvi, līdzīgi... kā tas notiek citās Eiropas pilsētās. Vēl pirms dažiem gadiem, 2018. gada jūnijā, kad Roterdamas ostas vadība viesojās Rīgā, ar visaugstāko vadību, arī valsts un transporta vadību, mēs parakstījām publisku vienošanos, ka ņemsim labos piemērus viens no otra.

Un, izstrādājot šo konkrēto likumprojektu - “Grozījumi Likumā par ostām” -, sākotnējie autori vairākkārt atsaucās uz Roterdamas ostu, tikai aizmirsa pieminēt to, ka Roterdamas ostā ir pašvaldības līdzdalība; valsts... šī daļa, kas ienāca... mazākuma akcionārs... ienāca ar milzīgu līdzfinansējumu. Un aizmirsa pateikt, ka par šo vides jautājumu risinājumiem Roterdamas ostai - kā ostai - ir pašai jārūpējas. Un šī osta, ņemot vērā to milzīgo apjomu, kāds ir, un to, kas notiek šajās lielajās Eiropas ostās... Mēs redzam šīs ostas attieksmi pret iedzīvotājiem.

Un faktiski tāpēc viens no būtiskajiem ostu radītā piesārņojuma aspektiem ir taisni kopējais... arī šis smaku radītais piesārņojums. Līdz ar to tas ir absolūti loģiski, tikai un vienīgi loģiski, ka mēs uzliekam konkrētu pienākumu jaunajai kapitālsabiedrībai - šo visu monitorēt, iegādāties attiecīgus mērinstrumentus, lai iedzīvotāji regulāri un operatīvi justu, kurā brīdī kas notiek. Un tad attiecīgi vietā, kur atrodas... kur ir uzstādīts šis mērinstruments... mēs saprotam, kā darbības dēļ tas ir noticis.

Mēs līdz šim esam saskārušies ar to, ka ostu komersanti, cīnoties par kravām, tajā brīdī, kad viens, iespējams, es teikšu, tankojas, uztanko savu ostu, savus termināļus ar šīm lejamkravām, kuras nereti izdala šīs smakas, kāds cits vienkārši... veic kādas citas darbības, lai radītu problēmas otram, lai atņemtu atļauju otram, - cīnoties par šīm kravām.

Un tāpēc ir nepieciešams objektīvs monitorings. Un tieši šis priekšlikums konkrēti to paredz - šo smaku uzraudzību. Un šis priekšlikums arī skaidri nosaka, ka mums ir nepieciešams katru gadu veikt šo novērtējumu un izstrādāt smaku samazināšanas plānu, kas ir publiski pieejams, un darīt visu iespējamo, lai cilvēki nesajustu šīs bieži vien arī cilvēka veselībai kaitīgās smakas.

Un šeit es vēršu uzmanību, ka nereti visbīstamākās smakas ir tās, kuras mēs pat varam arī nesajust ar savu degunu, bet tās ir ļoti kaitīgas mūsu veselībai. Tāpēc šī elektroniskā smaku uzraudzība ir ļoti svarīga ostā. Un, būsim atklāti, Valsts vides dienesta kapacitāte šādā gadījumā, ņemot vērā šo ostu teritoriju šobrīd, ar to netiek galā. Un, ja mēs vēl neieliksim likumā attiecīgu normu, tad kapitālsabiedrībai nebūs tiešu pienākumu veikt šādas investīcijas. Viņi pateiks, ka neviens likums, neviena norma to neparedz, un viņi atbildēs līdzīgi, kā Feldmana kungs nule kā pateica, - ka ir jau citi likumi, kas to regulē.

Jā, mums ir daudzi likumi, kas to regulē, bet saprotam, objektīvi paskatāmies uz šo ainu (objektīvi!) - cik liela ir Rīga un Ventspils brīvosta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Deputātu reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”, trešais lasījums.

Izskatām 13. - deputāta Tavara priekšlikumu. Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Pauze.)

Valaiņa kungs, mēs jums jau esam devuši vārdu.

V. Valainis (ZZS).

Vai, cik jauki! Laikam kaut kas nebija savienojies...

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Arī es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Un es arī mazliet vairāk paskaidrošu cienītajam komisijas vadītājam, kurš pirms brīža izteicās, ka šie jautājumi - vides jautājumi - ir jau noregulēti citos likumos.

Es atļaušos nepiekrist tam, ka tas vien, ka tas tiek regulēts citos likumos, šajā gadījumā būs pietiekoši. Jo, redziet, pirms tam bija šī brīvostas pārvalde un visi tā kā pieņēma, ka valsts un pašvaldība tur darbojas, viņi tajā uzņemas arī atbildību. Tur, piemēram, visādas ostas policijas... vai pašvaldības policija ir... nu kaut kādā veidā atrod šo sadarbības mehānismu. Principā bija saprotams, kas ir kaut kādā veidā atbildīgs, lai tas viss tiktu ievērots. Bet šobrīd, kad tiek veidota kapitālsabiedrība...

Ikvienas kapitālsabiedrības mērķis ir gūt peļņu. Un šie jautājumi, kas saistīti ar vides prasībām, jau pie esošā regulējuma ir diezgan izaicinājuma pilni, kur nu vēl, ja mēs runājam par brīdi, kad tiks izveidota kapitālsabiedrība. Manā ieskatā, tā būs jauna situācija.

Un, ja mēs to nenoteiksim šajā likumā, tad šī jaunā kapitālsabiedrība, manā ieskatā, var izspēlēt visādus brīnumus. Un var izlikties, ka tas uz viņiem neattiecas.

Kā teica Feldmana kungs, ir taču citi likumi, kuros šie jautājumi ir atrunāti, un lai tad kāds... nezinu, pašvaldība vai vienalga kas... lai kāds tad kārto šos jautājumus... kaut vai par šīm smakām.

Ja skatāmies citu valstu piemērus, redzam, ka, protams, šie smaku jautājumi ir diezgan nopietni uztverti. Piemēram, tai pašā Roterdamas ostā smaku uzraudzībai ir izvietoti 250 stacionārie un elektroniskie tā saucamie smaku deguni; tur spēj kontrolēt to un kaut kādā veidā rīkoties, vismaz kaut kādā veidā noteikt kārtību - kad kādam ir jāpieņem kaut kādi mēri tajā brīdī, ja šīs smakas kaut kur iet.

Tā ka, kā jau Tavara kungs minēja attiecībā uz šo smaku veidiem, tās bīstamākas tik tiešām ir tās, kuras cilvēka deguns nemaz nespēj sajust. Un, visu to ņemot vērā, jāteic, ka arī šie tā saucamie smaku deguni - tās ir gana lielas investīcijas. Un kādam šīs investīcijas ir jāveic.

Un, ja mēs nosakām to, ka... vismaz šobrīd likumprojekta virzītāji saka... ka būs šī jaunā kapitālsabiedrība, kas darbosies šajās ostas teritorijās, tad... jau šobrīd ir gana sarežģīti risināt jautājumus par šīm atbildības jomām - kas par ko atbild. Tajā brīdī, kad tiks radīta šī kapitālsabiedrība, šis jautājums kļūs vēl asāks un atbildība kļūs vēl izplūdušāka, neskatoties uz to, ka dažādos likumos viskautkas ir sarakstīts.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ko iesniedza Tavara kungs, un kaut kādā veidā... tomēr jau šobrīd likumā pateikt, ka šī kapitālsabiedrība uzņemas atbildību arī attiecībā uz šiem jautājumiem. Tas būtu tikai normāli. Un, manuprāt, tas diezgan skaidri arī šeit ir pateikts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Feldmana kungs, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā vēlos Zaļās partijas valdes priekšsēdētājam un arī citiem norādīt, ka piesārņojuma izplatības ierobežošanu regulē likums “Par piesārņojumu”, uz kura pamata ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 724 - “Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”. Jāpiebilst, ka šie noteikumi izdoti 2014. gada 25. novembrī, tas ir, vēl iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā. Un kontroli veic Valsts vides dienests - veic arī Ventspils brīvostas apkārtnē.

Tā ka šis priekšlikums - par attiecīgu normu iekļaušanu šajā likumā - tika noraidīts komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 13, pret - 46, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 14. - deputāta Tavara priekšlikums. Tas ir no tās pašas sērijas - par putekļu emisiju uzraudzību. Labas kārtības labad uzreiz jāpasaka, ka arī šo uzraudzību veic Valsts vides dienests. Un šajā sakarā arī šis priekšlikums komisijā tika noraidīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Vēlos vēlreiz norādīt, ka Valsts vides dienesta kapacitāte šobrīd ir nepietiekama. Vēl jo vairāk tāpēc, ka brīvostas juridiskā forma šobrīd faktiski mainās - no valsts funkciju, pašvaldības funkciju veicēja mainās uz Komerclikuma regulētu formu, kas ir valsts kapitālsabiedrība. Šajā brīdī mēs, kolēģi, saprotam, ka ostas nodarbosies nevis ar iedzīvotāju interešu pārstāvību un valsts interešu kopējo pārstāvību, bet gan ar pelnīšanu, ar biznesu. Un biznesam primārais uzdevums ir pelnīt.

Mēs zinām un redzam, kā tas ir bijis vēsturiski daudzos citos lielos valsts uzņēmumos pasaulē, īpaši ja skatāmies ostu kontekstā; lielās ostas ir skaidri apņēmušās... ir arī zināms regulējums un sadarbība ar vietējo pašvaldību, kad ostas šīs funkcijas veic.

Mēs zinām, ka, jā, arī vēsturiski Rīgas ostā ir bijušas problēmas - un tās problēmas regulāri mēdz arī atkārtoties! - ar šo putekļu daudzumu, īpaši teritorijās, kuras ir netālu no ostas, bet nav brīvostas teritorijā. Mēs esam redzējuši šos fotouzņēmumus - un daudzi arī paši pārliecinājušies -, ka cilvēki nereti, atverot logu, var uz palodzes noslaucīt... paliek melna šī roka.

Ir dažādi putekļi ostu tuvumā, tāpēc ostas... ostas pārvaldes tieša iesaiste ir vitāli nepieciešama, ņemot vērā, ka šobrīd mainās šī pārvaldības forma un faktiski arī uzdevums ostai.

Līdz ar to mēs varam skaidri pateikt, ka šie putekļi, putekļu radītais piesārņojums, ko galvenokārt izraisa beramkravas, sevišķi ogles, to pārkraušana, dažādas citas beramkravas, - ka šis piesārņojuma veids ir ļoti būtiska problēma iedzīvotājiem, kas dzīvo ostas tuvumā, it sevišķi Rīgā.

Faktiski šos novērojumus mēs... regulāri varam to novērot; īpaši varējām to novērot tajā laikā, kad ostā vēl notika kāda tiešām vērā ņemama darbība (protams, mēs ceram, ka šāda darbība atjaunosies). Ostā ir bijuši zināmi uzlabojumi ar jaunu, modernāku termināļu izbūvi, bet tik un tā šī problēma konceptuāli nav novērsta.

Un tāpēc tas ir būtiski - ielikt likumā arī pantu par šo putekļu emisiju uzraudzību.

Pasaulē ir izstrādātas daudzas dažādas metodes šo radīto putekļu daudzuma ierobežošanai - kā monitorē, kā uzrauga. Mēs zinām, ka arī Klaipēdas osta pagājušajā gadā ir veikusi publiski pieejamu pētījumu par tajā atrodamo putekļu daļiņu ķīmisko sastāvu, lai cilvēki zina, kas tie ir par putekļiem, cik tie ir kaitīgi cilvēka ķermenim; vai tie var izraisīt sirds, asinsvadu slimības; vai tas ir ar augstu risku vai ar mazāku risku, vai bez riska, īpaši - pie kādas koncentrācijas.

Tas viss ir ļoti būtiski iedzīvotājiem, kuri dzīvo ostu tuvumā.

Ja runājam par putekļiem, tas ir īpaši svarīgi rīdziniekiem. Respektīvi, visus šos ieguldījumus, kas ir nepieciešami, lai šādu uzraudzību, monitoringu, veiktu... par to ir jāatbild kapitālsabiedrībai.

Mēs esam vairākkārt pieminējuši šo Roterdamas ostas piemēru: tur ap lielākajiem beramkravu termināļiem ir izveidots faktiski šāds digitālās uzraudzības tīkls, kas reaģē un sniedz operatīvu informāciju par putekļu koncentrāciju, putekļu daudzumu un apjomu gaisā.

Šis konkrētais mūsu priekšlikums... mans priekšlikums paredz uzstādīt arī Latvijas ostās šādu putekļu monitoringa sistēmu, lai novērstu piesārņojumu vietā, kur tas radies, un samazinātu šo putekļu kaitīgo ietekmi uz vidi, uz cilvēku veselību.

Galu galā mēs šajā priekšlikumā esam ietvēruši to visu - kas ir jāveic un kādā secībā tas veicams, un kā šī informācija nododama attiecīgajai pašvaldībai, kā pašvaldības to izvērtē, kā to operatīvi publicē gan ostas pārvaldes, gan pašvaldību tīmekļvietnēs. Lai cilvēki zina un redz, un spēj operatīvi reaģēt, ieskatoties un pārbaudot šo informāciju.

Un, ņemot vērā šo likumu...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Tavars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Feldmana kungs, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Varu teikt tikai to, ka priekšlikums komisijā tika noraidīts.

Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 15, pret - 47, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 15. - deputāta Tavara priekšlikums. Arī tas ir no tās pašas sērijas, beidzamais gan, - par piesārņojuma novēršanu. Arī tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Jā, tāpat kā iepriekšējie priekšlikumi, arī šis priekšlikums, ņemot vērā šo juridiskā statusa maiņu, paredz kapitālsabiedrībai atbildību par ostas teritorijā radītā piesārņojuma novēršanu.

Proti, konkrētais priekšlikums paredz noteikt, ka tieši ostas pārvalde ir atbildīga par jebkāda veida piesārņojumu ostas teritorijā un arī ārpus ostas teritorijas, ja piesārņojums ir radies ostā vai ostas darbības rezultātā.

Šajā sakarā es gribētu atgādināt, ka likums “Par piesārņojumu” jau šobrīd to regulē saskaņā ar principu, ka piesārņotājs maksā; tas ar šo konkrēto priekšlikumu netiek atcelts. Tomēr attiecībā pret sabiedrību atbildība tiek skaidri un gaiši definēta - atbildība pret sabiedrību ir ostas pārvaldei. Tādējādi tiek izslēgta iespēja, ka piesārņotājs ir, bet neviens nav atbildīgs. Izdevumus, kas ir faktiski saistīti ar šā piesārņojuma novēršanu, ostas pārvalde pēc tam attiecīgi var arī segt un atprasīt no konkrētā piesārņotāja, bet ostas pārvalde ir tā, kas primāri uzņemas atbildību par ostā radīto piesārņojumu.

Kolēģi, es saprotu, ka ir atsauces uz likumu “Par piesārņojumu”, ir vairākas normas... un ir arī Ministru kabineta noteikumi, kas šobrīd to regulē, bet vēlreiz vēršu jūsu uzmanību uz to, ka faktiski mainās šī būtība ostai un līdz ar to - arī tās tiešie pienākumi un sadarbība ar konkrēto pašvaldību. Iepriekš šādus jautājumus varēja monitorēt un atbildību uzņemties kopīgi ar pašvaldību un pašvaldības vadību, kas arī risināja šos jautājumus un iesaistījās šajā ostas darbībā, un pārstāvēja iedzīvotāju intereses vistiešākajā veidā, turpretim tagad... jau labu laiku šādas intereses netiek pārstāvētas.

Un, ja faktiski šī pārvaldības forma mainās - mainās uz kapitālsabiedrību -, tad vēl jo vairāk, kolēģi, mums ir pienākums (es vismaz par savu pienākumu uzskatu) ietvert likumā konkrētās vides aizsardzības normas - kad un kurš, un par ko ir atbildīgs, lai samazinātu konkrēto vides piesārņojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Nu, manā ieskatā, arī šajā likumā... Es piekrītu Tavara kungam un galīgi nevaru piekrist Feldmana kunga šiem dažādajiem uzstādījumiem...

Tas, ka ir jau likumā... un ka dažādi Ministru kabineta noteikumi jau ir pieņemti, - tā ir taisnība, bet vajag ieklausīties tajā, ko runā Tavara kungs, kas lūdz, ņemot vērā šo jauno konceptu, noteikt, ka šī jaunā kapitālsabiedrība arī ir tā, kas ir tā atbildīgā. Lai ir kāds, kas uzņemas atbildību arī pret sabiedrību. Šobrīd izpaliek šis moments.

Attiecībā gan uz šiem piesārņojumiem, gan smakām viss tas, ko runāja Tavara kungs, un šie viņa iesniegtie priekšlikumi, kuru tēmu es aktualizēju, ir aktuāli.

Un šībrīža kontrole... Tāda sabiedrības interešu aizstāve ir bijusi galvenokārt tieši brīvostas pārvalde, vienalga, kur tā ir, - vai tā ir Rīgā, vai Ventspilī, vai Liepājā... vai arī kāda cita - kāda no mazām ostām, vienalga. Vienmēr bija skaidrs, kurš iestāsies par šīm sabiedrības interesēm. Vienmēr bija skaidrs, kur cilvēkam griezties, kam zvanīt tajā brīdī, kad kaut kas notiek. Nu kam tagad mēs zvanīsim, kas uzņemsies šo atbildību? Valsts vides dienests? Ja Valsts vides dienestam zvanīs, tad... Es domāju, ka varam pārliecināties gan Rīgā, gan citur, kāda ir šī pieredze, zvanot šim dienestam, un kāda vispār ir šī dienesta kapacitāte reaģēt un kaut ko vispār šajos procesos ietekmēt pēc būtības.

Te sanāks tā situācija tāda, ka mums būs likumi un Ministru kabineta noteikumi, bet mums būs kapitālsabiedrība - tūlīt tā tiks izveidota -, kurai būs pilnas tiesības izlikties un arī savā nostājā paust to, ka viss šis uz viņiem neattiecas. Diemžēl. Diemžēl tā tas ir.

Tāpēc, manuprāt, Tavara kunga priekšlikumi ir vietā, un es aicinātu atbalstīt tos, tas būtu atbildīgi. Nu varbūt kaut kādā veidā... Mums jāsāk domāt arī par atbildību pret sabiedrību un par kaut kādas attiecīgas sistēmas radīšanu.

Atsauces uz tiem dažādajiem likumiem - tas jau nemaina to, ka šis bardaks veidojas. Vajag skaidri pateikt, kurš ir... nu vismaz šajās teritorijās... tas atbildīgais, lai cilvēki zina, kam zvanīt, kur vērsties un kas tur rūpējas...

Ja kapitālsabiedrība strādā pēc kapitālsabiedrības principiem, tad viņa par šādām rūpēm var vienkārši arī aizmirst un pateikt, ka tā nav viņas problēma, tā ir kāda cita problēma - vērsieties Valsts vides dienestā. Un tad Valsts vides dienests ar to savu kapacitāti... Nu diez vai būs tāds rezultāts, kādu sabiedrība cer no mums sagaidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi.

E. Tavars (ZZS).

Paldies. Vēlreiz pārdomāju arī komisijas vadītāja teikto, norādi uz likumiem.

Es vēlos nolasīt konkrēto priekšlikumu, ko es piedāvāju: papildināt Likumu par ostām ar jaunu 4.⁵ pantu - “Piesārņojuma novēršana”. Un šis priekšlikums, šis pants, skan šādi: “Ostas pārvaldei ir pienākums nodrošināt visa ostas radītā vides piesārņojuma novēršanu gan ostas teritorijā, gan ārpus tās atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” nosacījumiem.”

Respektīvi, kolēģi, doma ir ļoti vienkārša, kā jau es pirmajā uzstāšanās reizē minēju. Ja ostas komersants, piemēram, privāta iestāde, privāta organizācija, privāts uzņēmums, rada nopietnu vides piesārņojumu, lai nebūtu situācija, ka ostas pārvalde pasaka: mēs neko nezinām, griezieties pie šī uzņēmuma. Vai šis uzņēmums ir maksātspējīgs, vai viņš ir spējīgs samaksāt par šo... novērst šo radīto vides piesārņojumu par saviem līdzekļiem? Viņš meklēs vainīgo, meklēs atrunas, meklēs un norādīs uz kādu apakšuzņēmēju, kā mēs nereti esam saskārušies... arī ārpus ostas teritorijām... tai skaitā - kad kādreiz kāds ļaunprātīgi izgāž kādas ķīmiskas vielas. Nereti atbildīgo nav.

Šeit mēs nosakām, ka - atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” - ostas pārvalde novērš šīs sekas un pēc tam - atbilstoši principam “piesārņotājs maksā” - var vērsties ar prasību pret konkrēto komersantu. Bet primārās saistības attiecībā pret vidi, attiecībā pret konkrētās pašvaldības iedzīvotājiem (šajā gadījumā, domājams, tas attiecas uz Rīgu, bet attiecas arī uz Ventspili) vistiešākajā veidā uzņemas pašvaldība... nevis pašvaldība, bet šī konkrētā kapitālsabiedrība.

Līdz ar to ieguvēji ir visi, gan no vides aspektiem raugoties, gan no iedzīvotāju aspektiem raugoties, bet izmaksas pēc tam jau var sakārtot atbilstoši likumam.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Debates slēdzu.

Feldmana kungs...?

K. Feldmans. Vēlos atgādināt, ka šis likumprojekts... Vispār ostu reforma ir ostu pārvaldības reforma. Un tās funkcijas, kas citos likumos vai normatīvajos aktos ir uzliktas ostu pārvaldei, - tās nemainās no tā, kādas formas šī pārvalde ir. Vai tā ir publiska atvasināta juridiskā persona, vai tā ir kapitālsabiedrība, vai... vienalga. Tātad ostu pārvalde ir ostu pārvalde. Arī šajā likumprojektā visur ir runa par ostu pārvaldi... ostas pārvaldi.

Līdz ar to te pat nav... katru reizi... ir pat panti, kas... ļoti daudz kas nav mainīts šajā likumprojektā, jo visi saprot... Tātad ostas pārvalde - tas ir vienkārši jēdziens. Un šobrīd mēs nodarbojamies tikai ar to, kāda būs tā ostas pārvalde. Viss pārējais, visi normatīvie akti bāzē, paliek spēkā tā, kā tas ir.

