Augusta pirmā nedēļa nāk ne tikai ar krusu un izgāztiem kokiem, bet arī ar nedraudzīgiem rēķiniem par elektrību. Jūnijā par elektrības pieslēgumu maksāju nedaudz vairāk par vienu eiro, bet rēķinā par jūliju šis ieraksts ļoti pārvērties – maksa par jaudas uzturēšanu nu jau naudas izteiksmē bez PVN – 14,72 eiro. Tātad sadārdzinājums milzīgs – maksa četrpadsmit reizes lielāka! Pēc maniem aprēķiniem – par vairāk nekā 1000%!
Šonedēļ 7. augusta LTV "Panorāmā" "Sadales tīkla" valdes locekle Kristīne Sarkane gan taisnojās, ka uzņēmums tarifus neesot mainījis kopš 2017. gada un nevajagot skatīties uz procentiem, bet gan naudas izteiksmi. Atļaušos citēt amatpersonu: "Es aicinātu skatīties uz absolūtām vērtībām, jo procenti izskan ļoti draudīgi, bet mēs šeit runājam par dažu eiro pieaugumu. Tas ir seši septiņi eiro." Jā, 30% daudzdzīvokļu māju īpašniekiem ar vienas fāzes pieslēgumu šāds minētais pieaugums būtu tuvu patiesībai. "Nieka" 84 eiro gadā... Taču, zinot, ka šādu lietotāju ir ap 300 tūkstoši, tad monopoluzņēmuma kasē papildus gada laikā ieripos 25 miljoni eiro.
Savukārt visi (arī juridiskās personas) 1,1 miljons elektroenerģijas patērētāji "Sadales tīkla" naudas lādi papildinās ar vairāk nekā 100 miljoniem eiro gadā.
Laikam arī premjers Krišjānis Kariņš, atvaļinājuma laikā sadzirdējis iedzīvotāju nopūtas un varbūt pat šņukstus, pirmdien pēc koalīcijas sēdes preses konferencē pauda viedokli un vaicāja, vai Sabiedrisko pakalpojumu regulators ir bijis uzdevuma augstumos. Te nu gribas atgādināt: kur valdības vadītājs bija aprīlī, maijā, kad gandrīz visi masu mediji gavilēja, ka tarifa pieaugums būšot "tikai" 32%?
Tagad arī ekonomikas ministre ekonomikas ministre Ilze Indriksone, runājot ar žurnālistiem, apšauba sadārdzinājuma pamatotību. Viņa sacījusi, ka regulatoram un abiem operatoriem – "Sadales tīklam" un "Augstsprieguma tīklam" – būtu regulāri jāpārvērtē elektroenerģijas cenu izmaiņas, jo iepriekš tieši elektroenerģijas cenas sadārdzinājums bijis galvenais pamats šo uzņēmumu tarifa celšanai. Patlaban taču cenas strauji mainoties un esot optimistisks redzējums, ka elektroenerģijas cenas vairs strauji neaugšot.
Vienlaikus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs atzina: "Šis ir jaunais normālais…" Gribas jautāt – kāds tad būtu nenormālais tarifs?
J. Negribs vēl piebilda, ka esot arī ieguvēji – tie esot lielie uzņēmēji. Protams, sekoja pazīstams teksts – šie tarifi ir vērtēti, izmaksas ir ekonomiski pamatotas un ņemtas vērā utt., u. tjpr. Neizpalika atgādinājums, ka tarifu plānots pārskatīt tikai pēc pusotra gada. Neapšaubu teikto par izmaksu augšanu. Taču gribas jautāt – kur samērīguma princips un patlaban apstiprinātā tarifa pamatotība?
Uz to arī norādīja Saeimas deputāts, "Apvienotā saraksta" frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars. Viņš uzsvēra, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, notikusi vairākkārtēja elektroenerģijas cenu krišana, taču šis sadales tarifs ir nesalīdzināmi liels, īpaši mājsaimniecībām.
Pēc visa amatpersonu sarunātā gribu atgādināt, ka likums kā galveno SPRK uzdevumu nosaka patērētāju tiesību aizsardzību. Laiks būtu atrotīt piedurknes deputāta Andra Kulberga Saeimas apakškomisijai un pasekot regulatora darbībai. Kā nekā šīs institūcijas 120 darbinieki gadā tērējot 5,6 miljonus eiro!
NB!
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2023. gada budžetā šogad plānotie izdevumi 6 623 089 eiro, no kā atlīdzībām paredzēti 5 005 047 eiro.
Bijušais LTF domnieks Māris Niklass
Redakcijas piebilde:
Ir iespēja rīcībai. Enerģētikā veidojas aktīvu cilvēku kopa. Pievienojies tai!
Atgādinām pirms 23 gadiem tautas lemtu likumu – noteikt “Latvenergo” par neprivatizējamu https://www.vestnesis.lv/ta/id/9249.
Citiem vārdiem - elektrība ir tautas īpašums!
Ikviens domājošs cilvēks saprot - netaisnība enerģētikā rada nākamo netaisnību – ceļ cenas it visās jomās, kaitē tautsaimniecībai. Mazina arī Latvijas aizsardzības spējas – šobrīd, kad notiek karš Ukrainā!
Šī netaisnība ir jālabo uzreiz, nav jāgaida tiesas spriedums vainīgajiem!
Latvijas Satversmē ir noteikts, ka augstākais likumdevējs ir tauta (64., 1. panti). Tautas likumu ierosina, reģistrējot likumprojektu Centrālajā vēlēšanu komisijā. Ja Saeima atsakās likumu pieņemt, tad šo likumu pieņem pati tauta nobalsošanā.
Privātais portāls “Mana balss” paraksta vien petīcijas jeb lūgumus deputātiem!
