Klimata aktīvisti neskata klimata izmaiņas tūkstošu gadu periodā, bet tikai pēdējā simtgadē un ignorē galvenos izmaiņu cēloņus - saules aktivitāti vai kontinentālo plātņu kustību izraisīto vulkānisko okeānu zemūdens lavas izplūdi, ūdens sasilšanu un iztvaikošanu. CO2 palielināšanās atmosfērā nav klimata sasilšanas cēlonis, bet tikai sekas citiem procesiem, ko cilvēki, diemžēl, nekādi nespēj ietekmēt. Tātad mums ir jāpiemērojas izmaiņām, nevis jāmaina klimats!

Rezultātā ES Komisijas birokrāti izstrādā documentus par 55% izmešu samazināšanu līdz 2030. gadam vai bezizmešu ekonomikas ieviešanu nākamajos 30 gados. Tas, ka šāda tautsaimniecība prasīs pasaulei nenormālu resursu patēriņu ar sekošu vides piesārņošanu, nemaz nerunājot par 9,2 triljoniem eiro papildus finansējuma ,tiek noklusēts. Latvijai tas prasītu tērēt tikai papildus 2 miljardus euro ik gadu! Tā vietā, lai mēs šo naudu novirzītu medicīnai, izglītībai vai valsts aizsardzībai, tērēsim naudu betona, tērauda un plastmasu ražošanai un dārgu retzemju metālu izstrādājumu importam no Ķīnas!

Bila Geitsa grāmatā “Klimats. Kā novērst katastrofu” ir interesanti dati: nekas nav tik dabu piesārnojošs, kā betona un tērauda ražošana, kalnrūpniecība un rūdu ieguves tehnika - ekskavatori vai milzīgie simtstonnīgie Dienvidkorejā ražotie pašizgāzēji, kuru ražošanai jāpatērē milzums fosilās enerģijas un saldūdens. ES ekonomika stagnē, kamēr Ķīnas un Indijas attīstās, izmantojot lēto elektroenerģiju, ko saražo vairāk kā 7000 ogļu elektrostacijas šajās un vēl citās pasaules valstīs. Latvijas atbalstu zaļajai ekonomikas transformācijai vēl varētu saprast, ja mums nebūtu savu resursu, bet ne jau situācijā, kad mums ir 60 miljoni kubikmetru neizmantotas koksnes (Latvijas Finieris dati) un pārsimts miljonu kubikmetru kurināmās kūdras.

Tā vietā mums Brisele piedāvā pāriet uz saules un vēja enerģiju, kas patērē 90 reizes vairāk alumīnija, 50 reizes dzelzs, vara un stikla vai 15 reizes vairāk betona uz enerģijas vienību kā fosilās vai kodolenerģijas spēkstacijās. Savukārt, atzīt, ka šie plāni ir ne tikai muļkīgi, bet arī nereāli, nav dūšas. Izrādās, ka ES ne tikai nespēj konkurēt ar Ķīnu produkcijas pašizmaksu ziņā, bet tai nav arī nepieciešamo jaudu un reto materiālu izejvielu mikroshēmu ražošanai. Siemens jau paziņojis, ka piemaksā katrai vēja elekrostacijai, nespējot konkurēt ar lētajiem ķīniešu ražojumiem. Tas pats autobūvē, premium klases NIO vai BYD elektroauto ir tehnoloģiski pārāki un par trešdaļu lētāki kā vācu MB vai Porsche ražojumi. Kā atzīst paši vācu autoražotāji, viņu produkcijas izspiešanai no Eiropas tirgus pietiks ar dažiem gadiem.

Arī lauksaimniecībā mums ES komisija iesaka samazināt par trešdaļu zemes apstrādājamās platības, likvidēt liellopu ganāmpulkus, jo, redziet, tie rada par daudz izmešu, koksni un kūdru aplikt ar izmešu kvotām, un nodokļiem kā neatjaunojamus resursus. 

Upsalas Universitātes pētījumā ir pierādīts: ja pat vienā mirklī tiktu sadedzināti visi pasaules naftas krājumi, klimats neizmainītos pat par simtdaļu grāda. No kurienes visas šīs muļķības? Ar tējkannu karsta ūdens taču nevar uzsildīt Baltijas jūru, lai sasildītos pirms peldēšanas. Ko darīt? Polija pasūtījusi četras atomelektrostacijas – divas ASV, divas Dienvidkorejā. Mēs lasām, ka “Latvenergo” kopā ar Igauniju 20 gados būvēs vēja parkus jūrā ar 1000 megavatu jaudu, un tas maksās kādus piecus miljardus euro. Ziniet, Westinghouse ASV par pieciem miljardiem uzbūvētu mums jaunu atomelektrostaciju, ja mēs izdarītu pareizu izvēli. Un kāda būtu atšķirība? Vēja parku lietderības koeficients ir 0,35. No šiem tūkstoš megavatiem jūs vidēji gadā dabūsiet jaudu 350, varbūt maksimums – 400 MW. No Westinghouse atomelektrostacijas jūs dabūsiet visu tūkstoti pie vienādām cenām. Tātad mums piedāvā iztērēt trīsreiz, vai divarpus reizes vairāk naudas uz enerģijas vienību.

Nākošais – Eiropas Savienībā nav nodalīta energopolitika ziemeļu un dienvidu valstīm. Tas, kas der Portugālei, Spānijai vai Francijai, neder Somijai, Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai. Un, paldies Dievam, ka Zviedrijā ir nomainījusies valdība, kas likvidēja Klimata ministriju un pateica: kamēr nebūs pavisam cita politika Ziemeļvalstīm, tikmēr ziemeļnieki dedzinās kūdru, lietos fosilos izrakteņus un tā tālāk. Mums paziņo, piemēram, ka no 2035. gada būs aizliegts iepirkt auto ar iekšdedzes dzinējiem vai nevarēs uzbūvēt māju (pagājušajā gadā mēs skatījām to Eiropas lietu komisijā), ja uz jumta nebūs saules paneļu. Mīļie cilvēki, to saules paneļu jaudu, tos 10 kilovatus jūs dabūsiet divas stundas jūnija vai jūlija dienas vidū. Norādīto jaudu augustā nedabūsiet ne rītā, ne vakarā, nerunājot par oktobri, novembri, decembri, janvāri un tā tālāk. Tātad par milzīgu naudu Eiropas Komisija šo čiku piedāvā arī Latvijai un Ziemeļeiropai, ne tikai Dienvideiropas valstīm. No vienas puses, mēs rakstām, ka mums tā kā no Ķīnas jāuzmanās, no otras puses, mēs veicināsim tādu saimniecisko politiku, kur 80 procentu ekonomikas transformācijas naudas saņems Ķīna. Mēs taču nevaram konkurēt ar Ķīnu šajā jomā. Mums nav jāmaksā par reto metālu izstrādājumiem, par litiju, par kobaltu, par niķeli, par varu, ko iegūst piesārņojot dabu un atstājot nesakoptas, nerekultivētas teritorijas!

Godājamie deputāti! Mums ir jāmācās no Somijas, kuras energobilance ir izsvarota: 28 procenti – koksne, 21 procents – nafta, 19 procenti – atomenerģija, 6 procenti – dabasgāze, 6 procenti – akmeņogles, trīs procenti – kūdra, četri procenti imports un septiņi procenti – ūdens un vējš. Somi neskrien pakaļ katrai modes tendencei, neizlēkā katrai nepārdomātai direktīvai, bet stingri ievēro savas nacionālās intereses! Latvija ar saviem HES un koksnes krājumiem nav sliktākā pozīcijā. Paldies!