Un šis priekšlikums šajā sakarā arī ir ticis noraidīts komisijā.

Es aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 12, pret - 50, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 16. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Tas ir būtībā vērsts pret šo ostu pārvaldes reformu, paredzot, ka ostu pārvalde var būt arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, vai arī pašvaldības iestāde. Tas ir pretēji tam, kā Saeima ir lēmusi iepriekšējā lasījumā. Un tāpēc priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es vēlētos par procedūru... ja varētu, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Tad jums ir jāpiesakās runāt par procedūru. Šobrīd jūs esat pieteicies debatēs.

A. Gobzems. Es nevēlos debatēt, bet par procedūru... ja var.

Sēdes vadītāja. Jums ir jāuzraksta e-pasts - tādējādi jūs varat pieteikties. Ir noteikta kārtība, kā e-Saeimas vidē pieteikties, lai runātu par procedūru.

Šobrīd debates par 16. priekšlikumu.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, šis priekšlikums... Pareizi jau komisijas vadītājs minēja, ka šis ir trešais lasījums, bet es tomēr aicināju... Uzskatu, ka tomēr, lai arī ir trešais lasījums, nav par vēlu debatēt par šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums pēc būtības paredz saglabāt iespēju ostu pārvaldēm - kā pašvaldības iestādēm - strādāt kopējo publisko interešu, nevis saimnieciski privātu interešu nodrošināšanai.

Un šī forma - kapitālsabiedrība vai pašvaldības iestāde... Tai būtu jāpaliek tomēr pašvaldības un valsts pēc tam jau kopīgi izlemjamai lietai, balstoties uz pienācīgu izvērtējumu - gan normatīvo aktu izvērtējumu, gan kapitālsabiedrības kaut kādu mērķu izvērtējumu (līdzīgi, kā tas jau tagad ir paredzēts normatīvajos aktos).

Šobrīd, manā ieskatā, šī forma, kas ir, kas tiek īstenota... šī forma, kas tiek īstenota attiecībā ar šo ostas reformas piespiedu ieviešanu... attiecībā tieši no pašvaldības puses un pašvaldību mantas... līdz galam nav likumīgi. Un es to nevarētu uzteikt šobrīd, ka tā varētu būt tiesiska. Tāpēc šī kapitālsabiedrības forma vienmēr būs orientēta uz pelnīšanu, līdzīgi kā kapitālsabiedrības... mērķis kā tāds ir.

Ja tā būtu iestāde, tad mēs arī skaidri un nepārprotami pateiktu, ka šī osta darbotos arī iedzīvotāju interesēs, jo, ja osta atrodas pilsētā un aizņem nozīmīgu pilsētas daļu, tā neatraujami ir saistīta... un iestādes šis... būtu daudz, daudz skaidrāks un daudz labāks arī, ja mēs skatāmies arī no dialoga ar šiem ostas uzņēmējiem, jo arī tas jāpatur prātā.

Šobrīd, manuprāt, ostu uzņēmēji, aizejot šajā pavadā... par kapitālsabiedrību... Nu, ja tas tiks īstenots, viņi piedzīvos milzīgu vilšanos, un, es domāju, viss tas, ko ostu uzņēmējiem apsolīja valdība... skatoties līdzi, kā notika debates Saeimas atbildīgajā komisijā... pilnīgi noteikti ostu uzņēmēji piedzīvos milzīgu vilšanos. Es domāju, viņi paši to vēl nav sapratuši, bet tas ir tikai laika jautājums, kad šī kapitālsabiedrība sapratīs to, ka ar to vien, ka viņi darbojas ar ostu maksu iekasēšanu, ir par maz, ka varbūt vajag ostu... uzlikt kādu... kādu piestātni, varbūt vajag pašiem pamenedžēt, varbūt vajag mazliet... izveidot kaut kādu stividoru nodaļu un pašiem padarboties tajā biznesa nišā. Varbūt vajag vēl kaut ko izdomāt.

Un tas, es domāju, ir diezgan paliels drauds arī pašiem šiem ostas uzņēmējiem, ja šī kapitālsabiedrība sāks darboties tajā nišā, kur šobrīd darbojas privātais bizness. Vai tas ir vajadzīgs?

Manuprāt, ir jābūt godīgiem, īstenojot šo reformu. Un, ja tā būtu pašvaldības... vai ja forma būtu... pārvaldības forma būtu iestādes forma, tur šie jautājumi automātiski noņemtos nost un būtu pilnīgi skaidrs, tad nodefinētu, ar ko tad viņi nodarbojas un tā tālāk.

Šobrīd... Pašā komisijā virmoja, nu ļoti virmoja, šī doma, ka šī kapitālsabiedrība potenciāli varētu... kā jau te minēja... ka arī ārpus ostas investēt kaut ko un darboties, un tā tālāk. Tas tikai laika jautājums, kad viņi sāks darboties arī ar dažādām citām lietām un principā ies privātajā biznesā, un mums būs... mēs būsim piedalījušies... drīzāk jūs būsiet piedalījušies... nu, kapitālsabiedrības radīšanā, ar kuru pēc tam pašiem būs jāmokās, skaidrojoties ar Konkurences padomi, kuras viedoklis par šo jautājumu vēl šodien īsti nav skaidrs. Kāds tad īsti ir Konkurences padomes viedoklis? Es redzu, ka Konkurences padome sitas un plēšas ar pašvaldībām, bet šeit - pilnīgs klusums.

Tāpēc, kolēģi, šis priekšlikums neko baigi nemainītu, bet dotu iespējas.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Pirmkārt, Valaiņa kungs klaji maldina arī Saeimas deputātus, jo jau otrajā lasījumā ir šajā likumprojektā nobalsots, ka ostas pārvalde nevarēs sniegt kravu apstrādes pakalpojumus.

Otrkārt, diemžēl man ir jāatgādina, ka arī pašvaldības pašas dibina kapitālsabiedrības, un tikpat labi varētu attiecināt argumentu: kā tad tā, tām jau atkal būtu... tās taču laikam nodarbojas tikai ar peļņas gūšanu. Labi piemēri Ventspilī ir SIA “ŪDEKA”, “Ventspils nekustamie īpašumi”, “Ventspils labiekārtošanas kombināts”, “Ventspils reiss”, “Ventspils siltums,” “Ventspils tirgus”, “VENTTESTS” un dažādas citas kapitālsabiedrības, kur īstenībā, es teiktu, priekš Ventspils izmēra tas ir ļoti liels skaits. Tā ka arī tas arguments, protams, neiztur nekādu kritiku.

Un trešā lieta, ko es vēlējos uzsvērt, - šajā likumprojektā, pareizāk sakot, tā anotācijā ir sniegts pamatojums nepārprotami tam, kāpēc Latvijas ostu pārvaldīšanai ir izraudzīts tieši kapitālsabiedrību modelis. Un no anotācijas izriet, ka pirms likumprojekta izstrādes par šo jautājumu tika sagatavots pētījums, kurā analizēti dažādi ar Latvijas ostu pārvaldības modeļa maiņu saistīti jautājumi, izvērtējot arī ostu pārvaldības modeļus ārvalstīs. Attiecīgais pētījums, starp citu, publiski ir pieejams Ministru kabineta tīmekļvietnē, un tajā citstarp ir secināts, ka ostu pārvaldības modeļa maiņa, valstīm pārveidojot ostu pārvaldes par kapitālsabiedrībām vai piemērojot tām kapitālsabiedrību pārvaldības prasības, kļūst par izplatītu praksi, tā nodrošinot ostu pārvaldēm lielāku patstāvību un rīcības brīvību. Tātad pat Ministru kabineta tīmekļvietnē ir pieejama visa šī informācija.

Ņemot vērā, ka ir ne tikai trīs pretargumenti, ko es teicu, bet vēl vesela virkne ir zināma arī komisijas deputātiem, komisija pārliecinoši šo priekšlikumu noraidīja.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es atbildēšu komisijas vadītājam... un komisijas vadītājs šobrīd lielā mērā jūs maldina, jo tam, kāpēc ir nepieciešama kapitālsabiedrība, nav nekāda sakara ar pārvaldības maiņu un kaut kādu pārvaldes principu ieviešanu.

Tas, ko viņš jums nule izstāstīja... Tātad šis priekšlikums, kas aizliedz šai kapitālsabiedrībai nodarboties kaut kāda veida biznesā... jomā, parāda to, ka šī kapitālsabiedrība... Tad ir jautājums: kāpēc vispār tāda kapitālsabiedrība vajadzīga, kāpēc izvēlēta šī kapitālsabiedrības forma? Jau tajā brīdī tai zūd jēga. Vienīgā jēga, kas ir, - tā jēga ir kapitālsabiedrības kotēšana biržā. Tā ir tā vienīgā jēga.

Pašvaldību vai pašvaldības iestādi biržā kotēt nav iespējams, šo kapitālsabiedrību biržā kotēt ir iespējams. Un kas tas būtu? Tā būtu visas šīs ostas privatizācija, un tas ir tas, ko šobrīd JKP pēc būtības, virzot šo, cerībā, ka viņi nākotnē vēl kaut kur šeit būs, cenšas panākt, bet diemžēl... es domāju, ka kaut kas tāds netiks pieļauts attiecībā uz ostu privatizāciju.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu tomēr ieklausīties tajā, jo cita iemesla, kāpēc tik ļoti vajag kapitālsabiedrību, gluži vienkārši nav, šajā likumā neatradīsiet loģisku skaidrojumu, kāpēc ir nepieciešama kapitālsabiedrība. Vienīgais - kapitālsabiedrību var kotēt biržā. Jā. Tam es piekrītu.

Cienītā sēdes vadītāja, es vēršos pie jums. Esmu saņēmis ziņu no cita Saeimas deputāta - Gobzema kunga - par to, ka viņš nevar pieteikties debatēs, sistēmā kaut kas neļauj to darīt, tāpēc... informācijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Feldmana kungs, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā (atkārtoti) man jāinformē Saeimas deputāti, ka Valaiņa kungs apzināti maldina Saeimu, jo šā likumprojekta... runājot tieši par to, ka osta tiks privatizēta un tamlīdzīgi, - šā likumprojekta otrajā... izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, Saeimas deputāti atbalstīja normu, ka kapitālsabiedrības kapitāla daļas nav ieķīlājamas un tās ir atsavināmas vienīgi savstarpēji - starp kapitāla daļu turētājiem, tātad pieļaujot šo hipotētisko iespēju, ka īpašnieki savā starpā var vienoties par kaut ko teorētiski, bet tās nav atsavināmas nevienam citam. Privatizācija ir atsavināšana, tāpēc es aicinu nepārkāpt ētikas kodeksu nevienam deputātam šajās debatēs. Šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 13, pret - 49, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Alda Gobzema lūgumu par to, ka viņš vēlas runāt par procedūru.

Lūdzu ieslēgt režīmu par procedūru. Gobzema kungs, lūdzu, piesakieties.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Divas lietas. Pirmā lieta. Es esmu uzfilmējis vairākus video - pie vairākām debatēm. Man sistēma neļauj pieteikties debatēs, ar ļoti retiem izņēmumiem parādās iespēja pieteikties tad, kad citi deputāti ir pieteikušies. Es to sistēmā fiziski... tehniski nevaru izdarīt. Esmu nosūtījis arī citiem deputātiem. Valaiņa kungs var apliecināt. Es gribu, lai Valaiņa kungs piesakās debatēs - ka viņš ir redzējis tos video, ka tie nav tikai mani vārdi.

Un otra lieta. Es vēlos lūgt pārbaudīt kvorumu šajā sēdē, jo, cik man zināms, daļai pozīcijas deputātu ir beigušies sadarbspējīgie sertifikāti un nav saprotams, kā pirms Saeimas sēdes Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja pārbauda sertifikātu derīguma termiņus. Kā mēs zinām, saskaņā ar likumu bez derīga sertifikāta Saeimas sēdēs nevar piedalīties, līdz ar to pieņemtie lēmumi var būt neleģitīmi.

Aicinu opozīciju ignorēt kvoruma pārbaudi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ja kādam no jums ir tehniskas problēmas ar jūsu rīcībā nodoto Saeimas datoru un citām ierīcēm, e-Saeimas norisi, e‑paraksta izmantošanu, lūdzu, sazinieties ar Saeimas Administrāciju. Jums noteiktā laika periodā tiek nosūtītas arī īsziņas par to, ka šāda saziņa būtu jāveic, varbūt vēlreiz jāpārbauda, vai jums ir visa nepieciešamā piekļuve e‑Saeimai. Lūdzu, sazinieties ar Saeimas Administrāciju - jūs saņemsiet palīdzību.

Jebkurā brīdī jums ir arī iespēja... šobrīd savos darba kabinetos Saeimā saņemt palīdzību. Ja jūs atrodaties attālināti, tad, nezinot, kur jūs atrodaties, protams, mēs nevaram nodrošināt visu šo palīdzību. Tātad, lūdzu, sazinieties. Vēl vakardien jums bija saziņa ar Saeimas Administrāciju, norādīts telefona numurs gan e-pastos, gan īsziņās, kā var sazināties par jautājumiem... kas saistīti ar tehniskiem jautājumiem.

Attiecībā uz kvoruma pārbaudi Saeimas kārtības rullis noteic procedūru, kādā deputāti šādu pārbaudi var pieprasīt.

Tātad turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”, trešais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans. 17. - deputāta Tavara priekšlikums. Tas arī ir tieši par šo pašu tēmu, pret to, ko deputāti lēmuši otrajā lasījumā. Tātad iet atpakaļ uz to, ka ostas pārvalde ir atvasināta publiska persona. Protams, komisijā šāds priekšlikums tika noraidīts, un argumentus es sniedzu jau pie iepriekšējā priekšlikuma.

Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Lūdzu apvienot abus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.

E. Tavars. Vispirms es vēlos reflektēt (pie iepriekšējā priekšlikuma) Feldmana kungam. Mans kolēģis Valaiņa kungs norādīja uz iespējamu šajā gadījumā jau vienu teikumu... priekšlikumu pēc šī likuma pieņemšanas, kas izslēgtu jūsu minēto normu, kas automātiski paredzētu, ka šīs kapitālsabiedrības ir privatizējamas. Tā bija varbūtība, ko mans kolēģis izteica un uz ko norādīja kā iespējami augstu risku.

Bet par 17. priekšlikumu. Kolēģi! Šobrīd Rīgas brīvosta, Ventspils brīvosta darbojas kā atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas. Mērķis faktiski bija valsts pārvaldes funkciju izpilde, šajā gadījumā mēs runājam par pašvaldības funkciju izpildi tai skaitā.

Tagad... jaunais kapitālsabiedrības modelis paredz darboties pēc pilnīgi citiem likumiem, faktiski nodarboties ar (un veicināt) peļņas gūšanu, nodarboties ar biznesu. Vai bizness būs pelnošs, mēs nezinām. Valsts pārvaldes iekārtas likums liek izvērtēt, pirms šādus lēmumus pieņem. Šāda izvērtējuma nav. Vai mēs, kolēģi, īstenībā saprotam, uz ko mēs virzāmies? Mēs gribam uzlikt vienu lielu, lielu milzi uz māla kājām, nezinot, vai šis milzis vispār spēs turēties uz kājām.

Mums ir pilnīgi skaidrs, ka šīs kļūdas būs jālabo. Es esmu vairākkārt norādījis arī iepriekšējās komisijās... komisiju darbā, izskatot šo priekšlikumu, citus saistītos priekšlikumus, uz mājas darbiem, kas ir jāpaveic. Attiecīgi arī šis, 17., priekšlikums paredz, kā jau es arī minēju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 12. janvāra sēdē... uzskatu, ka izskatīt šo likumu... faktiski bija jānoskaidro, vai ir veikts kapitālsabiedrības viss, pilns nepieciešamais izvērtējums pirms šīs kapitālsabiedrības izveides. Tas, ko mēs redzam, - Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā prasītā izvērtējuma nav... ekonomiskā izvērtējuma. Vairākkārt jautāju biznesa plānu - vai ir. Ja mēs pārejam uz pilnīgi citu pārvaldības modeli, vai ir plāns, vai viņi galu galā vispār pelnīs, vai būs kravas, kādas kravas? Uz kāda pamata? Kur ir ekonomiskais pamatojums?

Šai gadījumā... Mēs esam dzirdējuši - kādreiz... ir tādas skolēnu firmas vai studentu firmas, vai mācību firmas, kur, iespējams, kādai mazkapitāla SIA... kur cilvēki iegulda vienu eiro, nezinot to, kā šis bizness attīstīsies, vai ne. Bet šeit mēs nerunājam par to. Šeit mēs runājam par simtiem miljonu vērtu aktīvu. Šeit mēs runājam par Rīgas teritoriju, Rīgas aktīviem - simtiem miljonu, kolēģi! Mēs runājam par Ventspils pilsētas aktīviem, par teritoriju, kas ir 42 procenti no Ventspils teritorijas... mēs ieguldām kapitālsabiedrībā. Un galu galā - vai šīs pašvaldības tam piekrīt? Vai ir paprasīti lēmumi, vai šīs pašvaldības ies šajā kapitālsabiedrībā? Rīgas domes lēmuma nav! Ventspils pilsētas domes lēmuma nav! Neviens šādu lēmumu nav paprasījis.

Tas ir no sērijas, ja mēs tagad pateiktu, ka Mārupē Mārupes pašvaldībai jāiet airBaltic kapitālsabiedrībā... iekšā. Es domāju, ka viņi stipri padomātu, vai šī kapitālsabiedrība strādās ar plusiem, vai būs solītās dividendes? Kur tad ir šis biznesa plāns? Kā mēs varam pateikt, ka būs dividendes? Vai galu galā būs jāiegulda...? Varbūt taisni otrādāk - pēc tam vēl jāturpina ieguldīt pilsētnieku nauda pamatkapitāla palielināšanā vai kādu zaudējumu segšanā.

Šāda biznesa plāna nav, kolēģi! Lietderīguma izvērtējuma... Vai ir lietderīguma izvērtējums? Lietderīguma izvērtējuma nav! Ietekmes, konkurences izvērtējuma. Vairākkārt jautāju, vienā no pirmajām sēdēm lūdzu pat Konkurences padomei palūgt atzinumu. Mums laika bija ļoti daudz, lai novērstu šo iespējamo risku. Nē, šādu atzinumu pat nepajautāja - Konkurences padomes izvērtējumu rakstiski, kur viņi pateiktu, ir konkurences ierobežojuma faktori vai nav. Tieši tas pats ir arī par valsts atbalsta izvērtējumu. Vai šāds atbalsts... izvērtēt, vai šeit ir riski vai nav, tai skaitā no Eiropas Komisijas skaidru atbildi... nevis pirmšķietamu izvērtējumu, bet reālu izvērtējumu, iesniedzot visu šo plānu.

Tas, ko mēs redzam, - līdz trešajam lasījumam nemitīgi mainās panti, citstarp ļoti būtiski panti... šajā likumā. Respektīvi... attiecīgi valsts šobrīd atbilstoši spēkā esošajiem likumiem... kas citstarp ietver arī ministrijai un Saeimai... nav gatava šo kapitālsabiedrību faktiski, nu, ieviest atbilstoši visiem saviem kritērijiem. Arī OECD labas pārvaldības principi par šo... ietvertu... arī pārvaldot atvasinātu publisku personu mantu... mēs esam palikuši pilnīgi malā un atstājuši novārtā, turpinot pastāvēt šādai, kāda ir līdz šim brīdim, - nevis kā kapitālsabiedrība, bet kā atvasināta publisko tiesību juridiskā persona... tā darbojas, atceramies, uz publisko tiesību principu un faktiski tvērumu... uz ietvertajiem principiem. Rezultātā tiktu samazināti šie riski, par kuriem es vairākkārt norādīju, ka mēs visi iedzīvotāji (ne tikai valsts, ne tikai pašvaldības... rīdzinieki un ventspilnieki - visi valsts iedzīvotāji!) varam būtiski ciest.

Kolēģi, šeit tiešām ir nepieciešami izvērtējumi, melns uz balta. Mēs neviens neveram vaļā savus uzņēmumus, mēs neieguldām aktīvus, mēs netaisām SIA ar milzīgiem aizņēmumiem, ieguldot savu vecāku un radinieku... un visu savu kvartālu kā pamatkapitālu riskā, nezinot precīzi, ar kādu biznesu mēs nodarbosimies. Viss, kas mums ir... Mums tikai JKP vadītās ministrijas ierēdņi - ierēdņi!... ne ministrs, ne parlamentārais sekretārs...

Praktiski vispār ne reizi nedzirdēju komisijā parlamentāro sekretāru, ka muti atvērtu par šo priekšlikumu, ņemot vērā milzīgo apjomu... kādi iedzīvotāju resursi tiek ieguldīti šajā kapitālsabiedrībā. Atbildes nav, izvērtējuma nav, ir tikai Feldmana kunga - komisijas vārdā - teiktais, ka būs labāk, būs labāk. Uz kāda pamata? Parādām, ka būs labāk! Ja mēs visi zinātu, ka būs labāk, tad šīs debates mums būtu aiztaupītas. Ja būtu - rekur, biznesa plāns; mēs paredzam to, to, to; modelis maina to; vieglāk strādāt, visiem labāk... Jautājumu nav. Bet šeit ir problēmas, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Tavars. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Ļoti, ļoti godātais Feldmana kungs! Es saprotu jūsu vēlmi kā komisijas vadītājam aktīvi norādīt, ka šeit nebūs nekādas privatizācijas, bet saprotiet arī mani. Es šeit un... visā šajā JKP vadītajā laikā, kopš jūs vadāt tranzīta nozari, es nekā savādāk to nevaru izskaidrot, kāpēc tik ačgārni šie procesi tiek vadīti, kā tikai... Ne jau es, to jau reformas virzītāji - šādas lietas - par kotēšanām biržā un vēl visu kaut ko... šādas fantāzijas izsaka. Ne jau es to saku. Un tas nav nekas cits kā solis uz privatizāciju, sauciet to, kā gribat, es to saprotu kā privatizāciju. Labojiet, ja es neesmu juridiski korekts, bet tā ir valsts īpašuma... iespēja tādā veidā dabūt šo valsts īpašumu savā īpašumā, sākt ar kaut kādām daļām, pēc tam jau vairāk.

