Rīgā, 2024. gada 23. aprīlī

 

1990.g. 21.aprīlī Rīgā, Daugavas stadionā uz Vislatvijas tautas deputātu sapulci pulcējās 8086 tautas pilnvaroti vietējo padomju deputāti. Likumīgi ievēlētie deputāti no visiem pagastiem, pilsētām un rajoniem pauda vēlētāju nelokāmu gribu ar demokrātiskām, nevardarbīgām metodēm atgūt Latvijas valstisko neatkarību. Tas parādīja pašvaldību briedumu domāt valstiski.

Tautas sapulce deva uzdevumu Augstākajai Padomei atjaunot valsts neatkarību un ieviest tautvaldības principus. Esam viena no retajām valstīm pasaulē, kurā valsts pamatlikums Satversme garantē, ka suverēnā vara pieder tautai un ka tauta var demokrātiski pašnoteikties un pati sevi pārvaldīt. Bet vai viss ir tā, kā mēs lēmām, cerējām un gaidījām?

 

Konferences dalībnieki vērš uzmanību, ka pašvaldību reformas, it īpaši 2020. gada t.s. Administratīvi-teritoriālā reforma (ATR) pēc būtības bija patvarīga pašvaldību robežu mainīšana, neievērojot Eiropas pašvaldību Hartu un Satversmes 3. pantu par Latvijas starptautiskajos līgumos noteiktajām robežām.

Rezultātā 6 mazpilsētu un 333 pagastu iedzīvotāji zaudēja savu pārstāvnie-cību novadu domēs. Šis aspekts noveda pie tā, ka vairums pagastu īpašuma, tai skaitā infrastruktūras, tiek izpārdota, lauku iedzīvotāju nodokļi nogulst centros. Pašvaldības sniegtie pakalpojumi, tai skaitā izglītības vispārizglītojošās mācību iestādes, tiek koncentrēti novadu centros.

Pašvaldību sniegto pakalpojumu attālināšanās veicina lauku iedzīvotāju migrāciju uz citām vietām, tai skaitā uz ārzemēm, iztukšojot lauku teritorijas. 2029. gadā paredzētā lauku novadu pievienošana valsts nozīmes pilsētām tikai šo procesu paātrinās, un Daugavpils gadījumā no valsts drošības viedokļa- pat bīstama.

Valsts prezidents un valdošā koalīcija pieturās pie viedokļa, ka novadiem jānostrādā vismaz divus sasaukumus (8 gadus), lai izvērtētu pašvaldību reformas trūkumus un tad veiktu labojumus.

Lauku zeme nes dzīvību, tā īpaši kopjama, laukus nevar iekļaut lielpilsētā!

Konferences dalībnieki aicina Saeimu un valdību:

Negaidīt pēc reformas divu sasaukumu “vērošanu”, t.i. neatlikt 8 gadu nākotnē, bet jau šogad organizēt iedzīvotāju aptauju par dzīvi jaunajos novados un veikt detalizētu reformas izvērtējumu. Katra attālinātā diena padara situāciju nepanesamāku. Ļaut, atbilstoši Eiropas Pašvaldību Hartai, pašiem iedzīvotājiem noteikt kādās administratīvajās teritorijās realizēt pašpārvaldi.

Jau 2025. gada vēlēšanās to īstenot, par pamatu ņemot visu Latvijas pagastu un pilsētu pārstāvību; izpildei var lietot 109 novada modeli, par kuru ir savstarpēji noslēgti pagastu un pilsētu līgumi.

Vienlaicīgi veidot otrā līmeņa pašvaldības (apriņķus), kuru esamība nodrošinātu daudz efektīvāku publisko pārvaldi, un tas atbilstu Eiropas pašvaldību Hartai un nodrošinātu Satversmē ierakstīto - nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Daudzlīmeņu pārvaldību ir atzinusi Eiropas prakse par visekonomiskāko pārvaldes modeli.

Izglītības un zinātnes ministrijai pārtraukt maldināt sabiedrību, ka novadu centra skolās kvalitatīvāka izglītība,-
jo sekmību nosaka arī bērna vecāku sociāli ekonomiskais nodrošinājums un skolotāja individuālais darbs, attiecīgi, arī neliela skola var dot izcilu izglītību.

Ekonomikas stagnāciju pārvarēt var aktivizējot “cilvēcisko faktoru” – pašu iedzīvotāju aktivitāti un iniciatīvu.

Atjaunot likuma normu, ka pašvaldību vēlēšanās var piedalīties vēlētāju apvienības.

Konferences dalībnieku uzdevumā iniciatīvas “Pašvaldības`90” pārstāvji, 1990. gada 21. aprīļa Vislatvijas tautas deputātu sapulces dalībnieki, un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dibinātāji:

Andris Jaunsleinis (LPS eks-priekšsēdis)
Aleksandrs Lielmežs (LPS Goda biedrs)
Māris Niklass (LPS Goda biedrs)
Ivars Redisons (LPS Goda biedrs)


2024.gada 23.aprīlī notiks konference “Tautas sapulcei - 34”