Tas, ka jūs šobrīd sakāt, ka tas nav iespējams... Man gan izskatās, ka tas ir vienīgais reāli saprotamais mērķis, kāds ir šai reformai. Ja tiktu atbalstīts Tavara kunga priekšlikums, protams, tas nebūtu iespējams. Tad gan - tad gan! - šis jautājums atliktos un tas nebūtu iespējams. Kapitālsabiedrība - nu tā ir tāda lieta, ko var...

Ja mēs paskatāmies, kā šīs ostas šobrīd tiek pārvaldītas, - tas ir katastrofāli. Tas ir zem jebkādas kritikas. Jums šobrīd ir iespēja ieviest OECD principus un dažādas... ko tik jūs tur nepiesaucat... labas pārvaldības. Kas jums to liedz šobrīd darīt? Jūs to visu varat darīt. Jūs varat to darīt šodien, rīt... vakar. Viss varēja būt, varēja jau tikt izdarīts. Pilna vara, pat šis likums nav vajadzīgs! Visa vara jūsu rokās jau divus gadus. Un kur ir rezultāts? Kāpēc nepieciešams likums, lai ieviestu kaut kādus pārvaldības principus? Ja runa ir par pārvaldību.

Šis likums ir vajadzīgs tikai tam, lai pēc tam meklētu kaut kādus āķīgus veidus, kā šo visu privatizēt. Sauciet to tālāk, kā gribat, - par investora piesaisti, vēl kaut kā. Tas, ka šobrīd ostas apzināti vai neapzināti (es ļoti ceru, ka neapzināti, būtu traģiski, ja tas būtu apzināti) ir novestas līdz... brīdim, kad ir jau bijušas - kolēģi, ir jau bijušas! - valsts investīcijas ostu darbībā, valsts ir sniegusi galvojumus ostu attīstībai. Neiedomājami vienkārši. Šobrīd mēs jau esam tādā situācijā. Ja turpināsies tāpat kā līdz šim, paies gads, divi gadi un mums būs jārunā par to, kur ostām ņemt naudu pamatdarbības nodrošināšanai, lai būtu kāds, kas tur izrok to kanālu, lai būtu piestātnes sakārtotas.

Būs jāmeklē nauda vai nu valsts budžetā, vai no malas, vai no pašvaldībām jāmēģina dabūt ārā. Varbūt tas viss tiek darīts tikai ar vienu domu - lai šīs ostas novājinātu tik zemu, ka zemāk vairs nevar, un tad nu meklēs šo balto, pūkaino investoru, kas nāks un palīdzēs Latvijai ostas atkal pacelt un savā ziņā... kādu daļu no tā visa nogrieztu nost arī sev.

Tā ka, kolēģi, es palieku pie savām pārdomām, es nekādu citu, loģisku izskaidrojumu tam visam neredzu. Arī Tavara kungs ar saviem jautājumiem... Diemžēl viss... kopš mums Saeimā ir šis likums... nav taču bijis skaidrojuma par šo - pamatota skaidrojuma... ārpus tā, ka visi stāsta, ka ir labi un ir pārvaldība un vēl sazin kas, bet tiešām lasāma dokumenta - tāda, ka mēs visu varam izlasīt un saprast.

Bija - bija! - šāds ieraksts, un zināt, kas šajā ierakstā bija rakstīts? Labais piemērs, kāpēc jāveido kapitālsabiedrība, ir “Ventas osta”. Kolēģi, tā vienkārši bija komēdija! Kā var kaut ko tādu ierakstīt! Bet tā ierakstīja. “Ventas osta” ir labais piemērs, kāpēc visas pārējās jāpārveido par kapitālsabiedrībām. Uz šādas komēdijas pamata šobrīd veic ostu pārvaldības reformu.

Kolēģi, aicinu atbalstīt 17. - Tavara kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Feldmana kungs, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka priekšlikums tika noraidīts.

Aicinu arī jūs, dārgie kolēģi, to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 14, pret - 50, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 18. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Būtībā tātad... vienkārši ar šo priekšlikumu viņš gribētu mainīt proporciju - kapitālsabiedrībām vienādās daļās būtu jāpieder valstij un attiecīgajai pašvaldībai. Kā zināms... Man jāatgādina, ka mēs šo ostu reformu vispār veicam tādēļ, ka arī Saeima 2019. gada 12. decembrī pieņēma atbilstošus lēmumus, ko Valsts prezidents vēlāk izsludināja, - par grozījumiem Likumā par ostām, kur Ministru kabinetam tika uzdots izvērtēt Latvijas ostu pārvaldības modeļa atbilstību starptautiskajiem labas pārvaldības principiem un līdz 2020. gada 1. jūlijam iesniegt Saeimai likumprojektu par Latvijas ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Toreiz minētais uzdevums tika pamatots ar Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 82. punktā noteikto, ka lielo ostu darbībā tiks piemēroti OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principi, tiks palielināta valsts ietekme lēmumu pieņemšanā un tiks nodrošināta efektīvāka resursu izmantošana, tiks izvērtēts un reformēts lielo ostu pārvaldības modelis, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām. (Lūgums attiecīgi skatīt arī šajā Saeimā pieņemtā likuma... likumprojekta Nr. 515/Lp13 anotāciju.)

Un, lūk, pamatojoties uz deklarācijā noteikto, Ministru kabinets ir izstrādājis un iesniedzis Saeimai tieši šo likumprojektu, izpildot tam likumdevēja noteikto uzdevumu - risinot jautājumu par ostu pārvaldes modeļa maiņu un, kā jau es iepriekš teicu, tātad tieši palielinot valsts ietekmi. Šī likumprojekta iepriekšējā lasījumā jau Saeimas deputāti nobalsoja par to, ka tātad... kapitāldaļas sadalīsies: 60 - valstij, 40 - pašvaldībai... gandrīz vienādi, bet tomēr skaidri nosakot, ka valsts var vairāk noteikt stratēģisko kursu, un, protams, šāda konsekvence tika ieturēta arī trešajā lasījumā.

Līdz ar to, šo visu zinot, komisijas deputāti absolūti... no tiem, kas piedalījās... gandrīz vienbalsīgi šo priekšlikumu noraidīja.

Aicinu arī jūs 18. priekšlikumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Es nevarēju nepieteikties pie šī priekšlikuma, īpaši jau pēc komisijas vadītāja ļoti garā skaidrojuma par to, kas ir noticis gan komisijā, gan arī pirms komisijas. Tāpēc es arī mēģināšu atbildēt uz šo skaidrojumu.

Tik tiešām daudz... tāds pagarš vārdu virknējums bija attiecībā uz to, kas ir ierakstīts valdības deklarācijā, - ka ir bijis izvērtējums un ka ir saņemts šis likums. Viss ir taisnība, bet jautājums, vai kāds ir ieskatījies, kas tad ir rakstīts šajā izvērtējumā, ko pieminēja Feldmana kungs.

Man bija tā iespēja, un es apskatījos, kas tur ir rakstīts, un tur bija rakstīts tas, ka, redz, ir izveidota “Ventas osta”. Un “Ventas osta”... Kolēģi, vai kāds var atbildēt, kas vispār ir “Ventas osta”? Kas tas tāds vispār ir par veidojumu? Priekš kam tas ir izveidots? Kāda ir viņu vispār...? Un ar to vien nepietiek. Tur vēl bija ierakstīts, ka pozitīvi ir vērtējams tas, ka šai kapitālsabiedrībai “Ventas osta” ir pozitīva bilance... Tātad tāpēc, ka “Ventas ostai”, kapitālsabiedrībai... Kuriem... praktiski nevienam nav nekādas sajēgas, kas tas tāds vispār ir, - nedz investoriem, nedz baņķieriem. Visi skatās un brīnās, kas tā “Ventas osta” vispār ir par zvēru... ko viņi... pārņems kaut ko... kas tāds notiek šobrīd? Ļoti straujā tempā izveidoja šo kapitālsabiedrību, un - redz! - viņiem ir pozitīva bilance. Viņiem ir pozitīva bilance, un uz tā pamata mēs reformējam visas mūsu ostas. Tas ir tas, kas ir rakstīts šajos ļoti plašajos Feldmana kunga izvērtējumos.

Kolēģi, tas ir bērnišķīgi! Tas ir bērnišķīgi - pamatoties uz tik... uz nu tiešām ļoti “augstas” profesionalitātes pamatotiem spriedumiem mēs pamatojam šobrīd šādas reformas īstenošanu. Tas, ko es aicinu atbalstīt šajā priekšlikumā, - es aicinu noteikt šo paritāti 50 : 50. Ja jau veidojat šo kapitālsabiedrību, tad panāciet to, ka šīs attiecības ir līdzvērtīgas. Tas ir strādājis - šāds modelis -, kur attiecības ir līdzsvarā... ir strādājis visu šo laiku. Un tas ir bijis kā publiski atsavināta persona, bet šobrīd tas būs kā kapitālsabiedrība. Kāpēc nevarētu turpināt darboties kā kapitālsabiedrība šādā režīmā un panākt to, lai šī osta kalpo visas sabiedrības interesēm un atrod kompromisu attiecībā uz tiem iedzīvotājiem... kur tā osta ir. Tā tas modelis ir strādājis.

Ja skatās citu valstu piemērus, kur ir kapitālsabiedrības, tur vispār... Mēs jau esam par to runājuši - tur pašvaldība dominē un valsts piedalās ar kaut kādiem... mazākuma daļu.

Šajā gadījumā, ja mēs ejam... ar šādu pieeju, kolēģi, mēs nonāksim pie tā... un, spriežot pēc tām vēstulēm, kas ir nonākušas mūsu visu, Saeimas deputātu, e-pastos jau šobrīd... kur jau pašvaldība... vismaz viena - “Ventspils osta” - jau norāda uz tām bažām... tas liek domāt par to, ka šī pašvaldība ar ļoti augstu iespējamību varētu arī nepiedalīties šajā kapitālsabiedrības veidošanā, jo kapitālsabiedrība nozīmē ne tikai iespējamās dividendes. Ja būs zaudējumi, tas viņiem nozīmēs arī investīcijas šīs kapitālsabiedrības uzturēšanā.

Ja šobrīd pašvaldība paskatās un izvērtē, kā ar pilnu varu - ar pilnu varu, ar visām iespējām! - šobrīd valsts viena pati vada ostu pārvaldes, pašvaldības atstājot malā, tas ir tikai laika jautājums, ka pat pie nosacījuma, ka Rīgā ir tā pati koalīcija, kas ir valdībā, es domāju, arī Rīgas domnieki kādā brīdī attapsies - attapsies, veidojot budžetu, kad viņiem osta tā vietā, lai dotu kaut ko budžetā, tieši otrādi, teiks: “Cienījamā Rīgas dome, lai šī kapitālsabiedrība darbotos tālāk, ir nepieciešama pāris miljonu dotācija.” Es gribu redzēt, ko Rīgas dome tad teiks par šo, ka tās manta, kapitāls... viss tur ieguldīts un tai vēl ir jāpiemaksā katru gadu.

Šobrīd visi ekonomiskie rādītāji rāda, ka tas tā būs, un, manuprāt, ir pareizi noteikt tomēr līdzīgu šo balansu, nevis valstij augstprātīgi ņemt virsroku.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Feldmana kungs, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Šis priekšlikums neatbilst Saeimas deputātu iepriekš nolemtajam un arī neatbilst komisijas deputātu vairākuma viedoklim. Līdz ar to tas tika noraidīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 14, pret - 52, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 19. - deputāta Tavara priekšlikums. Tātad par valdi. Ir jābūt valdei - tā, kā bija līdz šim publiski atvasinātai juridiskajai personai - četri un četri, lai nevienam it kā nebūtu vairākuma. Šis priekšlikums neatbilst šī likumprojekta koncepcijai, tādēļ arī komisija noraidīja 19. priekšlikumu.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Ar šo priekšlikumu joprojām uzturu spēkā savu principu - noteikt līdzvērtīgu valsts un pašvaldības... faktiski manā gadījumā... kā es iepriekš minēju, ostas pilsētas, ostas pašvaldības iesaisti ostas pārvaldīšanā, jo, tikai līdzvērtīgi ieguldot savu darbu, enerģiju un atbildību, iespējams sasniegt rezultātu, pie kura attīstītos ne tikai osta, bet arī konkrētā pašvaldība, kurā atrodas šī osta.

Situācija, kur osta un tās pilsēta var konfliktēt, ir pats sliktākais, tas nozīmē lielas... sekas gan valstij, gan arī konkrētajiem iedzīvotājiem. Šajā likumā šis konflikts diemžēl ir ielikts jau pašā, pašā saknē. Mēs saprotam un labi redzam to, ka Rīgas domei šobrīd nav lēmuma, bet tas, ko, neslēpsim, esam dzirdējuši, - ka ir bijušas kaut kādas neoficiālas vienošanās... tas ir pie pašreizējiem apstākļiem, pie pašreizējās Rīgas domes vadības, kura nav ieinteresēta pilsētas ekonomiskajā attīstībā ostas teritorijā.

Ventspilī ir tieši tas pats. Bet mēs varam saskarties ar ļoti nopietnām problēmām nākotnē, un tāpēc ir šis konkrētais priekšlikums, kas radītu abpusēju ieinteresētību - gan valsts pusē, gan pašvaldības pusē. Un es atļaušos nolasīt konkrēto priekšlikumu: “Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē katrā ir astoņi valdes locekļi [..].”

Mēs saglabājam līdzšinējo principu, kas bija, līdz valsts faktiski iejaucās šajā ostu darbībā, īpaši ja mēs runājam par Ventspili kā pirmo. Mēs redzam un atceramies to laiku... kādi bija rezultāti tad un kādi bija rezultāti tajā brīdī, kad valsts pilnībā pārņēma. Tāpēc ir četri valdes locekļi, kuri pārstāv pašvaldību un kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pašvaldības, šajā gadījumā mēs runājam par pilsētas domes, lēmumu... un četri Ministru kabineta pārstāvji, kuri pārstāv Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un kurus ieceļ un atbrīvo Ministru kabinets.

Un šeit, kolēģi, mums jāsaprot, ka ļoti svarīga ir pašvaldība... pašvaldības ieinteresētība, ostu sadarbība vides aspektos, drošības aspektos, attīstības aspektos ar pašvaldību... un valsts. Un valsts - tā nav tikai JKP pārvaldītā Satiksmes ministrija. Nebūt nē! Osta - tā ir ekonomiskā attīstība. Tur ir jābūt Ekonomikas ministrijai. Tur ir ieguldījumi vai arī atdeve no šīs ostas. Tur ir jābūt Finanšu ministrijai. Tur galu galā ir jābūt... Mēs iepriekš runājām... jūs noraidījāt visus ar vides aizsardzību saistītos jautājumus... tāpēc vēsturiski tur bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, un viņam tur ir jābūt - šajās lielajās ostās -, no vides aspektiem raugoties, no reģionālās attīstības aspektiem raugoties. Tāpēc šī atbildība starp pašvaldībām un valsti... ka valsts ir nevis viena ministrija, vadošā, politiskā, bet vairākas... ekonomika, finanses, reģionālā attīstība un... Satiksmes ministrija... tomēr tranzīts, ostu darbība, viss kopumā... šīs četras ministrijas. Te ir loģika, kas veicinātu tiešām tādu līdzsvarotu, vienmērīgu šo ostu attīstību, līdz ar to arī valsts attīstību un valsts ieinteresētību.

Tāpēc ir konkrētais priekšlikums, kas paredz valdes konkrēto sastāvu - pašvaldības un valsts līdzvērtīgu sadarbību šīs pārvaldes... vadīšanā un stratēģijas un rezultātu sasniegšanā.

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo, 19., priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, tā kā netika atbalstīts 18. priekšlikums, tad šis, 19., priekšlikums būtu tieši vietā. Principā, ja tās nav kapitāla daļas, kuras jūs varētu piedāvāt pašvaldībai līdzvērtīgā formā, tad vismaz valdes sastāvu pie lemšanas - tur gan varētu piedāvāt līdzvērtīgā formā. Tas, manuprāt, būtu kā pamats tam, lai izvairītos no iespējamiem sadarbības, nu, tādiem trūkumiem turpmākajā... strādāšanā. Lai tomēr būtu savstarpēja izpratne, lai nebūtu varas, spēka demonstrēšana.

Cienītie kolēģi, saprotiet, tas, ka jūs izveidojat ostu un saucat to par valstisku un stratēģisku, un vēl visādu un ka tagad valsts ņems un darīs... forši skan. Bet, ja jūs neatradīsiet saskares punktus ar pašvaldību, jūs nonāksiet situācijā, ka pašvaldībai ir virkne citu instrumentu - virkne citu instrumentu! -, lai ietekmētu ostas darbību, ja tās intereses netiks ņemtas vērā. Un tas nekādā gadījumā nebūs veicinošs apstāklis. Tas būs tieši kavējošs apstāklis. Un, ja, nedod dievs, kādā no pašvaldībām un kādā no šīm ostām sāksies muskuļu demonstrēšana - kurš ir spēcīgāks un kuram ir lielāka ietekme pār procesiem -, vislielākais cietējs būs Latvijas ekonomika, iedzīvotāji, tie, kas strādā šajās vietās. Ja šo paritāti neievēros, ļoti augsta iespējamība, ka tas tā notiks. Ja ostas pārvalde pēkšņi izdomās, piemēram, uzaicināt šajā ostas teritorijā, kas ir pilsētas centrā, uzņēmēju sākt nodarboties ar kaut kādām bīstamām... sevišķi bīstamu kravu pārkraušanu un ja pašvaldība būs pret, kādas būs pašvaldībai iespējas ietekmēt šādu lēmumu?

Viens ir demonstrēt spēku. Ja demonstrēs spēku, tad būs pretreakcija, izmantojot citus pašvaldības rīcībā esošos instrumentus, kādā veidā šādus lēmumus ietekmēt, un tas ietekmēs arī citas jomas un citas nozares. Tas ir tas, kas ir jāsaprot, tā ir tāda neizbēgama situācija. Šobrīd jau iezīmējas... Līdzīgas lietas jau gadiem tur notiek... jau šobrīd... šajos pāris gados, kopš valsts pilnībā ir pārņēmusi savā kontrolē šīs ostas... pārvaldi, bet potenciāli šie riski kaut kā ir jāvada.

Vēlme tiekties pēc kaut kādiem kravu rekordiem brīdī, kad tu jau esi nolaidis līdz kliņķim šo ostu, varētu būt diezgan liela. Un dienas beigās... tajā brīdī, kad šis strīds starp valsti un pašvaldību radīsies, jautājums - kādi būs tie instrumenti, kā to risināt. Šobrīd likumprojektā tā nav. Agrāk tas, ko Tavara kungs šobrīd piedāvā... Okay, ejiet savu kapitālsabiedrību... ņemiet lielāko daļu akciju, bet pie lēmumu pieņemšanas saglabājiet paritāti 50 : 50. Ja šī paritāte ir, tad tas jau pašā saknē liek valstij ar pašvaldību vienoties par jebkuru jautājumu, atrast viedokli, un bloķēt var gan pašvaldība, gan valsts.

Līdz šim tas ir strādājis, un nevienu - nevienu! - gadījumu, kad tas ir traucējis attīstībai... man grūti nosaukt. Nu, kolēģi, nosauciet kāds, padomājiet, kad tad ir bijuši tie gadījumi Ventspils ostā, kur ir valsts un pašvaldība stāvējušas viena pret otru... nu, kas ir... tieši par attīstības jautājumiem. Man grūti atcerēties tādus jautājumus. Ja valstij kaut kas nepatika, tā varēja bloķēt jebkuru - jebkuru! - lēmumu. Un tieši tāpat arī pašvaldība. Un tas piespieda sēsties abas puses pie galda un meklēt kompromisus. Tā tam būtu jābūt.

Šobrīd šajā likumā tādas formas nav. Tikai un vienīgi spēka demonstrācija. Un jūs paši, kolēģi, zināt, ka ar spēka demonstrāciju nekur tālu tikt diemžēl nevar.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi.

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi! Papildinot Valaiņa kunga teikto un arī to, ko es pirmajā daļā minēju, šeit ir, kolēģi, arī šis izsvērtais piedāvājums saglabāt šo 50 pret 50 - pašvaldība un valsts - un, kad valsts ir četri ministriju virzītie pārstāvji, kuri apstiprināti Ministru kabinetā, tā arī ir tāda zināma riska vadība. Ja mēs visas olas saliekam vienā groziņā, mums ir ļoti liels risks.

Es šeit negribētu norādīt uz kādiem ļaunprātīgiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem ar laika riskiem, bet šajā gadījumā šeit ir... faktiski mēs vārda tiešā nozīmē varam teikt - šeit ir vairāku acu princips. Un ar to es domāju arī politisko atbildību, ja šobrīd šis konkrētais piedāvājums paredz, ka ir Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tad mēs redzam, ka arī par Ekonomikas ministriju šobrīd atbild Nacionālā apvienība, par Finanšu ministriju - Jaunā VIENOTĪBA, Satiksmes ministriju - Jaunā konservatīvā partija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Attīstībai/Par!. Tie ir vairāki politiskie spēki, tā ir savstarpējā līdzatbildība, uzraudzība, un citstarp, ja mēs raugāmies no normatīvajiem aktiem, arī sapratne par to, kas notiek ostā.

Un, ja nu pēkšņi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ieklausās, ko es esmu iepriekš teicis par šiem trokšņu līmeņiem, un izdomā, ka mēs tagad būsim klusuma pilsēta, un pieņem tādus noteikumus, ka vispār nevar būt trokšņi, rezultātā sanāks tas, ka ostā darbības vispār nebūs. Nevis būs izsvērts piedāvājums, jo cilvēku, viņu pārstāvju, tur operatīvi... nebūs, tā būs kapitālsabiedrība, par ko atbild cita ministrija.

Tāpēc, kolēģi, tas ir gana būtiski gan no visdažādākajiem riskiem, attīstības riskiem, lai mazinātu kādu... faktiski mēs sākam degradēt savas ostas un savu ekonomiku... bet taisni otrādi, lai mēs tās varētu attīstīt, tāpēc ir jābūt šīm četrām ministrijām ciešā sadarbībā ar pašvaldībām.

Sēdes vadītāja. Feldmana kungs, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā varu tikai teikt, ka šis priekšlikums tika noraidīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 14, pret - 50, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Tālāk 20. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz koriģēt, kādās daļās valsts... valsts pusē ministrijas tur savas akcijas. Nu par šo jau arī tātad otrajā lasījumā deputāti savu viedokli ir pauduši. Arī komisijā nekas nemainījās. Komisijas deputātus neapmierināja šis priekšlikums, un tas tika noraidīts.

Līdz ar to aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 12, pret - 52, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Ļoti labi, paldies.

Tātad tālāk 21. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds... Tātad deputāti atbalsta. Tavara kungs vairs nav pieteicies debatēm.

K. Feldmans. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tā, deputāts Augulis atsauca lūgumu pēc balsojuma, līdz ar to deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Tālāk 24. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Un tas netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šis priekšlikums piedāvā noteikt skaidru ostas pārvaldes institūciju iecelšanas kārtību, kas atbilstu visiem OECD labās prakses pamatprincipiem.

Pirmām kārtām jau priekšlikums piedāvā atklātā un publiskā konkursā izraudzīties ostu valdes locekļus. Protams, es turpinu uzstāt uz to, ka četri valdes locekļi pārstāv valsti, bet četri - pašvaldību. Un tālāk jau ostu valdes locekļi no sava vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju, atklātā un publiskā procedūrā izraugās arī ostas pārvaldnieku.

Priekšlikums paredz, ka ostas valdes locekļu un pārvaldnieka atlīdzība iekļaujas vienotajā valsts pārvaldes atlīdzības sistēmā, lai tie mums nepiedzīvotu kaut kādus izlēcienus no šī ārā un tādējādi tiktu novērstas bažas par ostu kā papildu pelnīšanas iespēju politiski pietuvinātām personām.

Kolēģi, mēs šobrīd skatāmies šīs varas, valsts, šīs valdības sasniegumus ostu pārvaldībā. Mēs dzirdam, mēs ļoti daudz dzirdam arī šodien šajās debatēs - Feldmana kungs piemin labas pārvaldības principus, bet vai mēs esam šo divu gadu laikā dzirdējuši par kaut vienu reizi, kad kāda ministrija... nu, piemēram, Attīstībai/Par! vai JKP... Nu, JKP varbūt neņemsim par piemēru, ņemsim Attīstībai/Par!. Attīstībai/Par! ļoti iestājās par šiem OECD principiem. Tāpat Jaunā VIENOTĪBA iestājās par šiem OECD principiem.

Bet vai mēs kāds varam pateikt kādu vienu piemēru, ka šīs politiskās partijas būtu teikušas: “Jā, mēs esam tagad ostas pārņēmuši pilnā valsts kontrolē. Tas viss notika ar milzīgu pompu. Tas viss tika izdarīts labi.” Bet vai kāds var atcerēties kaut vienu gadījumu, kad ar pilnu varu un pilniem resursiem būtu izsludinājuši kaut vienu konkursu uz šiem valdes locekļu amatiem - kaut vienu visā šajā periodā!? To, ka šie valdes locekļi ir labi apmaksāti, mēs visi labi zinām. Bet vai kāds atceras kaut vienu gadījumu, kad būtu ievēroti šobrīd, pie esošā regulējuma, šie OECD principi? Vai kāds atceras varbūt kādu milzīgu steigu, kad bija jāpieņem vienā dienā vai nedēļā... vienalga, kad nevarēja ievērot šos principus, kādu pamatojumu... saprast tam?

Un, Jaunā VIENOTĪBA, kur ir šie labie principi? Attīstībai/Par!... Jums bija iespēja vairākus gadus īstenot šos labās pārvaldības principus. Es neesmu dzirdējis, ka vispār būtu par kaut ko tamlīdzīgu domāts. Visi mīl runāt, bet tad, kad ir jādara, diemžēl darbība izpaliek. Un tā tas diemžēl notiek arī ostu pārvaldībā, tāpēc es arī piedāvāju noteikt likumā to, ka ne tikai ir jārunā par šīm lietām, ka te būs laba pārvaldība un tā, bet ka šie principi tiešām arī ir jāievēro.

Manuprāt, ļoti sakarīgs priekšlikums. Un es aicinātu to arī atbalstīt un tiešām censties ieviest dzīvē. Citādi sanāks tā, ka mēs izveidosim kapitālsabiedrības un tad kāds sēdēs kādā kabinetā un skatīsies, kurš no partijas kolēģiem vai kurš pietuvinātais, vai kāds... nu sazin, dievs vien zina, pēc kādiem kritērijiem... Un pēc tam presē taisnosies, kāpēc tad ir izvēlēts viens vai otrs. Ja tas būtu atklāts konkurss, tad mums šādu jautājumu nebūtu. Un - ja būtu šie principi tiešām ievēroti. Diemžēl šobrīd mēs visi varam tikai konstatēt faktu, ka šie principi netiek ievēroti, un man ir aizdomas, ka arī nākotnē neviens neplāno tos ievērot.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ja jums kaut kas šajā tēmā vispār ir... OECD svarīgs, izņemot piesaukt viņus priekšā, pakaļā, bet tad, kad tas ir jādara, diemžēl vairs neviens nav gatavs runāt par šiem un tiešām darīt pēc atklātības principiem.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Feldmana kungs, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Vēlos atgādināt, ka komisijā netika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 15, pret - 49, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Tālāk 25. - deputāta Tavara priekšlikums. Arī komisijā netika atbalstīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi! Nu arī par iepriekš minētajiem punktiem. Ir absolūti skaidrs, ka šobrīd ostas reforma nav sagatavota tādā līmenī, kāds būtu bijis nepieciešams. Šī likumprojekta sagatavošanas procesā nav ievērots no Satversmes 1. panta izrietošais labas likumdošanas princips, kas prasa arī spēkā esošo likumu ievērošanu, to salāgošanu ar jauno normu.

Satiksmes ministrija nav izstrādājusi visus nepieciešamos izvērtējumus, analīzes, biznesa plānus, nav ievēroti arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta nosacījumi. Satiksmes ministrija nav ievērojusi arī šīs kapitālsabiedrības... novērtējusi ietekmi uz konkurenci un kapitālsabiedrības paredzētā valsts atbalsta nepieciešamību un atbilstību. Satiksmes ministrijas pārstāvji, virzot šo konkrēto likumprojektu, nav pierādījuši to, ka kapitālsabiedrības izveidošana jebkādā veidā sekmēs ostas attīstību, jebkādā veidā sekmēs arī pašvaldības, pilsētas, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētā osta, attīstību.

Aizvien nav saņemts Konkurences padomes atzinums. Nav saņemts arī pilnvērtīgs atzinums no Eiropas Komisijas. Jāatgādina, ka 2020. gada 17. novembrī Eiropas Komisija sniegusi atbildi vienīgi par nodomu veidot kapitālsabiedrību - tikai par nodomu. Tajā vispār nav ietverts kāds vērtējums par šiem sasniedzamiem valsts atbalsta... gan no valsts, gan no pašvaldības ieguldītajiem līdzekļiem kapitālsabiedrībā. Un nav vērtēts arī ieguldījums no atvasinātas publiskas personas, faktiski brīvostas pārvaldes, līdzekļiem, ja mēs runājam par konkurenci.

Tāpat šobrīd mums joprojām nav skaidrs, vai paredzētais valsts atbalsts kapitālsabiedrībai ir pieļaujams, vai tas ir likumīgs, vai mēs beigās nesaņemsim kādu ļoti būtisku aizrādījumu, ka tas ir konkurenci kropļojošs. Kapitālsabiedrība atšķirībā no atvasinātas publiskas personas darbojas privāto tiesību jomā, tādējādi arī rada būtisku ietekmi uz konkurenci gan vietējā, gan arī Eiropas, galu galā Eiropas Savienības kopējā tirgū.

Tāpat gan Rīgas, gan Ventspils ostas ir iekļautas arī TEN-T - Eiropas transporta tīklā. Tas arī jāņem vērā. Un galu galā, arī bez Ministru kabineta izvērtējuma, Konkurences padomes atzinuma un Eiropas Komisijas saskaņojuma, valsts atbalstam faktiski nav iespējama tiesiskā pamata kapitālsabiedrības izveidē.

Tāpēc es esmu sagatavojis un iesniedzis šo konkrēto, 25., priekšlikumu -izslēgt likumprojekta 8. pantu, kas attiecas uz Likuma par ostām papildināšanu ar 8.¹ pantu, iekams nebūs izvērtēti visi iepriekš uzskaitītie fakti.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu par papildinājumu izslēgšanu.

Sēdes vadītāja. Feldmana kungs, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, jo tas ir par otrajā lasījumā atbalstīto 8.¹ panta redakciju, kur tātad akcionāru sapulce papildus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktiem lēmumiem pieņem lēmumus arī par vidēja termiņa budžeta apstiprināšanu un iekšējās kontroles sistēmas apstiprināšanu. Manuprāt, tas ir ļoti labs pants, nevajag to izslēgt, arī deputāti tieši tāpat domāja komisijā, tādēļ noraidīja šo priekšlikumu.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 14, pret - 50, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 26. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Būtībā tehniska rakstura. Tātad bija doma šos vārdus... visur, kur ir, piemēram... “Rīgas pašvaldības pārstāvis” aizstāt ar vārdiem “Rīgas valstspilsētas pašvaldības pārstāvis”. Nu pirmām kārtām ne tikai šajā vietā, bet vispār bija diskusija, ka arī varbūt citās likuma vietās. Bet nolēmām, ka tas kopumā nav nepieciešams, jo jebkuram lasītājam ir saprotams, par kuru pašvaldību ir runa. Līdz ar to šo Linkaita kunga priekšlikumu mēs komisijā neatbalstījām.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 10, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Tālāk 27. - deputāta Tavara priekšlikums par jaunas nodaļas izveidi, kas sauktos “Ostas pārvaldes un ostas pilsētas sadarbība”. Tātad līdz šim šāda problēma par sadarbību nav tikusi konstatēta, arī jaunajā pārvaldē paredzēts, ka pašvaldībai būs ļoti būtiska nozīme un arī, protams, tā būtībā piedalās ostas pārvaldes vadīšanā. Līdz ar to... komisijā tika izskatīts un noraidīts šis priekšlikums.

Aicinu līdz ar to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam sēdē. Debates par šo - 27. - deputāta Edgara Tavara priekšlikumu uzsāksim pēc pārtraukuma.

Pārtraukums būs 15 minūtes - līdz pulksten 19.15.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Tātad pārtraukums sēdē līdz pulksten 19.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labvakar, godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 2022. gada 10. februāra otro attālināto ārkārtas sēdi.

Skatām likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” un turpinām debates par 27. priekšlikumu.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Par ostas pārvaldes un ostas pilsētas sadarbību - 27. priekšlikums. Un šeit ir vērts atgādināt, ka līdz 2019. gada decembrim ostas un ostas pilsētas sadarbība bija pašsaprotama, jo ostas pārvaldē ar līdzvērtīgiem noteikumiem, nosacījumiem darbojās gan valsts, gan pašvaldības pārstāvji, bet, piemēram, 2019. gada decembrī Ventspils ostas pārvaldīšana tika pilnībā mainīta, faktiski pašvaldības pārstāvjus no ostas pārvaldības izslēdzot un tajā bez konkursa nonākot tikai un vienīgi valsts pārstāvjiem.

Šobrīd mēs acīmredzami... redzam šīs rīcības sekas... rezultātus, redzam šos ostas rādītājus, redzam to, kā ostas rādītāji ļoti strauji krītas - un ne tikai ostā. Rezultātā darbu zaudēja arī cilvēki, kas strādāja “Latvijas dzelzceļā”, un arī satiksmes ministrs neslēpj to, ka tūkstošiem cilvēku tiek atbrīvoti no darba (īpaši krīzes laikā). Un tādi cilvēki, kuru profesijas ir saistītas ar dzelzceļnieku darbību un ģimenes no paaudzes paaudzē ir bijušas ar to saistītas, paliek bez darba un bez objektīva atbalsta pārkvalificēties... Mēs redzam šos krītošos apjomus un investīciju projektu faktisko darbību, kura ir ļoti būtiski kritusies, teju apstājusies, un faktiski nav skaidrības, kā tālāk nākotnē sadarbosies šī ostas pilsēta, pašvaldība... pašvaldības iedzīvotāju intereses un valsts intereses, tāpēc arī ir konkrētais priekšlikums.

Bet, ja mēs runājam par Rīgas ostu (kas mani visvairāk satrauc), tad pozitīvi ir tas, ka Rīgas pašvaldība vēl līdz šim likuma pieņemšanas brīdim nav izstumta no pārvaldības, bet par nākotni mēs neviens neko nevaram absolūti zīlēt un nevaram būt droši, jo neviens Rīgas domes oficiālais lēmums šobrīd par izvērtējumu - nopietnu izvērtējumu - piedalīties ar savu mantu šādā kapitālsabiedrībā nav pieņemts, atzinuma par šo likumprojektu - juridiska atzinuma no Rīgas domes - vai lēmuma arī nav. Un tādēļ, kolēģi, ticami prognozēt, ka Rīgas pašvaldība būs mazākuma akcionārs, mēs nevaram. Un galu galā - vai Rīgas dome vēlēsies papildus ieguldīt savu īpašumu, rīdzinieku īpašumu, kas sastāda indikatīvi... 297 miljonus eiro, lai iegūtu šīs mazākuma kapitāla daļas? Tāpat, ņemot vērā šo faktoru, ko mēs minējām pie iepriekšējiem priekšlikumiem par šo ekonomisko izvērtējumu, - vai galu galā šis ieguldījums atmaksāsies? Vai nebūs tādas situācijas, ka jāiegulda vēl? Ja nevarēs ieguldīt mantu, būs jāiegulda nauda. Tad kāda būs šī nauda, jo ekonomiskā izvērtējuma nav?

Attiecīgi, tā kā joprojām nav skaidrības par to, vai un kā notiks šī ostas pilsētas un ostas kapitālsabiedrības sadarbība, nepieciešams šo jautājumu skaidri noregulēt likumā, lai radītu vismaz tādu zināmu drošības izjūtu, ka gan ostas pilsētas iedzīvotāju intereses, gan šīs kapitālsabiedrības valsts intereses un ostā strādājošo uzņēmēju intereses ir visiem svarīgas un šī sadarbība ir vienota.

Tāpēc arī ir šis konkrētais priekšlikums, kurš paredz šīs trīs daļas. Par sadarbības principiem - tātad ostas pārvalde un ostas pilsētas sadarbība balstās uz savstarpēju izpratni un atbalstu, veidojot kopīgu telpu, kas labvēlīgi gan ostas un rūpniecības attīstībai, gan iedzīvotājiem. Otra - ostas pārvaldes un ostas pilsētas pašvaldības pārstāvji vismaz reizi ceturksnī tiekas, lai pārrunātu ar ostas un pilsētas attīstību, savstarpējo sadarbību saistītus jautājumus... lai sarunājas. Un trešā - ostas pārvaldes un ostas pilsētas pašvaldības pārstāvju tikšanās tiek protokolētas, un protokoli tiek publiski publicēti ostas pilsētas pašvaldības tīmekļvietnē, lai šīs pašvaldības iedzīvotāji skaidri zinātu, uzņēmēji zinātu, kādas ir kopīgās problēmas un kādi ir iespējamie risinājumi, lai notiktu sarunāšanās.

Lai nebūtu tā, kā šobrīd šeit, pieņemot šo likumu, tāpat kā komisijā, tāpat arī Saeimas sēdē, izskatot likumu, ka, piemēram, satiksmes ministrs nepiesakās ne reizi un neizsaka savas ministrijas pozīciju ne reizi, lai notiktu sadarbība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, Feldmana kungs, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka šis priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputāta Tavara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 13, pret - 48, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Tālāk 28. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtais priekšlikums par to, kā... mērķi limitēt, kam ostas pārvalde var izmantot savus finanšu līdzekļus. Nu tātad deputāti atzina, ka ir pietiekami labs spēkā esošais regulējums... pareizāk sakot, kas paredz izslēgt attiecīgo otro un trešo daļu konkrētajā pantā. Un tāpēc komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Jā, paldies. Šis ir būtisks priekšlikums, kas sasaucas ar maniem iepriekšējiem priekšlikumiem, kad mēs runājām par iedzīvotāju interesēm.

Bet konkrētais priekšlikums piedāvā noteikt ostas pārvaldes finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību. Respektīvi, ostas pārvaldei atbilstoši likumprojektam būs tiesības bez ierobežojumiem un bez īpašnieka piekrišanas izmantot un gūt peļņu no publiskā valsts un pašvaldības īpašuma izmantošanas. Tā sanāk šobrīd spēkā esošajā redakcijā, kas tiek virzīta šobrīd uz galējo apstiprināšanu.

Un atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem publiskais īpašums ir izmantojams publisko interešu nodrošināšanā. Respektīvi, saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 77. panta otro daļu pašvaldības īpašums ir izmantojams attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai. Attiecīgi nav pieļaujama to ienākumu, kas gūti no pašvaldības īpašuma izmantošanas, novirzīšana citiem mērķiem. Respektīvi, ja ir kapitālsabiedrība, uz to vairs neattiecas šajā gadījumā šis konkrētais pants par to, ka labums, kas tiek gūts no rīdzinieku īpašuma izmantošanas vai ventspilnieku īpašuma izmantošanas, tiek ieguldīts atpakaļ faktiski attīstībā šīs administratīvās teritorijas robežās.

Tādējādi viennozīmīgi uzskatu, ka ir jāsaglabā ierobežojums ostas pārvaldei savus finanšu līdzekļus izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstībai. Respektīvi, šie līdzekļi saglabājas šajā administratīvajā teritorijā, tie tiek ieguldīti atpakaļ ostas attīstībā, radot jaunas darba vietas, radot... jaunus nodokļu maksātājus, attīstot galu galā arī pašvaldības ieņēmumus, jo tās ir darba vietas, tas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, attīstot līdz ar to arī valsts kopējo ekonomiku.

Šis ir diezgan būtisks punkts, kolēģi, uz ko es norādu. Ja šādas normas likumā nav un tās vēl nebūs šajā likumā, tad kapitālsabiedrība, izmantojot iedzīvotāju, pilsētas iedzīvotāju, rīdzinieku vai arī ventspilnieku, īpašumu, apsaimniekošanas rezultātā iegūtos līdzekļus varēs izvietot jebkur citur, iespējams, pat ārvalstīs. Manuprāt, tas galīgi nav pieļaujami.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt 28. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā vēlos uzsvērt, ka priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 11, pret - 48, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Tālāk tātad 29. - deputāta Tavara priekšlikums, kas paredz papildināt likumu ar jaunu 12.¹ pantu par finanšu līdzekļu izlietojumu. Un šāds pants līdz šim nav bijis likumprojektā... arī no deviņdesmitajiem. Komisijas deputāti neuzskatīja to par pamatotu, līdz ar to noraidīja.

Līdz ar to arī es jūs aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Paldies par doto vārdu. Loģiski, ka šāds pants nav bijis, sākot no deviņdesmitajiem, tāpēc ka iepriekš ostām bija pilnīgi cita funkcija - nodrošināt iedzīvotāju... faktiski publiskās tiesības. Šajā gadījumā ostas pienākums būs nodarboties ar biznesu.

Un, ja nebūs panta, kas... šādā gadījumā šis konkrētais priekšlikums, kas paredz ostas pārvaldes tiesības izmantot savus finanšu līdzekļus arī tādiem mērķiem kā drošības nodrošināšanai ostā, trokšņu līmeņa samazināšanai ostā, smaku samazināšanas un putekļu emisijas samazināšanas pasākumiem, ostas radītā vides piesārņojuma samazināšana... Galu galā mēs runājam par vides aizsardzību, par visas sabiedrības kopējo veselību, par pasākumiem, kas nepieciešami... finanšu resursiem, kas nepieciešami, lai šīs funkcijas nodrošinātu, lai nebūtu kāda neatbilstība.

Ja tas ir paredzēts likumā, tad mēs varam būt vairāk vai mazāk droši, ka ir arī zināma atbildība ostai veikt šos ieguldījumus un tā par to netiks sodīta galu galā, ja mēs ar likuma spēku to nosakām šādām aktivitātēm, kas ir minētas šajā 12.¹ pantā par finanšu līdzekļu izlietojumu. Un šis ir ļoti būtiski, raugoties no vides aizsardzības aspektiem, no cilvēku veselības aspektiem. Faktiski, ja mēs gribam, lai ostas strādā zaļi, videi draudzīgi un līdz ar to arī veicina attīstību un sadarbību ar pašvaldību, tas ir ļoti būtiski.

Šis priekšlikums ir balsojams neatkarīgi no tā, ka drošības nodrošināšana ostām nav atbalstīta, šie trokšņu līmeņa samazināšanas noteikumi nav... tas pats par smakām un citiem vides aizsardzības uzdevumiem kapitālsabiedrībai... nav atbalstīti. Šajā gadījumā, ja mēs paredzam šādu normu likumā, tad kapitālsabiedrībai ir tiesības šos finanšu līdzekļus arī novirzīt šādiem konkrētiem mērķiem, kas uzskaitīti 29. priekšlikumā, kuru es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Nu, kā jau teicu, komisijā tika diskutēts arī par šo priekšlikumu - par un pret. Un komisijas deputāti nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu.

Līdz ar to aicinu arī jūs to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Edgara Tavara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 14, pret - 48, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Tālāk 30. - deputāta Bondara iesniegtais priekšlikums. Komisijā konstatējām, ka, iespējams, ir notikusi juridiska rakstura kļūda tādā ziņā, ka Bondara kungs, iespējams, vēlējās atcelt 10 procentu atskaitījumu, kas šobrīd ir pirms dividenžu izmaksas paredzēts pašvaldību labā... kur ir zināma loģika. Bet diemžēl priekšlikuma formulējums nozīmē, ka tiek izslēgta tieši likumprojekta 13. ... respektīvi, 14. panta otrā daļa. Līdz ar to faktiski izveidotos situācija, ka paliek spēkā esošā redakcija.

Tad, kad komisijā visi to atskārta, pēkšņi... ja pirms visi teica, ka vajag noteikti atbalstīt Bondara priekšlikumu... tie, kas bija, piemēram, no Ventspils domes ieradušies, bet pirms tam atkal... kad vēl to nebija sapratuši, teica, ka noteikti nevajag atbalstīt... tomēr koalīcijas deputāta iesniegts priekšlikums.

Tā ka bija interesanta situācija. Kopumā šī iemesla dēļ šis priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. Lūdzu!

M. Bondars (AP!).

Labvakar, sēdes vadītājas kundze! Cienītais Feldmana kungs! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Ar to 14. panta otro daļu kaut kas nav īsti kārtībā. Un nav īsti kārtībā tāpēc, ka pēc būtības tas rada jaunu nodokli, kur ieguvēji ir tikai daži.

Iedomājieties, tas koks, kas aug visur Latvijā, tie graudi, kas aug visur Latvijā, tiek aplikti ar nodokli, kas iet par labu tām pašvaldībām, kurām ir ostas. Forši. Baigi forši! Tikai kāds labums tām pašvaldībām, kurām ostu nav, bet kurās aug tie koki un aug tā labība? Es nezinu. Tas nav pareizi, tāpēc šis nodoklis šīm dažām pašvaldībām par to, ka tām ir ostas, tas... Nu jā, tas nav taisnīgs nodoklis.

Otrkārt, šis nodoklis ir pirms kredītu nomaksas, kas ir milzīgi kredīti šobrīd... ostām paņemti par valsts galvojumiem. Nu un ko? Ja tagad šīs ostas kredītus neatdos, tās vispirms samaksās valstij vai pašvaldībai apgrozījuma nodokli, tad valsts dabūs samaksāt šos kredītus, ja ostas nebūs spējīgas, neskatoties uz to, vai tām peļņa ir vai nav, - vienalga maksās. Un atkal pārējās pašvaldības, kas, iespējams, nav tās bagātākās, dabūs samaksāt.

Un visbeidzot. Iedomājieties, Aizkraukles novads. Aizkraukles novadā atrodas hidroelektrostacija. Viņi nedabū tādu 10 procentu nodevu no šīs hidroelektrostacijas. Nedabū, nē! Bet tā atrodas novadā... Kāpēc tā, kāpēc vieniem aktīviem tiek uzlikts apgrozījuma nodoklis par labu pašvaldībai, bet citiem ne?

Tāpēc es, pilnīgi respektējot komisiju... iespējams, ka tur kaut kas nav kārtībā ar to priekšlikumu, bet būtība un sūtība ir diezgan skaidra... Es lūgtu atbildīgās amatpersonas un komisiju pievērst šim uzmanību un novērst šo netaisnību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es gribētu Bondara kungam paskaidrot. Šādu domu vadīti politiķi jau vienreiz šādu gājienu ir izpildījuši, nosakot to, ka varbūt tām pašvaldībām nemaz nevajag tos resursus, bet dienas beigās tie lauksaimnieki no Aizkraukles un no visām Latvijas malām ved šos graudus un citu produkciju pa šīs pašvaldības ielām. Tās ielas, tā infrastruktūra - tā nav spējīga izturēt jebkuru iespējamo slodzi. Viņi ved gar iedzīvotāju mājām šos graudus un vēl dažādu citu veidu produkciju, un dienas beigās iedzīvotājiem ir gan tās smakas, iedzīvotājiem ir šie trokšņi... kuri no visas Latvijas plūst uz šīm dažām vietām.

Tāpēc jau šī nodeva arī ir, lai osta, veidojot attīstību savā teritorijā, paredzētu finanšu līdzekļus, lai pašvaldība varētu veikt līdzvērtīgus attīstības projektus savā pusē, un tur tad arī šī salāgošanās notiek.

Ja ies jūsu ceļu, nu tad osta attīstīsies savā pusē un pašvaldība varēs attīstīt tos projektus, kas tai ir prioritāte.

Un tad jautājums - pa kādiem ceļiem tie graudi nonāks līdz ostai, pa kādiem ceļiem tā produkcija līdz tai ostai nonāks? Ar helikopteriem vedīs? Pa upēm? Nu... tā īsti nenotiek. Šādi eksperimenti ir bijuši... un vieni revolucionārie spēki ieviesa to, un pēc tam nāca saprāts un atgrieza to visu atpakaļ.

Arī šobrīd, es domāju, drīz vien nāks tas saprāts, šis likumprojekts būs jāmaina un to mainīs. Bet, ja saimnieko gudri un pareizi, tad šīs pašvaldības... Kā jūs, Bondara kungs, minējāt - kāds Aizkrauklei no tā labums? Ne tik bagātās pašvaldības. Jūs ļoti precīzi minējāt. Jums kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam būtu jāzina.

Ja pie apstākļiem... ja šīs pašvaldības saimnieko pareizi, gudri, tad šīs pašvaldības bieži vien finanšu izlīdzināšanas kārtībā iemaksā tām pašvaldībām, kurām iet grūtāk, un palīdz pēc tam arī. Ne tikai tiek galā ar saviem jautājumiem, bet palīdz arī visām citām pašvaldībām tikt galā ar viņu jautājumiem. Tāpēc šis ir tāds jautājums, kuru acīmredzot arī šajā parlamentā ir nepieciešams skaidrot.

Šis priekšlikums, manuprāt, nav atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Jā, paldies. Mēs gan šeit ļoti labi, uzskatāmi redzam divas lietas.

Pirmā lieta ar šo juridisko kāzusu, ko ir iesniedzis Bondara kungs, jo pēc tā, ko viņš teica, šis priekšlikums nebūtu atbalstāms. Lai gan juridiski tas izskatās, ka... tas ir nonācis pie tā, ka tas piedāvā atgriezties pie spēkā esošā Likuma par ostām redakcijas, respektīvi... Bet tas, ko mēs sadzirdējām no Bondara kunga, - viņš piedāvā rīdziniekiem rīdzinieku īpašumu, aktīvu simtos miljonu vērtībā, ventspilniekiem - 42 procenti pašvaldības pilsētas teritorijas gūtos labumus... pašvaldībām atstāt pilnīgu nulli.

Mēs dzirdējām, ko komisijas vadītājs citstarp piebilst par šiem 10 procentiem, - ka pašvaldībām jau tomēr varbūt būšot kaut kāds iespējams labums no tā, ka tās visas savu mantu nodod... biznesa plānu... bez analīzes nodod šai valsts kapitālsabiedrībai, bet koalīcijas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs pasaka: “Jums pienākas apaļa nulle.”

Piemēram, Attīstībai/Par!, PROGRESĪVO vadītā Rīgas dome, kura šobrīd bez izvērtējuma, bez nekā, cik saprotu, klusi piekrīt atdot rīdzinieku mantu JKP pārvaldītai - faktiski to tas arī nozīmēs - Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībai bez biznesa plāna, bez izvērtējuma. Es pieprasīju, cik katru gadu saņem rīdzinieki. Rīgas pašvaldības budžets 2015. gadā - gandrīz 4 miljoni, 2016. gadā - 3,5 miljoni, 2017. gadā - arī virs 3 miljoniem, 2018. gadā - arī gandrīz 3,5 miljoni, 2019. gadā - 3,2 miljoni, 2020. gadā - zem 3 miljoniem, 2021. gadā - virs 2 miljoniem eiro. Tā ir tiešā infrastruktūras un ostu maksa, un tāpat ir arī šīs Austrumu maģistrāles, tāpat ir arī ar Rīgas svētkiem un dažādiem citiem pasākumiem, kur rīdzinieki gūst kaut kādu nelielu labumu vai arī finanšu resursus, ko viņi iegulda... Par to, ka cilvēki... galu galā ir arī visi šie dzelzceļa mezgli, ir šie trokšņi, ir šīs netīrās palodzes ar putekļiem tur, kur notiek visa pārkraušana. Galu galā tā ir rīdzinieku manta! Tā ir rīdzinieku...

Ja šobrīd Bondara kungs vēlas ļoti izteikti, ka ir... vēl atņemt šo pilsētnieku mantu, atdot kapitālsabiedrībai ar mērķi pelnīt (mēs vēl nezinām, kā nopelnīt, tas ir tikai sauklis - pelnīt!), bet arī atņemt šos līdzekļus... tas, manuprāt, ir vairāk nekā nekrietni. Tas ir, kā minimums, nekrietni - šī doma un jēga, ko piedāvā Bondara kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Feldmana kungs!

K. Feldmans. Nu komisijas vārdā es jau teicu. Īstenībā, kā jau teicu, Bondara kunga arguments ir apsverams. Par to bija diskusija komisijā, bet tad Juridiskais birojs arī, jā, norādīja par šo juridiski nekorekto priekšlikuma formulējumu, un tā rezultātā nebija arī citu variantu, kā šo priekšlikumu noraidīt. Un, protams, es neizslēdzu, ka nākotnē vēl pie šī jautājuma diskusijas varētu notikt, bet šobrīd priekšlikums ir noraidīts.

Un līdz ar to aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Mārtiņa Bondara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 1, pret - 61, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Alda Gobzema, Māra Možvillo, Ramonas Petravičas, Karinas Sprūdes un Ievas Krapānes iesniegumu - atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 47. pantam lūdzam veikt deputātu klātbūtnes reģistrāciju, pārliecināties par kvorumu.

Tātad es veicu deputātu klātbūtnes reģistrāciju. Un es arī lūdzu iesniedzējus vai... katru no deputātiem jebkuru brīdi pārliecināties par dalībnieku skaitu un klātbūtni.

Tātad kvorums ir pārbaudīts.

Turpinām, lūdzu, skatīt likumprojektu. 31. priekšlikums. Lūdzu!

K. Feldmans. 31. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Un savukārt šis priekšlikums paredz atgriezties pirmām kārtām uz spēkā esošo redakciju, bet vēl divkāršot šos atskaitījumus pašvaldībai pirms dividenžu sadales. Nu šāds priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Līdz ar to aicinu arī noraidīt šeit.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Beitneres-Le Gallas kundze, es biju pieteicies par procedūru runāt. Jūs man nedevāt vārdu.

Sēdes vadītāja. Atsūtiet, lūdzu, tad pēc... pēc pieņemtajām normām jums ir jānosūta uz Saeimas adresi pieteikums, ka jūs vēlaties runāt par procedūru.

Tātad, ja debatēs par šo priekšlikumu nav pieteikušies deputāti...

Lūdzu zvanu! Ir pieprasīts balsojums. Balsosim par 31. - deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 11, pret - 50, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Tālāk 32. - deputāta Artusa Kaimiņa iesniegtais priekšlikums. Būtībā tātad saglabāta šī 10 procentu norma, bet bez nianses, ka tie tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā. Nu faktiski... jā, arī par šo priekšlikumu tika diskutēts komisijā. Un šis priekšlikums netika atbalstīts.

Līdz ar to arī jūs aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti debatēt nav pieteikušies. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputāta Artusa Kaimiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 2, pret - 48, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Tālāk 33. - deputāta Edgara Tavara iesniegtais priekšlikums. Par tūrisma attīstību ostas teritorijā. Tika uzklausīti argumenti “par” un “pret”, un komisijas deputāti, tie, kas piedalījās, ar lielu balsu pārsvaru šo priekšlikumu noraidīja.

Līdz ar to arī jūs aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies, bet ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputāta Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 51, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Par procedūru ir pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es pavisam ātri. Vienvārdsakot, ļoti ātri. Beitneres-Le Gallas kundze it kā pārbaudīja kvorumu, bet patiesībā būtiski uzsvērt - pārbaudot kvorumu, ir jāpārbauda, vai visiem 100 Saeimas deputātiem... vai tiem, kas piedalās, it kā piedalās, Saeimas sēdē, ir sadarbspējīgi spēkā esoši QR kodi... tātad šie sertifikāti.

Manā rīcībā ir ziņas, ka daļai no varas koalīcijas deputātiem vairs nav spēkā esošu sadarbspējīgu sertifikātu. Tie tika ieviesti Saeimā, lai būtu vienlīdzīgi, tāpat kā uzņēmēji vai tie cilvēki, kas iet veikalos, un tamlīdzīgi. Beigu galā Jūlija Stepaņenko ir izslēgta no sēdēm šī paša iemesla dēļ. Ļoti iespējams... mēs nezinām, kāda ir procedūra pirms sēdes, kā tiek pārbaudīti visu sadarbspējīgo sertifikātu derīguma termiņi. Un tam ir jābūt paredzētam, nosakot kvorumu. Šie termiņi ir jāpārbauda.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad Gobzema kungs reiz jau ir uzdevis šo jautājumu. Es jums atbildu vēlreiz: par pagaidu prasībām, papildu prasībām Saeimas un pašvaldību deputātu darbam ir pieņemts likums, un šis jautājums attiecas uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas darbu un funkcijām. Lūdzu vērsties rakstiski pie Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.

Turpinām darbu. Turpinām skatīt likumprojektu. Un tātad turpinām skatīt 34. priekšlikumu. Lūdzu!

K. Feldmans. 34. - deputāta Tavara iesniegtais priekšlikums. Paredz koriģēt 19. panta ceturto daļu. Šis priekšlikums tika diskutēts, visi “par” un “pret”, un komisijas deputāti šo priekšlikumu pārliecinoši noraidīja.

Arī jūs aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Es gan aicinātu komisijas vadītāju komisijas vārdā ziņot par priekšlikumu pēc būtības un neminēt, ka tika diskutēti visi “par” un visi “pret”. Bija mūsu uzdotie jautājumi un argumentācija, un pret šo argumentāciju faktiski bija saņemta viena atbilde: nē, Satiksmes ministrija neatbalsta. Nu tad, deputāti, izsakām attieksmi balsojot. Un citstarp - Zoom čatā balsojot. Nekādas diskusijas, ne “par”, ne “pret” un juridiskā argumenta pie šī nebija, līdzīgi kā arī pie citiem priekšlikumiem.

Bet 34. priekšlikums. Vēlreiz, kolēģi: mēs runājam par likumu “Par pašvaldībām”, šajā gadījumā atsauce uz 78. pantu, kas noteic, ka vietējām pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības, ja pašvaldību administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums (Skaņas pārrāvums.)... var pildīt likumā noteiktās pašvaldību funkcijas. Respektīvi, mēs runājam par likumā noteiktām pašvaldības funkcijām gadījumos, kad tas ir atsavināms, ne pie kādiem citiem apstākļiem... nekustamais īpašums jebkurā gadījumā... ja šobrīd atrodas gan valsts, gan pašvaldības, gan ostas pārvaldes un atsevišķu privātpersonu valdījumā, komersantu valdījumā. Tādēļ īpaši nepareizs ir apgalvojums, ka ostas teritorijā jānodrošina vienota kapitālsabiedrības pārvaldība.

Kolēģi, tas nav iespējams, nedz pieņemot šo likumu... nedz šodien, nedz rīt, nedz arī pēc pusgada, gada. Vienkārši likumīgi nav iespējams, ņemot vērā īpašnieku sadrumstaloto struktūru, kam tas teorētiski var piederēt. Mēs redzam šo struktūru, kam pieder Rīgas brīvostas teritorijā, Ventspils brīvostas teritorijā. Tur ir gan valsts, gan pašvaldība... gan pašai ostai, gan pašvaldībai, gan juridiskajām personām, kas faktiski ir privātas... arī kapitāla daļu turētāji. Tā ka vissadrumstalotākā šī īpašnieku struktūra.

Jebkurā gadījumā mums jāatceras, ka pirmpirkuma tiesības kapitālsabiedrībai iegādāties nekustamo īpašumu ir papildu valsts atbalsta veids, jo garantē vienam privāto tiesību subjektam ekskluzīvas tiesības valstij stratēģiski svarīgā teritorijā. Un šādam valsts atbalstam (es domāju, kolēģi, ja mums būtu šīs debates, tad mēs būtu izdebatējuši un nonākuši pie tā, ka viss skaidri redzams, konsultējoties arī ar juristiem un tiesību normu pārzinātājiem)... ļoti skaidri noprotu, ka šādam valsts atbalstam nav pamatojuma un nav saņemts arī saskaņojums no Eiropas Komisijas. Tas ir tas, uz ko es vairākkārt norādīju starp lasījumiem. Mums bija laiks uzrakstīt vēstuli Eiropas Komisijai, lai šīs bažas kliedētu. Netika izrādīta absolūti nekāda interese veikt šo saskaņojumu ar Eiropas Komisiju.

Attiecīgi piedāvājums paredz pirmpirkuma tiesības kapitālsabiedrībai... faktiski nav tiesisks šāds piedāvājums, tāpēc arī ir - izteikt likumprojekta 17. pantu jaunā redakcijā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - deputāta Edgara Tavara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 11, pret - 51, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 35. - deputāta Tavara priekšlikums. Arī par šiem zemes jautājumiem. Komisijā netika atbalstīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi, es domāju, ka mūsu Ventspils kolēģis... arī saņemot vēstuli no Ventspils domes un sazinoties ar Ventspils pašvaldības vadītāju... es esmu informēts par satiksmes ministra dalību un tikšanos Ventspilī. Ņemot vērā, ka satiksmes ministrs šobrīd ir pieslēdzies šai sēdei un vēro to, šī likumprojekta izskatīšanas gaitu, es aicinu arī satiksmes ministru pieslēgties šīm debatēm un, runājot par 35. priekšlikumu, godīgi pateikt, vai 2021. gada 1. decembrī satiksmes ministrs bija reģionālā vizītē un tika panākta vienošanās ar Ventspils pilsētas domes pārstāvjiem par to, ka Likumā par ostām tiks nodrošinātas tiesības pašvaldībai uz savas zemes ostas teritorijā realizēt savus projektus. Vai tāda tikšanās bija? Vai tā nav kāda viltus informācija?

Tāpat - vai bija runa un panākta vienošanās par to, ka pašvaldībai būs tiesības normatīvo aktu noteiktajā kārtībā pārdot sev piederošo zemi ostas teritorijā, ja uz šīs zemes atrodas citām personām, domājams, komersantiem, piederošas ar rūpniecību vai zivsaimniecību saistītas ēkas, ja viņi šo zemi vēlēsies iegādāties, lai nodrošinātu attīstību un garantētu savas darbības... uzņēmējdarbības drošību un zināmas garantijas? Tas ir tas, ko aicina uzņēmēji, tie, kas vēlas iegādāties arī zemi zem savām ēkām. Vai šāda vienošanās tika panākta?

Tāpēc arī... Kolēģi, tas, ko es esmu dzirdējis, - ka arī Satiksmes ministrija bija apņēmusies iesniegt priekšlikumus, bet šādi priekšlikumi uz trešo lasījumu nav tikuši iesniegti. Tāpēc vēlos uzsvērt, ka zemes un ēkas vienības princips vairākkārt ir arī skatīts Juridiskajā komisijā, kur citstarp Tieslietu ministrijas pārstāvis vairākkārt ir cīnījies un ilgāku laiku uzsvēris šo vienoto principu, šos principus, ko mēs esam skatījuši dažādos citos likumos (Atgādinu, ka Tieslietu ministriju vada tās pašas partijas pārstāvis, ko Satiksmes ministriju.)... šo nedalīto īpašumu un citas lietas, kolēģi.

Pašvaldībai faktiski nav citu iespēju un resursu, kā attīstīt rūpniecību, tāpēc šis gaidāmais ieguvums būtiski pārsniedz šo nomas maksu... šis ieguvums... un pašvaldībai daudz izdevīgāk pateikt - jā, mēs šo zemes gabalu... Ja uzņēmējs vai rūpnieks ir gatavs attīstīt ražošanu šajā pašvaldības teritorijā, daudz izdevīgāk ir nākt pretī un likuma noteiktajā kārtībā viņam šo zemes gabalu zem viņam piederošas rūpnieciskas ēkas arī ļaut atsavināt... un tamlīdzīgi, ja tas ir pašvaldības iedzīvotāju kopējās interesēs.

Tāpēc, lūdzu, kolēģi... Es redzu, ka satiksmes ministrs piedalās sēdē, - lūdzu arī pieteikties vismaz šajā, trešajā, lasījumā, kad mēs jau nule kā būsim beiguši skatīt visus priekšlikumus, un godīgi atbildēt par šīm tikšanās reizēm: vai šādas tikšanās ir bijušas, un vai šādas apņemšanās, loģiskas apņemšanās, kas ir acīmredzami, ieejot šajā rūpnieciskajā teritorijā, ir bijušas vai nav bijušas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds satiksmes ministram Tālim Linkaitam. Lūdzu!

T. Linkaits (satiksmes ministrs).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Paldies Tavara kungam par uzrunāto... jautājumu. Es varu apliecināt, ka esmu viesojies Ventspils pašvaldībā un aicinājis Ventspils pašvaldību aktīvi līdzdarboties jaunās kapitālsabiedrības veidošanas procesā, gan piedaloties darba grupās, gan izsakot savus viedokļus par to, kādā veidā iespējams uzlabot esošo likumprojektu līdz trešajam lasījumam. Un es varu apliecināt, ka mums bija panākta vienošanās ar Ventspils pilsētas pašvaldību par attiecīga grozījuma iesniegšanu. Šis grozījums ir iesniegts. Tas ir 8. priekšlikums, kas nupat tika nobalsots kā precizētais 10. priekšlikums. Līdz ar to šīs vienošanās, kas tika panāktas, ir izpildītas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram par dalību debatēs.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā varu teikt, ka priekšlikums tika noraidīts. Paldies ministram.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputāta Edgara Tavara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 11, pret - 49, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 36. - deputāta Tavara iesniegtais priekšlikums. Par nodarbinātību ostā. Šāds pants, ko piedāvā izveidot šajā likumprojektā, arī nekad nav bijis. Līdz ar to komisijas deputāti šo priekšlikumu pārliecinoši noraidīja.

Aicinu arī jūs noraidīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Paldies. Paldies ministra kungam, kurš pirmo reizi pieteicās debatēs. Manuprāt, tas ir maziņš, bet pozitīvs atgadījums šī likumprojekta pieņemšanas gaitā. Es to nosauktu tieši tā.

Es vēlos norādīt to, ka jūs piesaucāt Ventspils... ka ir aicināti Ventspils pašvaldības pārstāvji līdzdarboties šī likumprojekta izstrādes laikā. Tas, ko es biju novērojis, - ka Ventspils brīvostas pārstāvji, varbūt pat pretēji Rīgas brīvostas un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, ļoti enerģiski piedalījās un nāca ar saviem priekšlikumiem, loģiskiem priekšlikumiem, argumentiem un jautājumiem, bet šie argumenti un jautājumi pēc būtības... pēc (Nav skaidri saklausāms.) diskusijām nenotika, tāpēc arī bija šis konkrētais priekšlikums. Tas - lai mums būtu pavisam korekti. To var apliecināt arī visi komisijas sēžu audioieraksti un protokoli, kas mums ir pieejami.

Bet par 36. priekšlikumu. Ņemot vērā, ka šobrīd, īpaši šajos ģeopolitiskajos apstākļos, plus vēl apstākļos, kad Rīgas pašvaldība un Ventspils pašvaldība... pastāv ļoti augsta varbūtība, ka vairs nav tiešā veidā ieinteresētas, lai ostās notiktu tiešām liela, pietiekami nopietna attīstība... un mēs paužam arī nopietnas un pamatotas bažas par šīs kapitālsabiedrības darbību... mums likumā ir ļoti skaidri jādefinē norma par nodarbinātību ostā. Respektīvi, darbaspēka trūkums ostas darbībai un attīstībai nav tikai ostā strādājošo uzņēmumu problēma. Šī problēma vienā brīdī var kļūt par visas valsts ekonomikas problēmu, tāpēc ir šis konkrētais pants, kas paredz, vadoties pēc labākās pasaules pieredzes, līdzīgi kā, piemēram, ir bijis arī Roterdamas ostā, kur ir pieejamas gan izglītības iespējas klātienē, gan digitālajā vidē apmācību ietvaros dažādi... un ostas apmeklējumi... ar uzņēmējiem (Nav skaidri saklausāms.)... gan prakses vietas... un šī darbība, kā veicināt nodarbinātību ostā, lai mums būtu savi speciālisti tajā brīdī, kad ostas darbība, cerams, atsāksies normālā... kārtā. Domāju, ka gan videi draudzīgas kravas, gan ostas darbība tomēr būs normāla, nevis tāda, kāda tā ir šobrīd... pēdējos pāris gadus, jo īpaši laikā, kad valsts faktiski ir pārņēmusi lielāko daļu no ostām.

Tāpēc, domājot par nākotni, mums ir ļoti svarīgi veidot līdzīgi... ne tikai kā Roterdamas, arī Amsterdamas ostā ir izveidota pat speciāla ostas koledža, kur cilvēki tiek apmācīti reālos darba apstākļos. Ja mēs gribam attīstīt ostas un mēs gribam tās... mūsu globālo konkurētspēju veidot, darbaspēka trūkums būs. Ar to noteikti ir jārēķinās nākotnē. Šobrīd tā nav izteikta problēma, ir tieši otrādi - esam bijuši spiesti (valsts) atbrīvot ļoti daudzus nodarbinātos cilvēkus gan ostās, gan dzelzceļā. Un es paredzu, ka nākotnē šī problēma būs ļoti aktuāla, tāpēc jau laikus paredzēt... normā jaunu - 19.² - pantu par nodarbinātību ostā, kas sastāv no trīs daļām:

“(1) Ostas pārvalde nodrošina ilgtermiņa stratēģijas izstrādi un īstenošanu ostas darbaspēka nodrošināšanai nepieciešamā darbaspēka piesaistei.

(2) Ostas pārvalde šā panta pirmajā daļā paredzētajā uzdevuma izpildē sadarbojas ar izglītības iestādēm un ostā strādājošajiem uzņēmumiem.

(3) Ostas pārvalde šā panta pirmajā daļā paredzētā uzdevumu izpildei organizē un vada regulāras apmācības un informatīvus seminārus gan izglītības iestāžu audzēkņiem, gan ostas esošajiem un potenciālajiem darbiniekiem, lai nodrošinātu viņu kvalifikācijas atbilstību ostas komersantu vajadzībām.” Gan raugoties no šodienas ostas darbības un tirgus apstākļiem, gan prognozējot iespējamās kravas un ostas darbību nākotnē, jo īpaši - raugoties automatizētu termināļu virzienā...

Tāpēc, kolēģi, šī nodarbinātība mums ir jāparedz, lai vienā brīdī mūsu ostu kapacitāte neatsistos kā pret stikla griestiem, bet lai mums būtu eksperti un cilvēki... un profesionāļi, kuri varētu efektīvi strādāt šajās ostās, gan attīstīt ostas, gan līdz ar to dot arī zināmu pienesumu mūsu valstij un pašvaldībai... un dalībniekiem nenāktos papildus ieguldīt vai segt kādus zaudējumus no citiem resursiem.

Tāpēc aicinu atbalstīt 36. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu komisijas vārdā komentāru.

K. Feldmans. 36. priekšlikums komisijā tika diskutēts. Deputāti pārliecinoši noraidīja.

Līdz ar to arī jūs aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputāta Edgara Tavara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 14, pret - 50, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 37. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Tas ir pilnībā atbalstīts, iekļaujot 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 34, pret - 7, atturas - 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

K. Feldmans. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pēc būtības identisks iepriekšējam, bet šajā situācijā, manuprāt, nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir balsojams. Lūdzu, balsosim!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 61, pret - 2, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

K. Feldmans. 39. - deputāta Tavara priekšlikums. Izslēgt pārejas noteikumu 15. punktu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Paldies. Par 39. priekšlikumu. Priekšlikums paredz saglabāt ostas pārvaldēm atvasinātas publiskas personas statusu. Šis priekšlikums sasaucas ar iepriekšējiem priekšlikumiem, par kuriem esmu runājis neskaitāmas reizes, par šiem argumentiem, par šiem ieguvumiem un zaudējumiem, citstarp par to, ko es runāju pie iepriekšējiem priekšlikumiem, uz kuriem reflektēja satiksmes ministrs.

Vēl arī, ja atgriežamies pie satiksmes ministra teiktā šī likuma kontekstā, tad 8. priekšlikums, ko iesniedza satiksmes ministrs, bija daļēji atbalstīts un iekļauts 10. priekšlikumā, bet rezultātā šis priekšlikums nav vairs tas... un pieņemtā norma... gan 8., gan 10. priekšlikums... par ko tika panākta vienošanās, respektīvi, šī vienošanās, ministra kungs, nav izpildīta.

Bet, atgriežoties pie 39. priekšlikuma, - ostu pārvaldes reforma šobrīd vēl kopumā nav sagatavota. Tā nav izvērtēta nedz no juridiskā aspekta, nedz no ekonomiskā aspekta, nedz no biznesa aspekta, nedz riska vadības aspekta, nedz pārvaldības vadības aspekta... nedz - kā pašvaldība sadarbosies ar pilsētu un ar Ministru kabinetu, ar valsti šajā gadījumā, nedz - kā pelnīs, nedz - kādi riski var iestāties, vai pašvaldībām būs vēl papildus jāiegulda savu nodokļu maksātāju līdzekļi šajā kapitālsabiedrībā pie kaut kādiem apstākļiem vai ne, jo to, vai tā pelnīs vai nepelnīs, nevar pateikt ne pēc viena dokumenta. Nav neviena ekonomiskā pamatojuma. Ir tikai argumenti, ka būs labāk, ka mēs nomainīsim šo statusu - faktiski no publiskas personas uz biznesa vadības modeli. Nav argumentu.

Tāpēc, kolēģi, es arī aicināju šo normu svītrot... izslēgt Likuma par ostām pārejas noteikumu 15. punktu un sagaidīt tiešām to brīdi, kad mums būs Eiropas Komisijas izvērtējums un visi iepriekš manis uzskaitītie dokumenti un izvērtējumi, tai skaitā arī Rīgas pilsētas - valstspilsētas, galvaspilsētas - un Ventspils pilsētas pašvaldību domju lēmumi, ka viņi piekrīt. Un tad mēs varēsim arī tālāk virzīties.

Kolēģi, es vēlreiz norādu, ka mums ir vēl pēdējā, viena no pēdējām, reize šo kļūdu labot - atbalstīt 39. priekšlikumu un izslēgt Likuma par ostām pārejas noteikumu 15. punktu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā varu teikt, ka šis priekšlikums tika diskutēts gari un plaši, un komisijas deputāti pārliecinoši to noraidīja.

Līdz ar to arī jūs aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - deputāta Edgara Tavara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 13, pret - 50, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 51, pret - 1, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

K. Feldmans. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 42. - deputāta Tavara priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumu 15. punkta izteikšanu citā redakcijā. Tika diskutēts gari un plaši, un komisijas deputāti izlēma to noraidīt.

Aicinu jūs noraidīt to.

Sēdes vadītāja. Debatēt deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Tavara kungs, nokavēts... Balsosim par 42. - deputāta Edgara Tavara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 50, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 43. - deputāta Tavara priekšlikums, kas paredz izslēgt iepriekš atbalstīto redakciju par pārejas noteikumu papildināšanu ar... no 16. līdz 24. punktam. Priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Paldies. Šis, 43., priekšlikums - izslēgt no likumprojekta 22. pantu, kas paredz papildināt pārejas noteikumus ar 16.-24. punktu, - faktiski ir saistīts ar visiem tiem iepriekš manis minētajiem argumentiem, kā saglabāt ostu pārvaldes kā atvasinātas juridiskās personas statusu. Atšķirībā no kapitālsabiedrības.

Kolēģi, vēlreiz uzsveru un atgādinu, ka atvasinātām publiskām personām ir pienākums darboties visas sabiedrības interesēs, ir pienākums nodrošināt caurspīdīgumu savā darbībā. Ir pienākums rūpēties par lietderīgu finansējuma un citu sabiedrības resursu izlietojumu, līdz ar to arī - sabiedrības labumu... primāri. Ir pienākums sniegt regulāras, kvalitatīvas un publiskas atskaites par savu darbu. Ir pienākums sekot publisko tiesību principiem. Tas ir pilnīgs pretstats tam, kā darbojas kapitālsabiedrība.

Kapitālsabiedrība darbojas pēc biznesa principiem, kuri paredz komercnoslēpumu, un šādā gadījumā pilsētnieki, kuri būs ieguldījuši savus... milzīgus pilsētas kopējos aktīvus, nemaz vairs neuzzinās daudz informācijas.

Tātad piedāvātā ostu reforma padarīs ostu darbību mazāk caurspīdīgu un informāciju par ostām - sabiedrībai mazāk pieejamu. Ostu pārvaldēm pieejamie resursi tiks izlietoti faktiski šo komerciālo mērķu sasniegšanai, zināmā mērā darbojoties arī pēc Komerclikuma principiem.

Un faktiski ostas, ja mēs pieņemam šo likumu, ar tā pieņemšanas brīdi sāk darboties saskaņā ar privāto, nevis publisko tiesību principiem. Un, kā man norāda juristi, šādā gadījumā ir milzīgas atšķirības, ja mēs raugāmies... par pilsētnieku interesēm, sabiedrības interesēm. Un, manuprāt, šīs izmaiņas nav mūsu visu, sabiedrības, kopējās interesēs, lai kā mums uz to mēģinātu norādīt. Gan no šiem iespējamiem it kā labumiem, gan - ko varētu saņemt kopumā valsts, jo šādiem labumiem nav nekāda seguma, neviena argumenta, neviena aprēķina, neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka tā tas būs.

Tāpēc priekšlikums paredz saglabāt līdzšinējo ostu pārvaldību, šo pārvaldības modeli, caurspīdīgumu un darbošanos saskaņā ar publisko tiesību principiem, vismaz līdz brīdim, kamēr mums nebūs skaidrības, ka, mainot šos principus, sabiedrībai būs vairāk labuma nekā ļaunuma.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt 43. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labas kārtības labad tikai vēlos atgādināt... jo arī iepriekš, pie iepriekšējiem priekšlikumiem... saturā bija runa... un arī atsauce uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta tvērumu, un tādēļ mans pienākums droši vien būs atgādināt, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants attiecībā uz kapitālsabiedrības dibināšanu ir piemērojams tajā gadījumā, kad Ministru kabinetam vai pašvaldības domei ir izvēles brīvība dibināt kapitālsabiedrību.

Un, ja kapitālsabiedrības dibināšanas pienākums ir noteikts likumā - un tā tas šobrīd ir attiecībā uz Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldīšanu, kā tas ar šo likumu tiek noteikts -, tad pamatojums kapitālsabiedrības dibināšanai ir sniedzams attiecīgā likumprojekta izskatīšanas gaitā. Un par šā pamatojuma pietiekamību vai nepietiekamību lemj Saeimas deputāti, pieņemot konkrētu lēmumu.

Līdz ar to tieši no deputātu balsojuma, tai skaitā - arī par iepriekšējiem priekšlikumiem... deputāti pauž savu attieksmi pret to, vai tad ir pamatojums, vai nav. Un šajā gadījumā deputāti ir snieguši šo pamatojumu, būtībā izvērtējot pirms tam visus “par” un “pret”, līdz ar to var konstatēt, ka šis pamatojums ir.

Līdz ar to arī tas ir tas, ko es... vēlējos vienkārši vērst uzmanību, jo tiek runāts tā, ka it kā kapitālsabiedrības dibināt vispār varbūt nav īsti pamatojami - tas ir kaut kas varbūt nevēlams, forma ir ne tāda... Tāpēc man nācās sniegt šo skaidrojumu no savas puses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Ja Feldmana kungs, kurš vienlaicīgi ir arī komisijas, atbildīgās komisijas, vadītājs, stāsta, ka šis ir tas pamatojums, tad izstāstiet, lūdzu, līdz galam - ka šis ir politiskais tirgus, politiskā tirgus pamatojums, nevis objektīvs ekonomisks pamatojums vai juridiska nepieciešamība mainīt šo ostas statusu. Jo neviens neiebilstu (nedz opozīcija, nedz tie, kuri līdz šim uz šo likumprojektu, tā izstrādes gaitu skatījušies ar objektīvu skepsi), ja būtu tiesiski argumenti, ekonomiski argumenti, kāpēc šāds likums, šādas likuma izmaiņas ir nepieciešamas; kāpēc pilsētniekiem, rīdziniekiem, ventspilniekiem, savi pilsētas aktīvi, tātad arī savi kopējie līdzekļi, ir jānodod šādai kapitālsabiedrībai. Uz kā pamata?

Ja notiks... būs zaudējumi, ja ostas turpinās strādāt ar zaudējumiem, ja nāksies... tiks pieņemts lēmums, ka jāpalielina pamatkapitāls, tad... Ko tad? Rīdzinieki ieguldīs vēl rīdzinieku naudu, netīrīs vispār ceļus (jau tagad netīra Rīgā)? Slēgsim skolas, ja nebūs līdzekļu, ko algās izmaksāt skolotājiem? Vai vienkārši pateiks - nē, viss, paldies, mēs esam brīvi. To, ko mēs ieguldījām, - to jūs paturiet un varat privatizēt vai darīt, ko jūs gribat.

Kādi ir tie argumenti? Šī ir deputātu griba - tas ir arguments? Kolēģi, nu neslēpsim... nebūsim naivi! Es domāju, ka jūs daudzi zināt... un, starp citu, arī es diezgan daudz esmu dzirdējis, kādi ir patiesie argumenti. Es domāju, ka patiesos argumentus jau, ļoti iespējams... es ceru, ka kaut kādā brīdī arī attiecīgās instances pārbaudīs un izmeklēs, vai tur ir kāds politiskais tirgus vai kāda iespējama politiska rīcība... ilgtermiņā ar kādām sekām vai nav.

Es neesmu tiesnesis - es jūs nevaru tiesāt, es neesmu prokurors - negribu jūs apsūdzēt. Es ceru, ka drīzāk šī situācija ir tāda nezināšana, ka šī likumprojekta norma un šis... Brīžiem mēs vienkārši nesaprotam, par ko mēs balsojam. Komisijā man radās pārliecība, ka lielākā daļa deputātu nesaprot, par ko ir balsojums. Vienkārši, ja komisijas vadītājs pasaka “mēs atbalstām”, tad mums jābalso “par”. Ja viņš pasaka “mēs neatbalstām”, tad mēs balsojam “pret”. Bet vai lielākā daļa Saeimas deputātu objektīvi... un arī šobrīd... saprot, ko mēs darām?

Kolēģi, šis ir milzīgs risks, un mēs uz šiem riskiem norādām. Un es uzskatu to par savu pienākumu - sniegt šos priekšlikumus un arī uz visiem šiem riskiem vērst jūsu uzmanību, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Labas kārtības labad vēlos vienkārši atgādināt, ka pamatojums ir nepārprotami sniegts šī likumprojekta anotācijā, savukārt par to, vai tas ir pietiekams vai nepietiekams, - tieši par to lemj Saeimas deputāti, pieņemot konkrētu lēmumu. Par pamatojuma esamību mēs jau runājām, skatot vienu no iepriekšējiem priekšlikumiem. Šis priekšlikums līdz ar to netika komisijā atbalstīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies par komentāru.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - deputāta Edgara Tavara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 51, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 44. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz pārejas noteikumu 16. punkta izteikšanu citā redakcijā. Ir runa par akcionāru līgumiem. Par šo priekšlikumu tika diskutēts. Deputāti pārliecinoši to noraidīja komisijā.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 13, pret - 49, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 45. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 58. - komisijas priekšlikumā. Aicinu balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Jā, kolēģi! Tas tiešām ir iekļauts tālākajā, 58., priekšlikumā. Taču es vēlos norādīt uz šī priekšlikuma būtību.

Šī priekšlikuma būtība ir tas, ko... mēs redzam arī pamatinformāciju, kas ir pieejama Rīgas brīvostas pārvaldes mājaslapā, - ka Rīgas brīvostas pārvaldes rīcībā ir ar ostas darbību saistītie aktīvi 446 miljonu eiro apmērā. Liela daļa no šiem aktīviem ir Rīgas pilsētas iedzīvotāju īpašums - īpašums, ko, ostas darbībai sākoties, atvēlēja Rīgas pašvaldība, Rīgas dome, tās nodrošināšanai... vai arī nododot ostas pārvaldes valdījumā savu nekustamo īpašumu, Rīgas domes īpašumu. Un faktiski... ja šis priekšlikums būtu atbalstīts, tad es varētu droši teikt, ka Rīgas domei, Rīgas iedzīvotājiem piederošie aktīvi ostā... faktiski nonāk... aiziet pilnībā prom no Rīgas iedzīvotāju kontroles. Un tāds lēmums teorētiski iespējams būtu vien tad, ja par tādu lēmumu būtu nobalsojusi Rīgas domes pašvaldība, pašvaldības deputātu vairākums. Tāda lēmuma vēl aizvien nav. Par to mēs runāsim arī pie 58. priekšlikuma.

Kolēģi, es vēlreiz norādu uz riskiem, kas ir saistīti ar šo lēmumu un šo likumprojektu, īpaši skatoties... gan no rīdzinieku, gan no ventspilnieku interesēm. Un mani nedaudz satrauc - zināmā mērā - arī tas, ka šis jautājums nav skatīts Rīgas pašvaldībā, Rīgas domē. Ar savu piekrišanu faktiski nodot šo iedzīvotāju mantu kapitālsabiedrībai, kura tālāk strādā pēc citiem principiem... Manā ieskatā, šāda rīcība zināmā mērā ir salīdzināma arī ar pašvaldības mantas izšķērdēšanu, jo publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantai ir jātiek izmantotai likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm... primāri, pirmām kārtām.

Tāpēc, kolēģi, es arī noteikti aicinātu balsot “pret” šo.

Un tāpat mēs diskutēsim vēl arī par 58. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Šo priekšlikumu aicinu noraidīt, balsojot “pret” vai atturoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - satiksmes mistra Tāļa Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 4, pret - 47, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 46. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas paredz izteikt citā redakcijā pārejas noteikumu 16. punkta 2. apakšpunktu. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 13, pret - 49, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 47. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumu 16. punkta trešās daļas izteikšanu citā redakcijā. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 13, pret - 50, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 48. - deputāta Artusa Kaimiņa priekšlikums. Tas paredz likumprojekta 19. pantā iekļauto pārejas noteikumu 16. punkta 3. apakšpunkta izteikšanu citā redakcijā. Nu, šis priekšlikums... par to bija diskusijas. Tas tika daļēji atbalstīts, iekļauts 58. - komisijas priekšlikumā.

Ja tiek pieprasīts balsojums, tad aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. - deputāta Artusa Kaimiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 3, pret - 46, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 49. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts, iekļauts 58. - komisijas priekšlikumā.

Ja tiek pieprasīts balsojums, tas ir jānoraida.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti balsojumu nav lūguši. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 50. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 58. - komisijas priekšlikumā.

Ja tiek pieprasīts balsojums, tas ir jānoraida.

Sēdes vadītāja. Deputāti balsojumu nav pieprasījuši. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt pārejas noteikumu 20. punktu. Priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 52. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas paredz izteikt pārejas noteikumu 21. punktu citā redakcijā. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi! Runājot par 52. priekšlikumu - par pārejas noteikumu 21. punkta... faktiski pāreju jaunā redakcijā, es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka gan Rīgas, gan Ventspils brīvostas pārvalde sākotnēji tika izveidotas un darbojās kā pašvaldības iestādes. Un resursi, kurus tās izmantoja savas darbības nodrošināšanai, pilnībā piederēja Rīgas un Ventspils pašvaldībai, līdz ar to - arī rīdziniekiem un ventspilniekiem.

Rīgas pašvaldības iestāde... Ja skatāmies vēsturiski, Rīgas pilsētas pašvaldības iestāde tika izveidota 1998. gadā, bet Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde... 2010. gadā... tika pārveidota par... atvasinātām publiskām personām. Abu atvasināto publisko personu darbības nodrošināšanai pilnībā tika nodota visa agrāko pašvaldības iestāžu manta, respektīvi, pilsētnieku manta.

Tādējādi gan Rīgas, gan Ventspils brīvostas pārvalde savu darbību uzsāka, izmantojot gan valsts, gan pašvaldības īpašumu, līdz ar to arī iedzīvotāju īpašumu.

Pēc indikatīviem aprēķiniem, no Rīgas pilsētas pašvaldības puses Rīgas brīvostā tika ieguldīti tajā brīdī vēl papildus vismaz 23 miljoni eiro. Un tas lasāms arī faktiski vienīgajā komisijas... oficiāli izsniegtajā dokumentā no Rīgas domes puses... 2021. gada 28. augustā... Rīgas domes priekšsēdētāja parakstītās vēstules pielikumā, kas atrodas likumprojekta materiālos... uz otro lasījumu. Te mēs varam diezgan detalizēti iepazīties ar šo vēsturisko aspektu un pilsētnieku ieguldījumu.

Ja runājam par likumprojektu šobrīd, tad nākas akcentēt, ka likumprojekts piedāvā visu līdzšinējo ostu pārvalžu mantu uzskatīt par valsts mantu, publiskos līdzekļus - par kapitālsabiedrības līdzekļiem. Un, manā ieskatā, tas ir ne tikai nepamatoti, bet arī prettiesiski. Un, kolēģi, es vēlreiz norādu uz tiem riskiem, ar ko mums - kā valstij - nāksies saskarties pēc šī likumprojekta pieņemšanas.

Tiesiski brīvostu pārvalžu manta būtu jāsadala starp valsti un pašvaldību, tādējādi nodrošinot abu pušu ieguldījumu kapitālsabiedrībā.

Līdz ar to, kolēģi, ir šis, 52., priekšlikums, kur es runāju tieši par šo - kā notiek šī faktiski arī... gan likvidējamās Ventas... ja mēs skatāmies, Ventspils... gan ostas... “pārvaldes tiesību un saistību pārņēmējas atbilstoši Ventspils brīvostas pārvaldes mantas sadalījumam, kas veikts saskaņā ar šā punkta otro apakšpunktu”.

Un, lai šos riskus mazinātu, arī ir šis, 52., priekšlikums, kolēģi.

Es aicinu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā man jāteic, ka šis priekšlikums tika apspriests un komisijas deputātu absolūtais vairākums no tiem, kuri piedalījās, nobalsoja “pret” šo priekšlikumu.

Līdz ar to es aicinu jūs balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 51, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 53. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 58. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 54. - deputāta Viktora Valaiņa iesniegts priekšlikums. Svītrot pārejas noteikumu 22. punktu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 48, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 55. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegts priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams, bet debatēt var.

Vārds debatēs deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi, es nevaru nenolasīt nedaudz vairāk - par skaitļiem un galu galā par to, kāpēc šis priekšlikums ir radies. Vēlreiz, lai mēs saprotam, lai visi mēs saprotam, par ko ir runa.

Ja mēs runājam par līdzdalību publiskas personas kapitālsabiedrībā, kas nav iespējama, ja nav veikts un nav pieejams attiecīgs kapitālsabiedrības darbības ekonomiskais izvērtējums, tā saucamais biznesa plāns, uz ko mēs esam neskaitāmas reizes aicinājuši... Mums bija daudz laika. Arī šeit jau vairākkārt atkārtoju, ka tāda nav. Mums ir jāsaprot, uz ko mēs ejam. Mēs liekam šo milzi uz māla kājām... lai arī to prasa gan Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants, gan Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 5. pants.

Par pašvaldības apmēru runājot. Vēl šobrīd, kad likumprojekts jau tiek skatīts Saeimā trešajā lasījumā, pašvaldībai nav objektīva... nav pieejama informācija nedz Rīgas pašvaldībai... tāpēc ka šādas informācijas komisijas sēdē nav bijis nedz no Satiksmes ministrijas, nedz arī no kādas citas ministrijas, Ministru kabinetam pakļautas iestādes vai no Ministru prezidenta. Un, ja mēs runājam par šiem skaitļiem, tad mums der zināt, ka Ventspils brīvostas pārvaldes mantas aptuvenā vērtība (indikatīvā vērtība) ir 170 miljoni eiro. Ja šāda apmēra ieguldījums no valsts puses veido 60 procentus, tad pašvaldībai, lai iegūtu 40 procentus, jāiegulda īpašums vēl aptuveni 113 miljonu eiro apmērā. Rezultātā kopējais atbalsts no publiskiem līdzekļiem tikai Ventspils ostu pārvaldošai kapitālsabiedrībai sasniegs teju 300 miljonus eiro. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Ja mēs runājam par Rīgu, tad Rīgas brīvostas pārvaldes rīcībā ir ar ostas darbību saistītie aktīvi. Faktiski kopējie aktīvi, kas ir pārvaldes rīcībā, indikatīvi veido 446 miljonus eiro. Ja šāda apmēra ieguldījums no valsts puses veido 60 procentus, tad pašvaldībai, lai iegūtu 40 procentus, jāiegulda īpašums vēl aptuveni 297 miljonu eiro apmērā.

Kolēģi, mēs jau iepriekš šodien ļoti skaļi diskutējām par kādu citu likumprojektu, kad summa sadalās uz desmit gadiem. Šeit mēs saprotam, par kādiem skaitļiem vispār ir runa un par ko jūs balsojat, dārgie kolēģi? Mums jāsaprot, ka attiecībā uz Rīgu kopējais atbalsts no publiskajiem līdzekļiem Rīgas ostu pārvaldošai kapitālsabiedrībai rezultātā sasniegs indikatīvi - indikatīvi! - 745 miljonus eiro. 745 miljoni eiro Rīgas gadījumā! Un, manuprāt, kolēģi, ja mēs ar vieglu roku... nevis mēs, bet koalīcijas deputāti ar vieglu roku šodien balso par šādiem līdzekļiem bez pienācīga izvērtējuma... nu, es diemžēl atļaušos teikt, ka tas ir bezatbildīgi. Kā minimums - bezatbildīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Atgādinu, ka komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu. Līdz ar to aicinu to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums arī nav balsojams, jo ir noraidīts 46. priekšlikums.

Turpinām ar 56. priekšlikumu. Lūdzu!

K. Feldmans. 56. - deputāta Mārtiņa Bondara iesniegts priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. Tālāk 57. - deputāta Kaimiņa iesniegts priekšlikums. Arī tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Nesaprotu, kāpēc komisijā šo deputāta Kaimiņa kunga priekšlikumu neatbalstīja. Mēs lasām šo priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Kaimiņš: “Papildināt pārejas noteikumus ar 25. punktu šādā redakcijā: “Pirms Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidācijas procesu uzsākšanas,” - ir skaidrs, ka šis publiskais subjekts būs jālikvidē, lai veidotu šo kapitālsabiedrību - “Ministru kabinets izdod noteikumus, kas nosaka kārtību,” - Ministru kabinets! - “kādā tiek likvidētas šīs brīvostas pārvaldes un dibinātas jaunās ostu pārvaldes (kapitālsabiedrības).””

Manuprāt, tas ir visai loģisks priekšlikums, ar ko faktiski bija jāsāk, jau izskatot šo likumprojektu pašā, pašā sākumā. Tas neuzliek nekādas finansiālas saistības. Šeit mēs nerunājam par vides aspektiem. Vienkārši Ministru kabinets skaidri pasaka noteikumus, kārtību, kā tiek likvidētas šīs brīvostas pārvaldes un dibinātas jaunas pārvaldes, tai skaitā par visu, kas nav atrunāts šajā likumā... par visām saistībām, kas pāriet, kas nepāriet, jo visiem viss ir pilnīgi skaidrs. Mēs visi šajā likumā... mēs to nevarējām uz šo brīdi paredzēt. Tas zināmā mērā nedaudz mazinātu problēmas.

Tāpēc, kolēģi, es gan aicinu atbalstīt šo deputāta Kaimiņa priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā vai ko komentēsiet?

K. Feldmans. Nu te ļoti vienkāršs komentārs. Tātad par likvidāciju lems Ministru kabinets un tas vairāk atrunāts normās, ko mēs izskatīsim 58. - komisijas priekšlikumā.

Līdz ar to tieši tas, ko paredz 57. - Kaimiņa priekšlikums, nav šajā gadījumā nepieciešams, respektīvi, kaut kādu vēl speciālu noteikumu izdošana. Par to komisijā bija diskusija, deputātu vairākums piekrita juristu skaidrojumam un Satiksmes ministrijas skaidrojumam, līdz ar to neatbalstīja šo priekšlikumu, bet atbalstīja 58. priekšlikumu.

Aicinu šo noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies par komentāru.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. - deputāta Artusa Kaimiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 7, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Tālāk 58. - visai garš un komplicēts atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas papildina pārejas noteikumus ar punktiem no 16. līdz 23., kā arī ietver to, kā nodrošināt Rīgas ostas un Ventspils ostas darbības nepārtrauktību. Piemēram, tiek pieņemti lēmumi par likvidāciju un tā tālāk. Šis ir tiešām garš priekšlikums. Komisija balsoja sākumā par tā konkrētām daļām un pēc tam arī visu kopumā, un bija pārliecinošs komisijas atbalsts šim priekšlikumam, kā saka, visos iespējamos veidos.

Tādēļ arī es aicinu jūs šo atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Tālāk 59. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones iesniegts priekšlikums, kas attiecas uz mazo ostu pārvaldēm. Šis priekšlikums tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... Deputāti atbalsta...

Nu labi.

Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Paldies. Diemžēl mēs redzam, ka sistēma bremzē, - man, arī savlaicīgi spiežot, ne vienmēr izdodas uzreiz pieteikties debatēm.

Bet, kolēģi, man jautājums būtu Ekonomikas ministrijas parlamentārajai sekretārei, retorisks jautājums. Kāpēc ostu parādi, ja mēs runājam par parādu dzēšanu, ir dzēšami tikai mazajām ostām? Kāpēc ne lielajām ostām, ja mēs dzēšam... ja valstij ir tik daudz naudas kā nekad? Ja mēs tā varam droši norakstīt? Es nesaku, ka to nevajag darīt. Es zinu arī, kādā situācijā ir mazās ostas. Bet - kāpēc mēs nedomājam par Rīgas ostu? Ja ir tādi parādu dzēšanas... Šeit, loģiski, prasītos tiešām daudz plašāks skaidrojums, es domāju, lai kolēģi dzird parlamentā, kāpēc ir šāds priekšlikums. Tas ir, ja mēs runājam Rīgas ostas sakarā, mūsu Rīgas ostas saistību sakarā, tad būtu loģiski, ka tāda norma ar laiku parādās arī attiecībā pret lielajām ostām, ja reiz mums naudas valstī ir tik daudz kā nekad un mēs tā varam ar drošu roku to darīt.

Es piekrītu attiecībā uz mazo ostu nabadzību, īpaši par mazo ostu visām uzkrātajām apkalpošanas maksām, nokavējumu un procentu dzēšanu... ko pieņem Ministru kabinets un tamlīdzīgi.

Tas, uz ko es aicinu, kolēģi... padomājiet, mums nāksies šo likumu vērt vaļā jebkurā gadījumā, jo te būs daudz kļūdu, kuras mums būs jālabo. Vienkārši es vēlos norādīt: ja mēs runājam konsekventi par mazajām ostām, tad mums būs vienā brīdī arī jārunā, iespējams, par lielajām ostām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir komentārs?

K. Feldmans. Komisijā šis priekšlikums guva pārliecinošu atbalstu. Ekonomikas ministrija ir labi pastrādājusi acīmredzot, tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

K. Feldmans. 60. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 25. - jauna pārejas noteikumu punkta izveidi. Šis priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Un 61. - pēdējais - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vārds debatēs satiksmes ministram Tālim Linkaitam. Lūdzu!

T. Linkaits (satiksmes ministrs).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi deputāti! Pie šī priekšlikuma es vēlos pateikties visiem Saeimas deputātiem par darbu pie šī likumprojekta, kas ir garš, sarežģīts, un, ja mēs atskatāmies vēsturē, tad mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bija jau 2002. gadā, arī 2012. gadā atsevišķas valdības partijas nāca ar šādu priekšlikumu, bet toreiz tas neguva atbalstu.

Arī šobrīd mēs redzam, ka process nav viegls un vienkāršs. Faktiski, manuprāt, pirmo reizi Latvijas neatkarības vēsturē mēs pārveidojam atvasinātu publisku personu par kapitālsabiedrību, un šajā pārveidošanas procesā vēl ir daudz nianšu, kas, iespējams... un es piekrītu arī Tavara kunga teiktajam debatēs, ka ir iespējamas kādas nianses, kuras mēs neesam ņēmuši vērā un kuras vēl būs jāprecizē. Bet arī tīri saturiski šis princips pārveidot ostas no publiskas iestādes par kapitālsabiedrībām ir pēdējo 20 gadu trends visā Eiropā.

Paldies arī Tavara kungam, ka viņš šodien regulāri atsaucās uz Roterdamas ostu kā uz pozitīvo piemēru. Daudzās situācijas Roterdamas osta ir viena no tām, kas ir izgājusi šo procesu no pašvaldības dibinātas iestādes, pārveidojoties par valsts un pašvaldības kopīgu kapitālsabiedrību. Tāpat arī mūsu kaimiņu ostas, Tallinas osta un Klaipēdas osta, strādā kā kapitālsabiedrības, arī Gdaņskas osta šajā procesā, manuprāt, gūst labus panākumus.

Es ceru, ka kopā ar Rīgas un Ventspils pašvaldībām mums izdosies arī Rīgas un Ventspils ostā ar jauno pārvaldības modeli gūt labus panākumus.

Vēlreiz paldies Saeimas deputātiem, īpašs paldies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai - komisijas vadībai un deputātiem - par ļoti rūpīgo dažādu viedokļu izvērtēšanu, arī juridiskās argumentācijas izvērtēšanu, kā arī pateicos Saeimas Juridiskajam birojam par atbalstu šī nebūt ne vienkāršā likumprojekta sagatavošanā.

Paldies visiem, un es ceru, ka ar šo tad ostu pārvaldības reforma Latvijā var sākties.

Sēdes vadītāja. Paldies satiksmes ministram.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labvakar, visi Latvijas iedzīvotāji! Grozījumi Ostu likumā. Principā ir skaidrs, ka tas ir solis, lai nozagtu arī Latvijas ostas.

Jūs, cilvēki, neesat pamanījuši, ka viss, kam pieķeras satiksmes ministrs Linkaits, aiziet uz grunti pa burbuli? Tranzīts - pa burbuli. Ceļi izskatās kā pēc Otrā pasaules kara. Ostas, šis fantastiskais modelis, kur pieķeras JKP, un tamlīdzīgi... Ostas - tukšas, salīdzinot ar Klaipēdu vai ko citu. Lidosta Viļņā un Igaunijā attīstās, mums - tukša. Mēs dotējam airBaltic ar simtiem miljonu un vēl kaut ko. Viss iet uz grunti, un šis ir nākamais. Visam, kam pieķeras Linkaits. Un es domāju, ka viss, kam pieķeras Linkaits, - tas viss iet uz grunti, to es gribēju teikt, bet es domāju, ka tā ir nevis neprofesionalitāte - tā ir apzināta profesionalitāte visu nolaist uz grunti. Apzināti, kaitnieciski...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es tomēr aicinu jūs ievērot Saeimas deputātu ētikas kodeksa 11. punktu: “Deputāts neizmanto savu stāvokli, lai prettiesiski ietekmētu valsts un pašvaldību institūciju lēmumus.”

A. Gobzems. Kā es prettiesiski... Paskaidrojiet, kā es prettiesiski ietekmēju?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Godātā sēdes vadītāja! Godātais ministra kungs! Cienītie un godātie deputāti! Es vēl šā likumprojekta izskatīšanas laikā... daudz mēs dzirdējām par tādu lietu, vai Eiropas Savienībai ir vai nav kādi iebildumi pret šādas reformas pieņemšanu.

Šajā sakarā man ir jāsaka, ka arī komisijā ir ticis spriests jautājums par likumprojekta atbilstību Eiropas Savienības tiesībām valsts atbalsta jomā, un tas ir vērtēts jau pirms šī likumprojekta iesniegšanas Saeimā. Tas izriet gan no likumprojekta anotācijā minētā, kur teikts (citēju): “Likumprojekta izstrādes laikā ir notikušas konsultācijas ar Eiropas Komisiju. Balstoties uz Satiksmes ministrijas iesniegto informāciju, tostarp sagatavotajām un Eiropas Komisijai nosūtītajām atbildēm uz tās jautājumiem, Eiropas Komisija uzskata, ka grozījumi Ostu likumā un Latvijas ostu pārvaldības modeļa pārveide uz kapitālsabiedrībām nerada bažas no valsts atbalsta viedokļa”, gan no komisijas deputātiem pieejamās Eiropas Komisijas vēstules, kurā atzīts, ka likumprojektā paredzētais regulējums nerada problēmas saistībā ar Eiropas Savienības tiesībām valsts atbalsta jomā.

Šī ir viena no lietām, kas daudz izskanējusi par visiem priekšlikumiem, tādēļ uzskatīju, ka pie šī priekšlikuma man būtu nepieciešams šo lietu skaidri pateikt, kas zināmā mērā arī tagad tika plaši diskutēta un arī komisijas sēdē diezgan bieži piesaukta.

Paldies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem par izturību šī likumprojekta sagatavošanā gan otrajam, gan trešajam lasījumam. Bija jārīko arī papildu sēdes nestandarta laikos, lai to paspētu izskatīt. Tur tiešām bija nepieciešama izturība. Paldies Saeimas Juridiskajam birojam, kurš aktīvi iesaistījās likumprojekta kvalitātes uzlabošanā. Tāpat arī Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kuri negurstoši argumentēja likumprojekta nianses komisijas sēdēs. Paldies arī deputātiem par izturību šodien, un aicinu attiecīgo priekšlikumu vēlāk arī atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi! Es runāšu kopumā par visu likumprojektu. Pēdējais priekšlikums. Es varbūt mazāk noslēgumā runāšu par riskiem. Šos riskus izklāstīju praktiski pie visiem priekšlikumiem. Es vairs par to neatkārtošos. Es nedaudz vēlreiz esmu spiests reflektēt uz ministra Linkaita kunga teikto par Eiropas ostu pāreju uz kapitālsabiedrībām. Zināmā mērā, jā, tā tendence ir vērojama, bet ir viens ļoti, ļoti būtisks “bet”. Katrā vietā, citstarp jūsu minētajās ostās - gan Klaipēdas ostā, gan Roterdamas ostā -, ir pilnīgi atšķirīgas un unikālas situācijas. Klaipēdas osta nav attīstīta uz... šie ostas aktīvi nav nodoti... iedzīvotāju aktīvi nav nodoti valstij. Tur bijusi valsts dalība no paša sākuma. Tur ir pilnīgi cita proporcija, ja mēs runājam par to, kas ir valsts pārziņā. Tas ir valsts stratēģiskais objekts, valsts investīcijas. Tur nav tāda situācija, ka tika paņemta iedzīvotāju manta un nodota valstij. Nē, tā nav bijis jūsu minētajā Roterdamas ostā. Mēs zinām, šajā uzņēmumā pamatdominance, absolūtā dominance, ir pašvaldībai, un valsts ienāca ar milzīgu investīciju, lai osta varētu attīstīties. Un ienāca vienā daļā, kas nav kontrole. Pamatā valsts... bet pilsēta strādā kopīgi ar valsti, un pamatkontrole ir pilsētniekiem. Tas ir pilsētnieku aktīvs. Pilsētnieki tur saņem gan savus darba augļus, gan arī zināmas neērtības ostas darbības dēļ un visu no tā izrietošo. Tāpēc arī pašvaldības līdzdalība šajā ostā nozīmē to, ka osta rūpējas ne tikai par to, lai tā attīstītos, bet arī lai pilsētas iedzīvotājiem, reģiona iedzīvotājiem būtu kvalitatīva dzīves vide, tīra dzīves vide. Tāpēc tas ir ļoti, ļoti būtiski, kolēģi.

Visās iepriekšminētajās reformās, kas ir notikušas Eiropā, iedzīvotāju intereses stāv pāri visam. Es esmu izanalizējis pēdējos gan Tallinas, gan... kā nonācu līdz šai biržai... daudzas lietas, kur šie riski tika izvērtēti, tika izstrādāti biznesa plāni, ļoti rūpīgi un argumentēti katrs skaitlis pamatots, un visiem viss ir skaidrs. Nav iebildumu. Arī šajā gadījumā es nebūtu iebildis, būtu “nācis ar karogu” - jā, pareizi, iespējams, mēs darām. Ja vien būtu šie izvērtējumi un šie argumenti, kāpēc balsot “par” šo likumprojektu. Es diemžēl, kolēģi, šeit saskatu milzīgus - goda vārds! - milzīgus riskus, ar ko mums nāksies saskarties. Es nevaru atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā. Es noteikti balsošu “pret”, jo es zinu, ka šis likums būs jāver vaļā un būs daudzas kļūdas jālabo, un, iespējams, ar ļoti augstu varbūtību gan valstij, gan rīdziniekiem, gan arī ventspilniekiem var nākties šķirties no prāvas nodokļu maksātāju summas, lai, iespējams, finansiāli labotu kļūdas, kas ir neizvērtēšanas vai nolaidības rezultātā diemžēl radušās šā likumprojekta izstrādes gaitā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Pirms Le Galla atkal prettiesiski man atslēdz mikrofonu, es vēlos tomēr uzsvērt, ka ikviens...

Sēdes vadītāja. Aizrādīt sēdes vadītājai nav pieļaujams.

A. Gobzems. ... ikviens Latvijas iedzīvotājs, izbraucot no Latvijas, - un Latvijas iedzīvotāji atšķirībā no Le Gallas nebrauc polittūrismā - redz tukšo lidostu. Ikviens Latvijas iedzīvotājs redz tukšās ostas. It īpaši tie, kas aizbrauc līdz Klaipēdai apskatīties. Tas nav tālu, starp citu, no Latvijas. Ikviens redz, kā attīstās lidostas Viļņā un Tallinā - atšķirībā no Latvijas. To redz ikviens iedzīvotājs. Nevis tie, kas brauc ar uzpurņiem...

Sēdes vadītāja. Mēs šobrīd debatējam par Latvijas ostām.

A. Gobzems. ... kuras ir tukšas, Le Gallas kundze. Kuras ir tukšas, salīdzinot ar Klaipēdu. Iesaku arī jums ar visu uzpurni aizbraukt līdz Klaipēdai un paskatīties.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es jūs aicinu izlasīt Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. punktu: “Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju.”

Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ir jau vēls vakars, un šis likumprojekts tuvojas savam saprotamajam iznākumam. Protams, nevienam jau nav un nebūs pārsteigums, ar ko tas viss beigsies, spriežot pēc iepriekšējiem balsojumiem. Tomēr ir dažas lietas, par kurām es gribētu minēt... un arī kaut kādā veidā pamatot savu motivāciju, kāpēc es balsošu “pret”. Es jau šodien minēju par ostu rādītājiem, par ģeopolitisko situāciju un par mūsu sasniegumiem. Tas viss kopā savā ziņā pamato, kāpēc daudzi šajā jomā iesaistītie ir tik bažīgi un kāpēc arī mēs esam bažīgi par to, ka šis jaunradījums spēs efektīvi funkcionēt.

Dārgie kolēģi, mēs, ejot šo ceļu, esam ņēmuši spožas idejas no mūsu tuvākām, tālākām kaimiņvalstīm, bet to izpildījumu esam veidojuši pa savam. Mēs paskatāmies, kas citiem labs sanācis, un pieminam Roterdamu, kur vajag, kur nevajag, bet aizmirstam to, ka tie pamati šiem labajiem piemēriem ir pilnīgi pretēji tam, ko šobrīd piedāvā Satiksmes ministrija un ko Saeima tūliņ grasās atbalstīt.

Attiecībā uz to, kas ir dominējošais spēku spēks ostas attīstībā. Un, lai kā gribētos teikt “valsts”, tomēr labākie piemēri tuvākā, tālākā apkārtnē rāda to, ka tā tomēr ir pašvaldība, kas visvairāk ieinteresēta savas teritorijas attīstībā, sabalansētā attīstībā. Tā ir pašvaldība, kas līdz šim ar savu aktivitāti, ar savu gribasspēku, ar savām spējām, kompetenci ir demonstrējusi - un ļoti veiksmīgi demonstrējusi - attīstības virzītājspēku, un tiešām rezultāti ļoti cienījami mums ir bijuši gan Ventspilī, gan arī Rīgā.

Kolēģi, es pieteicos debatēs ne jau šim atskatam, bet vairāk reflektējot uz to, ko teica ministra kungs. Visu cieņu Tālim... ministra kungam, bet tas, ka jūs šodien uzstājāties šajās debatēs un savu uzrunu noslēdzāt ar vārdiem “es ceru, ka šī reforma dos kaut kādus pozitīvus rezultātus”, jau vien liecina, ka jums nav pārliecības par to, kādi būs šīs reformas rezultāti. Man ir pārliecība par to, ka šī reforma nesīs zaudējumus. Zaudējumus, par kuriem, kā vienmēr, šajā valstī neviens neatbildēs. Zaudējumus, kur pēc tam visi varēs rādīt cits uz citu ar pirkstu - tas bija viņu uzstādījums, tā bija koalīcija, un dažādi iemesli būs - kāpēc, būs virkne attaisnojumu, bet beigās mēs zaudējam laiku. Mēs zaudējam laiku, kuru izmanto mūsu kaimiņi - Lietuva, Igaunija -­, attīstot savas ostas kopā ar pašvaldībām, nevis karojot ar tām, veidojot savu tranzīta koridoru konkurētspējīgāku, strādājot kā vienota komanda.

Mēs būsim tie, kas pašos pamatos ieliek domstarpību augli, veidojot jauno modeli, kur šīs domstarpības neizbēgami nāks uz āru, un tas jau ir sācies. Tas jau ir sācies. Vēl likums nav pieņemts, bet mums jau ir piemēri, kur šīs domstarpības nāk ārā. Un tā ir tā lielākā kļūda.

Lai kāds būs šodien balsojums, agrāk vai vēlāk, varbūt šajā Saeimā, kaut gan šaubos, vai šis sastāvs kaut ko mainīs... bet nākamā Saeima (būsim tur vai nebūsim - vienalga, kāds būs nākamās Saeimas sastāvs) būs spiesta mainīt šo likumu, jo paši pamatprincipi piespiedīs to darīt. Paši pamatprincipi tam... kā ostai, kam jābūt galvenajam dzinējspēkam, šeit nav respektēti. Un vienalga, kāds būs nākamās Saeimas sastāvs, tā šo pārvaldības modeli mainīs.

Jautājums tikai, kurš uzņemsies atbildību par jau šobrīd zaudēto un to, ko mēs zaudēsim tuvākajos gados.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi, šai vakarā! Savulaik, vēl pirms daudziem gadiem, vienmēr domāju par ostām, ka tās ir vietas, kur uzturas bandīti, kuras pārvalda negodīgi cilvēki, un es nevarēju saprast, kāpēc tā laika valdība nedara kaut ko lietas labā, lai beidzot sakārtotu ostas un to pārvalde kļūtu godīga.

Tagad, kad pašiem sanāk iet cauri šim procesam, lai mainītu ostu pārvaldību, es saprotu tā laika cilvēkus, ka ar politisko gribu, iespējams, ne vienmēr pietiek, jo tur ir nepieciešams gan ieguldīt darbu, gan pārliecināt kolēģus, gan ir daudz citu apsvērumu... kurus pagaidām mums kopā visiem ir izdevies paveikt.

Tāpēc esmu priecīgs, ka esam tikuši tik tālu, un apzinos, cik grūti vēl būs turpmāk. Un esmu šodien dzirdējis daudz dažādu sagrozītu faktu par tranzītu, par ostu darbību. Un es nestāstīšu varbūt visu - par katru detaļu, neatspēkošu katru šo dīvaino nosaukto faktu, bet varu pateikt vien to, ka līdz šim valsts jau ir ostās ieguldījusi daudzus desmitus miljonu. Un pašvaldība līdz šim no tā ir guvusi ļoti lielu labumu. Manuprāt, ir pienācis laiks gūt labumu ne tikai konkrētām pašvaldībām, bet, kā jau Bondara kungs minēja, arī visas valsts iedzīvotājiem.

Tieši tāpēc es biju “par” šīs reformas atbalstīšanu, lai labums būtu ne tikai konkrētiem cilvēkiem, bet visiem valsts iedzīvotājiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai komisijas vārdā vēl ko bildīsiet, Feldmana kungs?

K. Feldmans. Komisijas vārdā man jāsaka paldies arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas personālam, īpaši vecākajam konsultantam Andrim Capānam, kā arī atbildīgajai konsultantei par šo likumprojektu Mārai Meisterei, kas piedalījās likumprojekta priekšlikumu tabulas sagatavošanā. Protams, arī visiem pārējiem kolēģiem komisijā. Un, protams, paldies par izturību Saeimas darbiniekiem, kuriem ir jāstrādā virs normālā darba laika. Nu, kas jādara, tas jādara.

Ķeramies jauniem darbiem klāt.

Šis priekšlikums ir atbalstāms.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 61. priekšlikumu. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Šajā sakarā visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies Feldmana kungam par apjomīgo ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 54, pret - 14, atturas - 17. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs izsludina pārtraukumu šā gada 10. februāra otrajā attālinātajā ārkārtas sēdē līdz 17. februāra pulksten 9.00.

Bet, pirms es veicu deputātu klātbūtnes reģistrāciju, lūdzu, atļaujiet jūs iepazīstināt ar saņemtajiem deputātu jautājumiem.

Deputāti Viktors Valainis, Jānis Dūklavs, Armands Krauze, Edgars Tavars un Janīna Jalinska ir iesnieguši deputātu jautājumu zemkopības ministram Kasparam Gerhardam “Par atbalstu sniegšanu Latvijas cūkkopjiem”.

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins un Vladimirs Nikonovs ir iesnieguši deputātu jautājumu satiksmes ministram Tālim Linkaitam “Par Tallinas šosejas jaunā posma no Vangažiem līdz Skultei izvēlētā risinājuma pamatotību”.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Māris Možvillo, Karina Sprūde un Ramona Petraviča ir iesnieguši deputātu jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par ģimenes ārstu pieejamību un budžeta vietu skaitu ārstu apmācības programmās”.

Deputāti Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Aldis Gobzems, Ramona Petraviča un Ralfs Nemiro ir iesnieguši deputātu jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par SARS-CoV-2 (COVID-19) pacientu skaitu stacionāros statistikas datiem”.

Un pēdējais ir jautājums, ko iesnieguši deputāti Karina Sprūde, Māris Možvillo, Aldis Gobzems, Ramona Petraviča un Ralfs Nemiro iekšlietu ministrei Marijai Golubevai “Par epidemioloģiskās drošības un citu noteikumu pārkāpumiem”.

Godātie kolēģi, vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Paldies visiem par darbu šovakar. Arlabvakaru!

Sēdē izsludināts pārtraukums. 

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 13. (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 10. februārī

Par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1331/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5389, 5389A)
- Priekšlikums	- dep. E. Tavars (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1334/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5409, 5409A)
- Priekšlikums	- dep. E. Papule (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1335/Lp13) (Dok. Nr. 5412, 5412A)
- Priekšlikumi	- dep. M. Šteins (par)
	- dep. J. Dombrava (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 1336/Lp13) (Dok. Nr. 5413, 5413A)
Par likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Nr. 1337/Lp13) (Dok. Nr. 5414, 5414A)
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 1338/Lp13) (Dok. Nr. 5415, 5415A)
Par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1339/Lp13) (Dok. Nr. 5416, 5416A)
Par likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” (Nr. 1332/Lp13) (Dok. Nr. 5399, 5399A)
Likumprojekts “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” (Nr. 1332/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
- Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Tavars
Par likumprojektu “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” (Nr. 1333/Lp13) (Dok. Nr. 5400, 5400A)
Likumprojekts “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” (Nr. 1333/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
- Debates	- dep. G. Daudze
	- dep. K. Feldmans
	- dep. V. Valainis
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. G. Daudze
	- dep. E. Tavars
	- dep. J. Vucāns
Lēmuma projekts “Par soda procentu nepiemērošanu Latvijas Republikā ārkārtējās situācijas laikā” (Nr. 845/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5405)
- Priekšlikums	- dep. V. Valainis (par)
	- dep. V. Valainis
Lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā” (Nr. 846/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5407)
- Priekšlikumi	- dep. R. Petraviča (par)
	- dep. A. Gobzems (pret)
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Petraviča
Lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt prasību bērniem nēsāt maskas” (Nr. 848/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5418)
- Priekšlikumi	- dep. A. Gobzems (par)
	- dep. Ē. Pucens (pret)
	- dep. M. Možvillo
	- dep. E. Papule
Lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt un atmaksāt piemērotos naudas sodus par sejas masku nelietošanu” (Nr. 849/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5419)
- Priekšlikumi	- dep. A. Gobzems (par)
	- dep. K. Sprūde (pret)
Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Žanetas Vēveres atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 841/Lm13) (Dok. Nr. 5393)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Aijas Miķelsones atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 842/Lm13) (Dok. Nr. 5394)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Likumprojekts “Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) 2021.–2027. gadam programmu vadības likums” (Nr. 1283/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5228B)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu” (Nr. 1290/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5289B)
- Ziņo	- dep. A. Lejiņš
Likumprojekts “Par Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta un Kanādas bruņoto spēku, Francijas Republikas aizsardzības ministra, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorandu par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu”  (Nr. 1236/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5031B)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1191/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5392)
- Ziņo	- dep. J. Cielēns
Likumprojekts “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” (Nr. 1159/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5373)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
- Debates	- dep. A. Kiršteins
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. A. Bikše
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. J. Butāns
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Dombrava
	- dep. K. Šadurskis
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. E. Šnore
	- dep. K. Feldmans
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. I. Indriksone
	- dep. E. Šnore
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. E. Šnore
	- dep. K. Feldmans
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. E. Šnore
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. K. Šadurskis
	- dep. A. Kaimiņš
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 1045/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5408)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
- Debates	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- dep. K. Feldmans
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- dep. K. Feldmans
	- dep. E. Tavars
	- dep. J. Vucāns
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Tavars
	- dep. V. Valainis
	- dep. K. Feldmans
	- dep. V. Valainis
- Par procedūru	- dep. A. Gobzems
- Debašu turpinājums	- dep. E. Tavars
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Tavars
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Tavars
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Tavars
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- dep. M. Bondars
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Tavars
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Par procedūru	- dep. A. Gobzems
- Debašu turpinājums	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- satiksmes ministrs T. Linkaits
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- dep. K. Feldmans
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- satiksmes ministrs T. Linkaits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. K. Feldmans
	- dep. E. Tavars
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Butāns
Informācija par deputātu V. Valaiņa, J. Dūklava, A. Krauzes, E. Tavara un J. Jalinskas jautājumu zemkopības ministram Kasparam Gerhardam “Par atbalstu sniegšanu Latvijas cūkkopjiem” (Nr. 362/J13)
Informācija par deputātu I. Zariņa, V. Agešina, A. Rubika, J. Tutina un V. Nikonova jautājumu satiksmes ministram Tālim Linkaitam “Par Tallinas šosejas jaunā posma no Vangažiem līdz Skultei izvēlētā risinājuma pamatotību” (Nr. 363/J13)
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, Ļ. Švecovas, M. Možvillo, K. Sprūdes un R. Petravičas jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par ģimenes ārstu pieejamību un budžeta vietu skaitu ārstu apmācības programmās” (Nr. 364/J13)
Informācija par deputātu K. Sprūdes, J. Stepaņenko, Ļ. Švecovas, A. Gobzema, R. Petravičas un R. Nemiro jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par SARS-CoV-2 (COVID-19) pacientu skaitu stacionāros statistikas datiem” (Nr. 365/J13)
Informācija par deputātu K. Sprūdes, M. Možvillo, A. Gobzema, R. Petravičas un R. Nemiro jautājumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai “Par epidemioloģiskās drošības un citu noteikumu pārkāpumiem” (Nr. 366/J13)
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 10.02.2022 09:38:11 bal001
Par - 34, pret - 42, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1331/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 10.02.2022 09:41:53 bal002
Par - 37, pret - 47, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1334/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 10.02.2022 09:51:54 bal003
Par - 68, pret - 9, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1335/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 10.02.2022 09:57:58 bal004
Par - 52, pret - 12, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi Rīgas brīvostas likumā (1332/Lp13)" atzīšanu par steidzamu (1332/Lp13)

Datums: 10.02.2022 10:03:09 bal005
Par - 51, pret - 14, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rīgas brīvostas likumā (1332/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.02.2022 10:04:55 bal006
Par - 53, pret - 13, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ventspils brīvostas likumā (1333/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 10.02.2022 10:07:43 bal007
Par - 52, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi Ventspils brīvostas likumā (1333/Lp13)" atzīšanu par steidzamu

Datums: 10.02.2022 11:15:54 bal008
Par - 49, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ventspils brīvostas likumā (1333/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.02.2022 11:23:39 bal009
Par - 36, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par soda procentu nepiemērošanu Latvijas Republikā ārkārtējās situācijas laikā" (845/Lm13) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 10.02.2022 11:25:01 bal010
Par - 37, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par soda procentu nepiemērošanu Latvijas Republikā ārkārtējās situācijas laikā" (845/Lm13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai

Datums: 10.02.2022 11:37:54 bal011
Par - 36, pret - 49, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā" (846/Lm13) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 10.02.2022 11:39:55 bal012
Par - 39, pret - 49, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par uzdevumu Ministru kabinetam izbeigt Covid-19 sertifikātu izmantošanu Latvijas Republikā" (846/Lm13) nodošanu Budžeta un finanšu(nodokļu) komisijai

Datums: 10.02.2022 11:48:47 bal013
Par - 37, pret - 45, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt prasību bērniem nēsāt maskas" (848/Lm13) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 10.02.2022 11:50:29 bal014
Par - 30, pret - 47, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt prasību bērniem nēsāt maskas" (848/Lm13) nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai

Datums: 10.02.2022 11:51:14 bal015
Par - 34, pret - 44, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt prasību bērniem nēsāt maskas" (848/Lm13) nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai

Datums: 10.02.2022 12:03:29 bal016
Par - 22, pret - 48, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt un atmaksāt piemērotos naudas sodus par sejas masku nelietošanu" (849/Lm13) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 10.02.2022 12:06:28 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Žanetas Vēveres atbrīvošanu no tiesneša amata (841/Lm13)

Datums: 10.02.2022 12:08:06 bal018
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Vidzemes rajona tiesas tiesneses Aijas Miķelsones atbrīvošanu no tiesneša amata (842/Lm13)

Datums: 10.02.2022 12:14:04 bal019
Par - 83, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) 2021.–2027. gadam programmu vadības likums (1283/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.02.2022 12:16:05 bal020
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu (1290/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.02.2022 12:19:55 bal021
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta un Kanādas bruņoto spēku, Francijas Republikas aizsardzības ministra, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorandu par Daudznacionālā divīzijas štāba “Ziemeļi” darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu (1236/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.02.2022 12:21:52 bal022
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1191/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 13:36:04 bal023
Par - 15, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 13:41:12 bal024
Par - 16, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 13:55:59 bal025
Par - 16, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 13:59:06 bal026
Par - 15, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 14:02:35 bal027
Par - 17, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 14:05:43 bal028
Par - 15, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 14:07:51 bal029
Par - 16, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 14:09:43 bal030
Par - 16, pret - 57, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 14:18:29 bal031
Par - 15, pret - 57, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 14:19:52 bal032
Par - 15, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 14:23:39 bal033
Par - 14, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 14:27:18 bal034
Par - 16, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 12. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 14:31:18 bal035
Par - 15, pret - 57, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 13. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 14:41:45 bal036
Par - 15, pret - 57, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 14. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 14:59:21 bal037
Par - 14, pret - 57, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 16. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 15:35:44 bal038
Par - 15, pret - 49, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 17. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 15:41:38 bal039
Par - 14, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 19. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 15:47:27 bal040
Par - 14, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 20. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 15:51:45 bal041
Par - 14, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 21. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 15:59:35 bal042
Par - 16, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 32. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 16:13:09 bal043
Par - 18, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 33. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 16:14:04 bal044
Par - 64, pret - 21, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 16:18:01 bal045
Par - 12, pret - 47, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 16:23:58 bal046
Par - 12, pret - 50, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 16:28:51 bal047
Par - 10, pret - 52, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 16:30:12 bal048
Par - 11, pret - 50, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 16:31:14 bal049
Par - 10, pret - 50, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 16:35:52 bal050
Par - 12, pret - 49, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 16:43:35 bal051
Par - 46, pret - 7, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 16:51:35 bal052
Par - 13, pret - 49, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 16:57:19 bal053
Par - 13, pret - 49, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: 12. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 17:37:11 bal054
Par - 13, pret - 46, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: 13. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 17:43:40 bal055
Par - 15, pret - 47, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: 14. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 17:53:41 bal056
Par - 12, pret - 50, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: 15. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 18:06:17 bal057
Par - 13, pret - 49, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: 16. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 18:23:00 bal058
Par - 14, pret - 50, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: 17. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 18:32:04 bal059
Par - 14, pret - 52, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: 18. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 18:44:28 bal060
Par - 14, pret - 50, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: 19. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 18:45:43 bal061
Par - 12, pret - 52, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: 20. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 18:52:15 bal062
Par - 15, pret - 49, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: 24. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 18:57:26 bal063
Par - 14, pret - 50, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: 25. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 18:58:54 bal064
Par - 10, pret - 53, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 26. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 19:24:50 bal065
Par - 13, pret - 48, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 27. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 19:29:10 bal066
Par - 11, pret - 48, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: 28. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 19:32:58 bal067
Par - 14, pret - 48, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: 29. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 19:44:44 bal068
Par - 1, pret - 61, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 30. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 19:44:44 bal069
Par - 1, pret - 61, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 30. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 19:47:17 bal070
Par - 11, pret - 50, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: 31. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 19:48:39 bal071
Par - 2, pret - 48, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: 32. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 19:49:52 bal072
Par - 10, pret - 51, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 33. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 19:56:24 bal073
Par - 11, pret - 51, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 34. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 20:02:12 bal074
Par - 11, pret - 49, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: 35. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 20:08:25 bal075
Par - 14, pret - 50, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 36. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 20:09:22 bal076
Par - 34, pret - 7, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: 37. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 20:10:28 bal077
Par - 61, pret - 2, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 38. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 20:14:32 bal078
Par - 13, pret - 50, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 39. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 20:15:24 bal079
Par - 51, pret - 1, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 40. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 20:16:41 bal080
Par - 10, pret - 50, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: 42. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 20:26:01 bal081
Par - 12, pret - 51, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: 43. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 20:27:12 bal082
Par - 13, pret - 49, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 44. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 20:30:47 bal083
Par - 4, pret - 47, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: 45. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 20:31:44 bal084
Par - 13, pret - 49, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: 46. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 20:32:41 bal085
Par - 13, pret - 50, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: 47. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 20:33:53 bal086
Par - 3, pret - 46, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: 48. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 20:39:30 bal087
Par - 12, pret - 51, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: 52. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 20:40:34 bal088
Par - 9, pret - 48, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: 54. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 20:48:10 bal089
Par - 7, pret - 48, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 57. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 20:52:20 bal090
Par - 71, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 59. priekšlikums. Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.02.2022 21:14:28 bal091
Par - 54, pret - 14, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 3.lasījums

 

Sēdes videotranslācija

10.02.2022.

9.00

9.30

11.00

13.30

15.30

17.30

19.15

- - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - 


Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!